Laimīga mazuļa dienasgrāmata: Pirmie svētki māmiņai

Sveikas!

Ir pagājusi fantastiska un ļoti skaista svētdiena kurā visa Latvija svinēja  māmiņdienu.  Diena, kad varam teikt milzīgu paldies savai mīļajai māmiņai un vecmāmiņai. Cilvēkiem, kas par mums ir visu dzīvi cīnījušies, kas ir mīlējuši un ir bijuši līdzās gan labos, gan sliktos laikos. Kas pacietušas visus mūsu untumus, kaprīzes un netikumus. Māmiņa ir cilvēks, kuram sāp visvairāk, kura pārdzīvo par katru mūsu nepareizi pateikto vārdu un teikumu. Bieži vien mēs nekad neaizdomājamies par to, cik svarīgi ir mammai uzrakstīt un pajautāt kā viņa jūtās. Vai vis ir labi? Un ne tikai sveikt svētkos, bet atcerēties  par viņu arī ikdienā. 
Paldies manai mīļajai māmiņai, par to ka viņa ir tik saprotoša, mīļa un jauka pret mani. Viņa ir mana mamma, mana māsa un mans draugs. Cilvēks kuram nakts vidū varu zvanīt un lūgt palīdzību. Man ļoti pietrūkst Tevis māmiņ, jo es Tevi nevaru satikt katru mīļu dienu. Es nevaru pie Tevis aizbraukt nedēļas nogalē, bet es varu jebkurā laikā ar Tevi sazināties sociālajos tīklos vai pa telefonu. Ja netiekamies dzīvē, tad tiekamies internetā. Un pats galvenais, ka mēs viena par otru neaizmirstam. Lai arī atrodamies tālu viena no otras, mēs cenšamies būt līdzās un būt kopā katru mīļu dienu, jo nu jau ir mazs Kārlītis, kurš aug un sūta bildes omītei.

2018.gads ir īpašu un maģisku mirkļu pilns. Arī es šogad nosvinēju savu pirmo mātes dienu, kuru varēju pavadīt kopā ar neskaitāmām topošajām un jaunajām māmiņām  '' Māmiņu brokastīs'' , kas norisinājās t/c Spice. Skaists pasākums kurā var iepazīties, aprunāties, izbaudīt un atpūsties  kopā ar visu  ģimeni. Šoreiz uz pasākumu gājām jau abi ar Kārlīti. Viņš gan neko īsti neredzēja, jo visu šo neilgo laiciņu, kuru bijām Spicē, mazais nočučēja. Mierīgi un dikti mīļi vēroju visu no malas. Apstaigājām apkārtni un devāmies mājās. Neesmu vēl tik ļoti sailgojusies pēc cilvēku burzmām, jo tur tiešām bija daudz mazi bērniņi, mammītes, tēti, omītes un, protams, arī topošās māmiņas. Tomēr lielāks troksnis, kas man varbūt likās pa skaļu, bet mazulim it nemaz.

Šī diena man bija mazliet savādāka kā parasti. Iepriekš es nevarēju teikt, ka esmu māmiņa, bet nu jau pilnu sirdi varu kliegt JĀ! Un tas tiešām ir skaisti. Pirmie apsveikumi, ziedi un mazās dāvaniņas no vīra. Neesmu pie tā visa vēl pieradusi. Mana pasaulīte nu vairs grozās tikai ap mazulīti un vis pārējais šķiet mazsvarīgi. Es katru dienu ar prieku un iedvesmu ceļos lai varētu bužināties un lolot savu mazo atvasīti. Un šīs dienas tiešām paskrien nemanot. Mazās actiņas ar mīlestību veras pretī, arvien spožāk un dzīvelīgāk. Nu jau veramies daudz apkārt, visu pētām, ieklausāmies un spicējam gan austiņas gan deguntiņu. Šos brīžus izbaudu ar patiesu mīlestību un prieku. Es varētu stundām sēdēt un vērot kā mazulītis čuč un miegā izdveš gan skaņas gan visādas grimases. Tik mīlīgs ir šis mazais smaidiņš, uzrautā grumbiņa un lūpiņas.  
Mazulītis nu ir visa mana dzīve un ikdiena. Mācos Kārlīti iepazīt, daudz pļāpāt ar viņu un stāstīt par visu ko darām. 

Grūtākais  šajā laikā ir apģērbt mazo zaķēnu, jo vēl neesmu pieradusi pie laika apstākļiem. Lai gan ir ļoti, ļoti silts, es vienalga mazo gribu ieģērbt cepurītē un zeķītēs. Zinu, ka tas nav nepieciešams, jo laukā visu pagājušo nedēļu bija svelme. Pati ģērbjos ļoti ērti, un tikpat ērti man ieteica ģērbt mazuli. Lai nav pa karstu, bet austiņas ir jāsargā un kājiņām arī gribās lai ir silti. Nu jau pamazām sāku pierast ar visu. Gan ar miedziņu, gan ēšanu, gan ģērbšanos. Pirmo dienu šodien jūtos neizgulējusies, jo mazulis nakti gulēja nemierīgi, un tas mani satrauc. Kaut gan mani daktere mierināja un teica, ka tā tas varētu būt. Laukā ir sutīgs un arī viņam tā pat kā mums ir grūti pagulēt. 
Bet tiklīdz Kārlītis tiek paņemts blakus, tā miedziņš šķiet daudz saldāks un mierīgāks. Es jūtu, dzirdu un esmu mazulim blakus. Mīlu šos kopīgos rītus, kad abi staipāmies pa gultiņu,  lēnu garu  ceļamies un mīļojamies. 

Mammas! Kādu sauļošanās līdzekli mazuļa ādiņai jūs varētu ieteikt? Lai gan saulītē es cenšos viņu neturēt, bet pastaigas laikā šie saules stari tomēr nokļūst uz ādiņas. :)