Kultūras pasākumu apmeklējuma biežumā dramatisks kritiens

Mazulīte (6 mēn) vēl ir par mazu, lai pati interesētos par koncertiem un teātriem, tad nu „kultūra” pašlaik ir vecāku pārziņā. Pēc bērna ienākšanas ģimenē mūsu kultūras pasākumu apmeklējuma biežums ir dramatiski krities. Pirms tam pat dažreiz vairākas reizes mēnesī gājām uz teātri, kino. Bet nekas, to atgūsim, kad mazā paaugsies. Ar bērnu neesam bijuši tādos publiskos pasākumos. Kad biju stāvoklī pēdējā mēnesī un knapi varēju nosēdēt visu izrādes laiku kāda draudzene teica – izbaudi, pēc tam tik drīz uz tādiem pasākumiem netiksi. Domāju, kā gan varu izbaudīt, ja visu laiku nākas domāt par to, ka gribas ēst vai steidzami vajag uz WC. Bet taisnība vien bija.

Iet, kur acis rāda

Pazīstu drosmīgas mammas (pati gan tā laikam nedarītu) – viena draudzene bija uz pieaugušo teātra izrādi paņēmusi līdzi savu bēbīti (3 mēn). Mazais, protams, runājās nelaikā un viņus palūdza no zāles iziet. Viss jau, protams, atkarīgs no tā, vai publika ir pieradusi pie bērniem, bet nevar prasīt to, lai tie, kas atnākuši izbaudīt mākslu, būtu spiesti klausīties bēbja sajūsmas spiedzienos.

Es, savukārt, esmu ieintriģēta par īpašajiem māmiņu kino seansiem, kur ir pieklusināta skaņa un bēbjiem draudzīga vide. Bet uz to man vēl jāsaņemas. Lai mazā vēl kādus mēnesīšus paaugas.

Koncerti gan, manuprāt, nav bēbim īsti piemēroti. Tad vajadzētu speciālas austiņas (bail sabojāt mazajam dzirdi). Bet tad jau droši vien vieglāk atrast kādu palīgu, kas mazo uz to laiku pieskata – pašiem atpūta un bēbis nav nomocīts.

Pašlaik – tikai garīgu vērtību stiprināšana

Ja to var saukt par kultūras pasākumu, tad vienīgais, no kā neesam atteikušies – regulāri ejam uz dievkalpojumiem un mazo ņemam līdzi jau no 1 mēneša vecuma. Un viņai netraucē ērģeles vai dziedāšana (drīzāk pat tas ieaijā miedziņā). Vienīgi kādreiz viņa sūdzas, ka sprediķis ir pārāk garš. Bet paņemot uz rociņām un parādot gaismiņas un apkārtni, ir gatava uzkavēties līdz dievkalpojuma noslēgumam.

Apmeklējam Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes draudzi, kas vispār ir ģimenēm ļoti draudzīga – neesam vienīgie ar „bēbi bagāžā”, kas tur nāk. Turklāt vajadzības gadījumā var nokāpt pagrabstāvā un atrast kādu vietiņu, kur mazo pabarot.

Cerības uz vasaru

Kā vienmēr – ziemīgā laikā un agrā pavasarī sapņoju par vasaru. Domāju, ka, tuvojoties bēbja gada jubilejai un priecājoties par saulīti, vasarā papildināsim arī savu pasākumu apmeklēšanas pieredzi.