Laimīga mazuļa dienasgrāmata:Man jau 3 un es dodos uz kāzām

Viens no dzīves visskaistākajiem notikumiem - KĀZAS! Apkārt valda nebeidzama mīlestība, acīs mirdzums un asaras ko grūti apvaldīt. Tādas ir manas sajūtas ikreiz pēc šī lieliskā notikuma. Tas ir pagodinājums būt līdzās jaunajam pārim viņu īpašajā dienā. Dienā, kad divi cilvēki mij gredzenus, sieva pāriet jaunā uzvārdā un divi nu ir viens vesels. Kā ģimene, kura sāk vīt savu ligzdiņu un gatavi doties kaut uz otru pasaules malu ja vien var būt līdzās viens otram.

Gredzenus mija mūsu mīļie vedēji Elīna un Edijs. Cilvēki ar kuriem nekad nav skumji ir jautri un it nemaz nav garlaicīgi. Kopā varam spontāni darīt lietas, ko iepriekš neesam pat iedomājušies. Jūs mums esat ne tikai vedēji, bet arī lieliski draugi un mūsu ģimene.

Šī diena īpaša bija ne tikai jaunajam pārim, bet arī mums. Pirmo reizi Kārlis saposies devās uz kāzām. Pirmā lielā ballīte kurā ierodamies kā viesi. Sapucēti un smuki. 
Ar vīru baidījāmies par laika apstākļiem, jo šajā dienā solīja diezgan lielu karstumu. Ja nemaldos +30 grādus. Respektīvi visiem tika meklēts apģērbs, kas ir pēc iespējas ērtāks. Vīrs zolīdi saģērbies kreklā un biksēs, es fantastiskā bikšu kostīmā, bet Kārlis vienkārši baltā bodijā ar piešūtu zilu tauriņu. Nemeklēju veikalos īpašu svētku apģērbu bērnam, jo neredzu tam jēgu. Vienreiz uzvilks tā arī stāvēs skapī un par bargu naudu pirks. Sameklēju skaistu tauriņu un pati piešuvu bodijam. Vienkārši, eleganti un ērti. Galvenais lai bērnam nav karsti un viņš nepārkarstu. 

Es ļoti priecājos, ka laulību ceremonija notika baznīcā. Mēs gan nebijām domājuši īpaši kavēt, bet baznīcā sanāca ieiet 2 minūtes pirms līgavas. Zinu, ka tas nebija smuki, bet ja ir mazs bērniņš, tad kavēt ir atļauts. Paldies par to varam teikt meistarei, kas uz mājām atbrauca sapost mūs ar 40 minūšu nokavēšanos. Diemžēl tā notiek. Bērniņš kašķīgs, vīrs dusmīgs es pilnīgi noteikti uzvilkusies, jo laika nav un paspēt neko nevaram. Beigās jau vis sanāca ļoti zolīdi, kamēr tiek teikts ''JĀ " vārds, es mašīnā baroju mazulīti. Bērns mierīgs un visnotaļ apmierināts. 

Ar viesu namu gan bija mazliet grūtāk. Kamēr gaidījām jauno pāri viss bija lieliski. Sēdējām laukā uz dīvāniņiem atpūtāmies un pavadījām laiku  kopā ar pārējiem viesiem. Ēniņa, svaigs gaiss un apkārt tik daudz cilvēki kam pasmaidīt. Viss super līdz brīdim, kad jāsēžas pie galda. Vakara vadītājam rokās mikrofons un skaļrunis ieslēgts un pilnu klapi. Sarunāties nevar.  Bērns saraustās pie katras skaņas un aplausiem. Nācās uz maiņām pavakariņot un lielāko vakara daļu pavadīt laukā.  Troksnis mazajam nepatika, tāpēc nolēmām viņu pasargāt.  Ik pa laikam izdevās pasēdēt kopā arī ar pārējiem viesiem, bet arī tikai laukā. Mazais dzīvojās pa ratiem tad pa rokām un atkal pa ratiem. Dienas režīms noteikti nemainījās. Mazulis paēda, papļāpāja ar viesiem un smuki iemiga ratos. Līdz mičošanai mēs lielāko daļu dzīvojamies laukā visi trīs. Bet pēc mičošanas mums ar vīru beidzot sākās atpūtas brīdis visas nakts garumā. Pēc ilgiem laikiem mamma  atradās deju placī, bet tētis laukā ar citiem vīriem uzsita klaču. Bērns visu nakti nogulēju viesu zālē. Protams, apkārt cilvēki, mūzika. Kārlis kā vakarā iemiga, tā tikai sešos no rīta pamodās. Visu šo laiku mēs abi ar vienu aci pieskatījām bērnu, bet ar pārējo ķermeņa daļu atpūtāmies. Varbūt kāds vairāk, varbūt kāds mazāk, bet laiks sev, draugiem un dančiem. Tas tik tiešām mums bija vajadzīgs!

Es noteikti negribu teikt, ka bērns ir traucēklis. Mēs varējām atstāt mazo pie kādas no omēm vai opītim. Bet ja jāizvēlas labākais variants, tad es ar bērnu dodos uz kāzām. Viņš man ir blakus, es viņu redzu un es varu pieskatīt. Man nav jāsatraucas par bērniņu, jo viņš ir tepat. Iztiksim bez sirmiem matiem! Vai maz vajag atstāt tik mazu zīdaini opītim vai omītei? Varbūt esam slikti vecāki, jo velkam bērnu līdzi uz visiem pasākumiem. Un esmu pilnīgi pārliecināta, ka ir mammas kas mani nosoda, jo redz nevaram mājās nosēdēt. Bet ir taču vasara!  Mēs esam jauni un noteikti nelaidīsim garām īpašus mirkļus kāda mīļa cilvēka dzīvē. Un bērns netiek pakļauts nekādam riskam. Ar viņu viss ir kārtībā, mamma tētis blakus un visi laimīgi. :)

Dāvana jaunajam pārim? Pārdomāta un ļoti īpaša. Sīkumus pie malas! Par tiem noteikti nestāstīšu. Galvenā dāvana jaunajam pārim bija rullītis ar jautājumu:'' Vai būsiet mani sargeņģeļi?'' Mēs ļoti vēlamies Kārlim mīļus krustvecākus, kas bērnu mīl un lutina. Tādi nu ir mūsu mīļie Edijs un Elīna. Un, protams, viņi teica ''JĀ". Ne tikai viens otram, bet arī mums.  Esam bezgala laimīgi un pateicīgi, jo Kārlim būs krietni krustvecāki.

p.s. Kārlim tieši šajā dienā aprit 3 mēneši.