Laiks, kur tu tā skrien!?

Šis ir jautājums, kuru pati sev pēdējā laikā uzdodu arvien biežāk - "Laiks, kur tu steidzies!?"

Meitiņai tiko palika gads! Priecīgi un laimīgi sagaidījām pirmo dzimšanas dienu. Ikdienas steigā un skriešanā to tā nemaz neaptveru, bet tad mazliet apstājies un apjaut - tas vairs nav mazulītis, kas dienas lielāko daļu čuč, tas mazais kamoliņš, kas saritinājies man rokās aizmieg..

Liekas, ka pavisam nesen vedām mājās savu mazo Laumiņu no dzemdību nama, tiko bija pirmais apzinātais smaidiņš un pirmā apvelšanās, pirmie dārzenīši ēdienkartē un pirmie metri rāpojot! Un nu, tētim nākot mājās no darba, mazais rakaris tipina pretī, sperot savus pirmos solīšus! 

Cik ātri paiet laiks, tagad beidzot aptveru no omes  visbiežāk izskanējušo frāzi - "Kā tie bērni aug!", tikai tagad, kad pašas bērns aug, kā šķiet, pa stundām. Lai vai kā, mūsu pirmais gads ir pagājis lieliski, esmam laimīgākie vecāki pasaulē un lepojamies ar savu mazo brīnumu!

Mammas, apstājaties ikdienas steigā un nolieciet malā ikdienas darbiņus, nekas, ka grīda paliks neiztīrīta vai mati neizmazgāti! Jūs savam mazajam vienmēr un jebkad būsiet pati mīļākā un labākā mamma! Apstājaties un pavadiet laika ar mazajiem, cik vien ir iespējams! Bērni izaug tik ātri...