Ķermeņa masāža
25.05 14:30-15:30
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējā laikā aizvien vairāk vecāku atsakās no vakcīnām. Kā tas ietekmē kopējos vakcinācijas rādītājus mūsu valstī? Māmiņu Klubs lūdza situāciju komentēt Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
Viņš pastāstīja, ka atteikties no vakcīnām varēja arī agrāk, bet jautājums nav bijis nekad tik aktuāls, kā tagad. To var izskaidrot ar uzticības līmeņa kritumu medicīnai - agrāk cilvēki vairāk ticēja vakcinācijas efektivitātei.
Bez tam, kā pastāstīja Jurijs Perevoščikovs, pēdējās desmitgades laikā šo atteikumu kļuvis vairāk, un tomēr, vakcinācijas procents bija augsts, jo tas sastādīja 95%. Pēdējos gados gan šis rādītājs krītas, jo:
- bērnu dzīves pirmajā gadā nav vakcinēti;
- tas pats attiecas uz otro dzīves pusgadu, kad jau 10% mazuļu nesaņem vakcīnas, lai gan pieļaujami ir aptuveni 5% atteikumu;
- skolas vecuma bērnu vakcinācija ir augstā līmenī, joprojām 95%;
- savukārt 14 gadus vecu pusaudžu vakcinācija ir zemākā līmenī, jo vakcinēti nav pat 15 un vairāk procentu pusaudžu - gan pret difteriju, gan pret poliomielītu, kas rada ne tikai veselībai, bet pat dzīvībai bīstamas sekas saslimšanas gadījumā.
Ja pirmajos dzīves gados lēmumu par vakcināciju pieņem vecāki, tad, runājot par pusaudžu vecumu, Jurijs Perevoščiks stāsta, ka šie atteikumi visdrīzāk saistīti ar organizatoriskiem brīžiem, jo pusaudzis jau tiek uzskatīts par pietiekoši pastāvīgu, un tā kā kontrole attiecībā uz viņu vairs nav tik stingra, viņš ne vienmēr pats tiešām dodas pie ārsta, lai vakcinētos.
Nevajadzētu aizmirst, ka nedzīvojam izolētā pasaulē, tāpēc jāņem vērā, ka nevakcinēts bērns agri vai vēlu var saskarties ar kādu no infekcijām, pret kuru viņu varēja pasargāt vakcīna, un tad sekas var būt neatgriezeniskas.
Māmiņu Klubs atgādina, ka, pieņemot lēmumu - atteikties no vakcīnām, ir ļoti rūpīgi jāizsver visi par un pret, jāņem vērā visi iespējamie riski un jāapzinās arī sekas, kā arī pozitīvie vakcinācijas aspekti.
Māmiņu Klubs
Paļauties uz to, ka valsts kaut kad piešķirs līdzekļus revakcinācijai ir mazliet neprāts.... - tas par vējbakām. Bet info par revakcinācijas nepieciešamību man domāt ir jau pieejama sen, jo vismaz tālajā 2002 gadā to veica jau ASV, nedomāju, ka bija pamats cerēt, ka to nevajadzēs.
Par rota vīrusu vakcīnu - manas domas šķiet ir zināmas - salīdzinoši liels ieguldījums, maza atdeve. Tad jau ērču pote no valsts būtu ar lielāku pievienoto vērtību, manuprāt.
tas pats arī ar rotavīrusu - vairākus gadus infektologi un galvenie med speciālisti cīnījās, lai pote pret rotu būtu pieejama bez maksas, to iekļāva kalendārā no 2014 gada, bet komisija , kas vērtē naudas piešķīrumu, tomēr izlemj, ka vecāki tīri labi var maksāt paši un ka valstij neko nevajag finansēt
Un par vējbakām - valsts piešķīra iespēju saņemt otro vējbaku devu, jo ir zināms, ka tā obligāti nepieciešama (nezinu,kāpēc agrāk nebija), bet vismaz pēc vairāku gadu vakcinācijas pieredzes, visiem tagad skaidrs, ka vajag 2 devas vakcinēt pret vējbakām, vienīgi! tagad atkal kaut kas ir nobrucis, un laikam nedos to otro devu. Kaut kāda pēdējās instances komisija ir noprotestējusi - valstij nevajag dot līdzekļus bērnu vakcinācijai
Slimību un profilakses centrs ir jaunizveidots veidojums,varbūt tāpēc vēl nav līdz galam saprotams, kā tad īsti runāt ar cilvēkiem par profilaksi
Slimību profilakses un kontroles centrs nav domājis par to, ka esošā komunikācija un nostādnes vakcinācijas jautājumos, neveicina uzticēšanos vakcinācijai, piem. argumenti:
* ir pieļaujams tikai 5 % atteikums - un? man ir svarīgs mans bērns, ne kaut kādi mistiski pieļaujamie %? mans bērns nav tikai statistika!
* nepietiekama bērna veselības stāvokļa izvērtēšana reizēm (bērns nesen slimojis, iesnas/klepus nav iemesls lai atliktu vakcijjnāciju un taml ārstu klasiskie argumenti) , kas bieži rada papildus problēmas gan saasinātu reakciju uz vakcināciju;
* ārstiem un atbildīgajām iestādēm ir adekvāti jāreaģē uz sūdzībām un ziņām par blaknēm no vakcinācijas, un ne jau ar noliegumu! Komunikācija/uzklausīšana būtu daudz vērtīgāka;
* atbildīgajām institūcijām ir adekvāti jāreaģē situācijās, kad tiešām rodas problēmas pēc vakcinācijas (piem. gadījumos ar nekvalitatīvo tuberkolozes poti), lai bērnu vecākiem nav jācīnās pierādod, bet pretēji, sajustu atbasltu - oki, ir problēmas, gadās, risināsim.
* visbeidzot beidzam stāstīt tikai puspatiesības par vakcināciju (piem. par vējbaku vakcināciju, kamēr ilgu laiku vakcinācijas kalendārā nebija iekļauta revakcinācija) , vecākiem ir jāzin informācija, lai varētu pieņemt adekvātu lēmumu.
Vakcinācija IR atbalstāma un nepieciešama, bet atbildīgajāminstitūcijām ir jāiemācās komunicēt, lai radītu izpratni, nevis ar lozungu "Vajag!" bez paskaidrojumiem!