Krūts zīdīšana sajūtās

Vai jūs māmiņas sajutāt? Man tā ir pilnīga laime, miers un eiforija, kad mazulīte sāk malkot manu pienu. Un tas nav tikai tāpēc, ka apzinos šī procesa ieguvumus, bet es patiesi sajūtu tos endorfīnus. Es ļaujos un dziļi elpoju baudā izgaršoju, jo tas mirklis nav ilgs, bet ir tik salds. Protams, nākas precizēt, ka tas notiek tad, kad krūtis ir apradušas un pašai sirds mierīga.  Daba ir par mums parūpējusies, ļaujot ātri aizmirst dzemdību sāpes un sniedzot šādu baudu zīdīšanas procesā. Ar pirmo bērniņu man tas bija liels atklājums. Kā tādas narkotikas un vēl ar tik labu ietekmi, bet ne bez saviem blakusefektiem.

Kā jau minēju, endorfīni izdalās jau ar pirmo zīdīšanas pieredzi, bet krūtsgali gan sākumā sāp. Tas ir neizbēgami, bet ir mazināmi. Svarīgi, lai mazulītis pareizi satver krūti jau pie pirmās barošanas, Bepathen krēms ir pa rokai pirmajās dienās un krūts galiem tiek dotas svaiga gaisa peldes vai pat atelpa ar krūts galu uzlikām. Man tās bija pirmās trīs dienas, kad krūtis bija apradušas ar satvērienu un es savā apziņā ieslēgusi zīdaiņa barošanas režīmu – uz pieprasījumu. Bet tas vēl nebija viss, jo dažas dienas pēc tam, krūtīs piens pieplūst tik daudz, ka sastrēgumi un pat paaugstināta temperatūra šķiet neizbēgama parādība. Kā ar akmeņiem pieliktas, sāpīgas un bezformīgas tās paliek. Lielākais un labākais palīgs šeit ir kāpostlapu kompreses. Man kāpostgalva ledusskapī tagad stāv visu laiku.

Mūsu attieksme zīdīšanas procesu būtiski ietekmē- cik  daudz ir piens, cik labi mazulīts ēd un kā pieņemas svarā – drudžains satraukums, bailes kas un kā būs, gaidas, kad tik tas process ātrāk beigtos - visbiežāk noved pie vēl lielāka satraukuma gan mammai, gan mazulim, asarām un pat piena trūkuma. Svarīgi ir tādos brīžos nestrebt karstu un nesākt uzreiz piebaurot, jo mammas piens tik un tā ir augstvērtīgāks par jebkuru maisījumu. Biežāk mierpilni jāliek pie krūts un pieniņš parādīsies, jo organisms jutīs jūsu apņemšanos un mazuļa ēstgribu. Svarīga ir tieši apņemšanās un ticība sev, ka viss izdosies. Zināšanas par abpusējiem ieguvumiem ļoti palīdz šo apņemšanos stiprināt, tad nu ir vērts sev lieku reizi atgādināt –

Ar krūti barojošām māmiņām ir vieglāk atgūties pēc dzemdībām gan psiholoģiski, gan fiziski, drīzāk atgūstot formu. Kā arī, barošana ar krūti ir kā onkoloģisko slimību profilakse, kas pasargā no piena dziedzeru un dzemdes vēža. Un pat lieki piebilst, ka pateicoties paaugstinātajam metabolismam, barojošām mātēm ir spēcīgāka imunitāte, ko viņas nodod arī mazulītim. 

Piena garša mazulim mainās atkarībā no tā, ko ēd māmiņa. Un es labi pazīstu to izmisumu, ka atkal sāp vēderiņš, izmetušās pumpas... ēdienkartē neko īpaši nemainot, bet visādi sīkumiņi ir no svara– gaļiņa un zivtiņa garšvielās vai marinādēs, šokolādes gabaliņš vairāk nekā tikai viens, dažādi augļi un tā tālāk.

Un atkal attieksme un izpratne, ka jādara viss tik labi cik vien vari, bet nevainojot sevi, ja pilnībā izslēgt vēdergraizes tomēr neizdodas. Bērna raudāšana ir neatņemama viņa attīstības sastāvdaļa un tam mazajam vēderiņam vienkārši ir jāpierod pie jaunajiem apstākļiem. Viegli pateikt, bet ne tik viegli tā izdarīt, vai ne?

Un tad jau atkal klāt barošanas laiks. Ar to man iet visgrūtāk. Šī īsā saitīte kādā brīdī paliek ļoti nomācoša. Kādā brīdī ieskrienies, lai kaut ko padarītu un hops – mazulīte jau sauc. Tā vien gribas izrauties lidojumam bez laika ierobežojuma... Lai apturētu šo nomācošo sajūtu, es sev atgādinu, kas tas ir tikai viens neliels posms manā dzīvē un ļoti būtisks attīstības posms viņas dzīvē. Es ieskatos viņai actiņās– tās kā tumšas pērlītes spīd un atspoguļo mani pašu. Es sajūtu, ka esmu viņai ļoti ļoti vajadzīga. Vajadzīga vairāk nekā kādai klientei vai kādam projektam, kādam kārtīgajam plauktam vai pašas egoismam. Un tad viņa pasmaida tā, ka sirds izkūst un viss pārējais paliek mazsvarīgs. Es esmu viņai ļoti vajadzīga tieši tagad un tieši šādā veidā. Bērni izaug ļoti ātri.

Tā nu arī tapa šis bloga ieraksts- lēnām un pamazītēm ilgākā laika posmā, jo mazulītei biju ļoti vajadzīga. Tagad viņai ir parādījušās arī citas intereses un es ceru, ka varēšu atkal padalīties ar savām sajūtām, pārdomām un idejām jau pavisam drīz.