Laimīga mazuļa dienasgrāmata: Karstais mēnesis, pirmās lielās asaras un mammas lepnums

 Šis nežēlīgais karstums! 

Mans mazais bēbītis pa dienu neguļ praktiski nemaz. Šajā karstajā laikā mazulis ir pilnīgi plikiņš gan pa dienu, gan naktī. Vienīgais kas mums mugurā ir autiņbiksītes.  Un arī ne jau visu laiku. Cik vien iespējams mēs ļaujam lai mazais čuč ar pliku dupsīti.  Šajā laikā grūti ir viņam un man, jo ēdam un dzeram principā ik pēc 40 minūtēm.  Izņemot naktī, jo tad mēs guļam ļoti ciešā miedziņā un pavisam mierīgi. Ļoti cenšos saudzēt mazo, lai nepārkarst. Neturu saules staros, nebraucam pārkarsušā mašīnā un nedarām neko tādu, lai mazajam būtu grūti, bet no šiem laika apstākļiem nu neviens nav pasargāts. Šīs barošanas reizes dažu dienu laikā vairs nav saskaitāmas. Ja iepriekš es ļoti cītīgi pierakstīju ēšanas laiku un miedziņa laiku, tad nu vairs nē.  Ļoti patīk, ja visu varu kontrolēt, visam varu sekot līdzi un atzīmēt nepieciešamo. Cenšos pēc iespējas vairāk būt viņam visu laiku blakus. Mazajam tiešām ir grūti pārciest šo karstumu. Arī ratos svaigā gaisā viņam nav īsti patīkami, bet ja ir mazs vējiņš un ēna, tad viss ir super. Rīta pusi un dienas vidu pavadām dzīvojoties pa istabu, bet pēcpusdienas tikai pa lauku vien.

  Saskārāmies ar pirmo sāpīgo un sakarsušo dupsīti. Aizbraucot ciemos nevarējām saprast kāpēc mazulītis tik ļoti histēriski sāk bļaut un pēkšņi. Uķinājām, puķinājām, nēsājām uz rokām, mēģināju barot, bet NEKĀ. Brēc un brēc vairāk kā 15 minūtes. Iedomājos varbūt autiņbikses pie vainas un nolēmu nomainīt, jo iespējams tās pilnas, kaut gan pirms stundas braucot no mājām bijām sakopušies un tīri. Bet tas varētu būt iemesls diskomfortam.  Un tas tiešām bija iemesls. Pie dupša autiņbikse pielipusi un nost bez ūdentiņa nevar dabūt. Noņemot to, ieraudzījām pilnīgi sarkanus un pat grubuļainus vaidziņus. Neviena smērīte nelīdzēja tā tikai sakairināja vairāk, jo bērns turpināja raudāt, līdz brīdim kad man draudzene iedeva super foršu līdzekli kuru sauc Cinka oksīda aerosols. Nepagāja divas minūtes, līdz bērns nomierinājās. Panēsājām to mazliet uz rokām un liku pie krūts. Šo aerosolu iesaku nopirkt jebkurai mammai, jo tas tiešām ļoti ātri palīdzēja un atvēsināja mazulim sāpīgo vietiņu. Šī lielā sāpe uz ilgu laiku ievilkās un vakaru pavadījām Kārlītim blakus. Pirmo reizi bērnu redzēju ar asarām acīs un pilnīgi bezpalīdzīgu. Raudāja viņš, raudāju es un arī tētim redzēju asaras acīs. Tas tiešām bija nepatīkams mirklis. Esmu ļoti priecīga, ka nu jau dupsītis ir vesels, bet mazliet apsārtis un tāds pumpains ir palicis. Liekas, ka pat mazliet apdedzis. Turpmāk ļoti pieskatīšu tieši šo vietiņu un vēl jo vairāk ļaušu lai mazajam dupsis elpo.

  Dažu dienu laikā mūsu puisītis sevi ir parādījis no vislabākās puses. Aizbraucot ciemos uz dzimšanas dienu, kur ballīte norisinās laukā skaļas mūzikas pavadībā mazais Kārlis guļ pilnīgi netraucēts. Viņam netraucēja ne cilvēku smiekli un čalas, ne odi. Mierīgs bez kustībām bija aizgājis nakts miedziņā. Visi brīnījās kur mums tik mierīgs bērniņš. Mierīga mamma, tētis un bērniņš tā pat kurš ļauj vecākiem atpūsties.  Tieši tā pat ļaujas lai auklē, patīk visu un visus vērot, bet ar vecvecākiem ļoti pļāpāt.  Ļauj opītim iemidzināt un pirmā ciemošanās kur palikām pa nakti dikti patika. Līdzi nebijām paņēmuši neko lieku, bet ciemošanās ieilga divu dienu garumā.  Kārlīša nakts mošanās netraucēja ne mums, ne kaimiņiem aiz sienas.  Tikpat klusi kā mājās, tā arī ciemos uzēda un aizgāja čučēt. Nu dikti omulīgs ir mūsu mazais dēliņš.  Lepojos!   

Bezgala priecājos par šo skaisto vasaru. Pirmās Latvijas zemenes mums  jau puncī, bet  peoniju smarža piepilda visu istabu.