Kad ģimenē ienāk mazs bērniņš, viņam tiek pievērsta visa uzmanība, taču kā parūpēties, pavadīt kopā kvalitatīvi laiku un apmīļot arī vecāko bērnu, kuram mammu vajag tikpat ļoti kā bēbītim? Turpmāk regulāri viesosimies pie māmiņas Lauras, lai uzzinātu, kā ir audzināt divus bērnus ar mazu vecuma starpību?
Klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande mudina vecākus neatdot mazulītim vecākā brāļa vai māsas mīļvārdiņus un rotaļlietas. “Bieži vien tieši vecvecāki saka, lai bērns nav skopulis un dod mazajai māsiņai vai brālītim savas mantas. Ja bērns mantas nedod, mums šķiet, ka viņš ir skops, taču tā nav, jo viss, pie kā viņš var noturēties, ir viņa lācis vai sedziņa,” stāsta Diāna Zande. “Viss, ko viņš var nokontrolēt, ir “es nedošu!”. Lai bērns staigā! Ar laiku vecākā bērna rokas piekusīs un tad, kad mazākais būs trīs mēnešus vecs, lielākais jau būs pieradis pie tā, ka viņam neko neņem nost, un tad arī viņa rokas palaidīsies vaļā,” ar padomu dalās D. Zande. Klīniskā psiholoģe mudina vecākus neforsēt ar to, ka vecākajam bērnam būtu jāatdod savas mantas mazajam. Diāna Zande: “Viņam tas nav jādara un viņš nav skops!”
Vecākajam bērnam visvairāk ir vajadzīgs laiks, kurā viņš ir viens pats ar mammu un viens pats ar tēti. Kā šo laiku organizēt? Diāna Zande iesaka tētim doties ratu pastaigā, lai mamma tikmēr varētu palikt viena ar vecāko bērnu. “Šajā laikā mamma neskatās TV, neatbild uz e-pastiem, nevāra zupu un nedzer kafiju. Viņa ir kopā tikai ar vecāko bērnu,” piebilst speciāliste. Šajā laikā, kas tiek pavadīts divatā, bērns nosaka darbības jomu un mamma seko viņa darbībām. “Ja mamma šo realizē vismaz 1-2 reizes nedēļā, vecākajam bērnam kļūst daudz vieglāk izturēt to brīžus, kad mamma saka, ka šobrīd nevar veltīt uzmanību,” tā D. Zande.