Aguu.. aguguu.. ee.. agu gu gu gu...: (Un tagad tulkojums, jo es vēl neprotu runāt):
- Sveiki, mani sauc Laima, un man ir 5 mēneši. Māmiņa un tētis mani ļoti gaidīja un ilgi domāja, kāds būtu piemērotākais vārdiņš viņu meitiņai. Mammai patika šie vārdiņi: Līva, Paula, Alise. Tētim patika: Karīna, Elīna un pat Jasmīna. Tā nu vecāki nespēja un nespēja vienoties. Tad vienu dienu tētis teica: meitiņa – tā ir pati lielākā laimīte, mums viņa jāsauc par Laimu. Mamma uzreiz nepiekrita, ja nu meitiņa nemaz neizskatīsies pēc Laimas? Otrs variants palika- Alise- kā no pasakām. Bet kā viņi mani ieraudzīja, tā vairs neradās šaubas- es esmu Laima.
- Es nācu pasaulē, kad mamma un tētis mani bija jau gaidījuši 40 nedēļas un 6 dienas. Lielo pasauli ieraudzīju Rīgas Dzemdību Namā dzemdību nodaļas mājīgajās telpās.
- Manu mammu sauc Linda, bet tēti Raivis. Tētim viņa vārds vienmēr ir paticis. Mamma, uzzinājusi, ka viņu esot gribējuši nosaukt par Līvu, ļoti vēlējusies nomainīt savu vārdu, bet tomēr pārdomājusi, jo vārda izvēle tomēr ir vecāku ziņā. Varbūt tieši tāpēc arī mani mamma gribēja saukt par Līvu? :)
- Maniem mīļajiem vecākiem bija vienalga kāda dzimuma bērniņš viņiem piedzims- galvenais, ka vesels. Mamma gan bija nosapņojusi, ka būs meitiņa. Pirmajā apskatē es cik varēju slēpu šo noslēpumu no vecākiem, tāpēc viņi nolēma, ka par manu dzimumu uzzinās tikai manā dzimšanas dienā, bet nākamajā vizītē daktere mammai tā nejauši pateica- skaista meitiņa. Mamma bija nedaudz vīlusies- ne jau tāpēc, ka esmu meitene, bet tāpēc, ka to uzzināja negribot. Izejot no kabineta, mamma uzreiz zvanīja tētim un teica- mums būs maza princese. Tētis ļoti priecājās. Atnākot no darba mājās, uzdāvināja mammai puķes un pajautāja: „Kā tad manām meitenēm šodien iet?„ Mīļi, vai ne?
- Mamma un tētis zina, ka meitenes ir jālutina, jāpērk viņām skaistas lietas un jāaudzina par princesēm. Un tomēr- meitenēm ir jāprot veikt mājas darbus, jābūt laipnām, mīļām un jāzina, ka ne vienmēr visu var dabūt. Es gan vēl esmu ļoti maziņa un visas manas vēlmes mani mīļie vecāki man no acīm nolasa, bet, kad paaugšos- mācīšos no mammas, kā tas ir, būt jaunai dāmai. Vecākiem liekas, ka meiteni audzināt ir vienkārši? Es viņiem vēl parādīšu.. :)
- Tā kā es saviem vecākiem esmu pirmais bērns, viņi nemaz nezina, kā tas ir- rūpēties par puiku, tāpēc viņiem rūpes par mani nekādas problēmas nesagādā.
- Vecāki man nopirka zaļus ratiņus, abiem šī krāsa patīk un tā piestāv abu dzimumu bebukiem. Abi vecāki zināja, ka negrib izteiktus meiteņu ratus, lai sveši cilvēki nezinātu, kas īsti ratiņos brauc.
- Vecāki noteikti nepieturas pie šī noteiktuma- rozā meitenēm, zils puikām. Man ir dažādu krāsu apģērbs- vairāk gan sarkans, rozā, balts, dzeltens un zaļš, bet ir arī zils, tumši zils, pelēks, melns. Mamma un tētis domā, ka meitiņām vilkt var jebkuras krāsas apģērbu, bet puišiem rozā vilkt nevajadzētu- ja vien tas nav rozā ar mašīnām- tad tas ir puikām. :)
- Man nav izteiktu meiteņu rotaļlietu, jo šobrīd esmu aizrāvusies ar grabulīšu bāšanu mutē. Omīte man ir uzadījusi zaķīti- tā ir mana mīļākā meiteņu manta- meiteņu tāpēc, ka zaķītim ir kleitiņa- ja tādas nebūtu- ar to varētu spēlēties arī puikas :). Kad paaugšos, vecāki man dos spēlēties arī ar mašīnām, kurās varēšu vizināt savas lelles un lāčus. Ieročus gan mājās nest nevarēs, ļaunas mantas nevienam bērniņam nav piemērotas.

- Man divi draugi puikas. Viens ir Dominiks, viņš ir 8 dienas vecāks par mani. Mēs kopā pastaigājamies, parasti gan es guļu, kad viņu satieku. Ciemos viens pie otra esam bijuši tikai 2 reizes, bet tas nekas, vēl jau īsti neprotam viens ar otru spēlēties, bet kad pratīsim- satiksimies vēl biežāk- iesim uz smilškastēm un būvēsim pilis no smiltiņām. Otrs ir mans onkulis Linards, kurš ir 1.5 mēnesi vecāks. Tiekamies reti, bet viņš bieži sūta man sveicienus draugos. Vēl man ir arī divi divgadīgi brālēni (dvīņi) un viņi ir ļoti mīļi pret mani, viens pat savu mīļāko mērkaķīti bija gatavs man atdot, bet es vēl nepratu to paņemt..
- Man vēl nav ne brālīša, ne māsiņas, bet vecāki noteikti palūgs stārķim, lai drīzumā kāpostlaukā atstāj man kādu no viņiem. Vecāki vēlētos, lai mēs ģimenē esam 3 bērni. Arī, kad mamma auga viņi ģimenē bija 3- viņa, brālis un māsa, tētim ģimenē bija 4 bērni- 3 brāļi un māsiņa, kas vēl tagad ir mana jaunākā tante- viņai ir 11 gadi :).
- Mamma stāstīja, ka viņa ar savu mammu kopā esot gatavojušas ēst un mācījušās lasīt un rakstīt, bet tētis ar savu tēti darījis puišu lietas- remontējuši māju un braukājuši ar mašīnām. Ceru, ka es pratīšu gan ēst uztaisīt, gan naglu sienā iedzīt, īstai meitenei ir jāprot viss :)
- Te būs mani mīļie vecāki un es pie dzemdību nama. :)
