Mājās ar bēbīti, kad slimo mamma

Nē ,šis nebūs no tiem rakstiem ka mammas jau slimo citādāk kā tēti. Jo mans vīrs par laimi, tiešām neslimo un ar ja saslimst ar klepu tad tikai manis mudināts dzer zāles, jo tas sāk traucēt man.  Bet atpakaļ pie īstās tēmas. Kas notiek kad saslimst mamma. Mammas taču neslimo vai ne? Tā noteikti domā bērni. Mamma tak palīdz visu darīt , mamma taisa ēst utt... Un protams ka mēs vislaptrātāk skatoties kā slimo mūsu dārgumiņi ar temeratūru labrātāk gribētu būt pašas viņu vietā. Vai ne?Arī tā domāju līdz brīdim kad pati saslimu.

Kad piedzima dēls un viņam bija vien pārs mēneši man pēkšņi parādījās temperatūra. Par laimi dēliņš bija pietiekami mazs un man atlika tik viņu pabarot , pārģērt un likt gulēt. Pati iedzēru zāles un likos gulēt. Pāris dienas un biju vesela. Jā arī pēctam esmu slimojusi ar iesnām, klepu vai nelielu temperatūru. Grūtniecības laikā piemeklēja toksikoze un tad sēdēju uz lapas un uz dārziņu mazo veda vīrs.Ir gadījies ka dēam uzkāpj tepmeratūra uz 39 grādi un man liekas ka veselu mūžību nekrītas temperatūra pēc zāļu iedošanas. Un uzreiz zvanu mammai lai nomierina. Uh par laimi viss bija labi zāles iedarbojās un palika labāk.

Kā jau ierasts rudens un ziemas mēnešos ik pa laikam paslimojām te dēls te es ar niezošu kaklu. Tikām galā veiksmīgi ar paštaisīto sīrupu un kakla kompresēm. Bet pienāca decembris. Un piekdienas vakarā jutu kaklā kņudinošu sajūtu. Domāju eh atkal būs komprese jāliek. Naktī slikti guļu, kakls sāp vēl vairāk un norīta pamostos nekāda. Iedzeru Parecetamolu un jūtos lazliet labāk. Bet jūtu ka grūti norīt jebko. Vīrs aibrauc pa darīšanām un ar abiem bērniem izeju ārā. Ui cik tā bija slikta doma. Pati lēni velkos, galva kā vate. Pati nesapratu kas par lietu. Pārnākam mājās izdomāju ka varbūt jāizmēra tepmeratūra. Ops 37,8 grādi. Paskaitu stundas vai var dzert vēl zāles, izlemju nedzert. Dzeru tēju, apetītes nav, norīt neko nevaru. Nolieku bērnus uz diendusu un pati arī dodos gulēt. Pamožos sāp nu jau ne tikai kakls, bet muskuļi. Knapi varu pabarot mazo, lieku gultā sev blakus un baroju guļus. Dēls lēkā apkārt prasa manu uzmanību grib ēst. Par laimi jau atgriežas vīrs. Ar mokām kaut ko ieēdu. Mēru atkal tepmeratūru jau 38,5 , atkal zāles. Uz nakti atkal iedzeru zāles lai vieglāk gulēt. Bet no rīta tas pats nevaru ne ieēst ne iedzert neko. Un atkal jau uzlec tepmeratūra uz 38,5  , bet pēc zālēm nokrītas vien uz 37,5.  Laabi ka vīrs iziet ar dēlu pastaigā un varu nosnausties. Visu dienu nomocījusies ar temperatūru un sāpēm. Pirmdien aizčunčinām pie ārsta. Esmu tikusi pie angīnas. Izraksta man zāles kuras var lietot ja baro ar krūti. Jau pēc pirmās devas jutu uzlabojumus. Vakarā jau atgriezās apetīte un varēju ko ieēst. Par laimi nesaslima neviens cits no manas ģimenes.

Šo pāris dienu laikā man bija grūti darboties ar dēlu kurš nevarēja saprast kāpēc mamma guļ un neceļas . Kāpēc mamma negrib runāties ar viņu, jo arī runāšana man bija grūta. Bija grūti darboties ar meitiņu kur jau veļas un spēlējas. Bija grūti gan pa dienu barot , gan pa nakti izcilāt. Kopš šīs reizes saprotu ja mamma slimo tā ka nevar piecelties no gultas tad ir arī grūti jo bērni to nesaprot. Bet paldies manam vīram kurš māk aprūpēt bērnus un palīdzēt man ar mājas darbiem. Jā varbūt man pēctam bija jāpārliek vietā trauki kas nolikti ne tur, bet man nebija ar šausmām jāieiet virtuvē ,secinot ka mani gaida pēc slimošanas trauku kaudze.

Mammas saudzējiet sevi un rūpējaties par savu veselību.