19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Pēdējā mēneša naktis ir bijušas sliktākās līdz šim. Protams, ar laiku mēs pierodam pie visa, taču vēl arvien katru nakti eju gulēt ar cerību, ka šonakt būs savādāk. Taču tā nakts vēl nav pienākusi.
Meitiņa ceļas ik pēc stundas, labākajā gadījumā - divām. Knupīša iedošana, rociņas paturēšana un "ierušināšana" segā nepalīdz (kas citkārt darbojas dienas laikā). Tad nu nākas kāpt ārā no gultas, slēgt iekšā gaismu, celt mazo laukā, pārlikt mūsu gultā un barot. Draugs, kurš bieži uzmostas no šādas rosības nakts laikā, no rītiem mēdz jautāt - cik reižu tu viņu pa nakti baro? Jo rodas sajūta, ka tas notiek visu nakti.
Bieži viņa nemaz neēd, tikai sameklē krūti, nomierinās un aizmieg, kas man liek šaubīties par to, vai tējas iedošana ar pudeli palīdzētu. Jo viņa meklē mani. Turklāt tāpat nāktos slēgt iekšā gaismu, doties pēc pudeles, sildīt tēju (neliekas, ka dot aukstu būtu labi), kas nekādā veidā nesamazinās manas "nakts aktivitātes". Un vēl jau ir arī viņas antipātijas pret pudelīti. Tas tiem, kuri iesaka pa nakti piedāvāt tēju. Varbūt, ka ar laiku, ja katru reizi piedāvātu padzerties tēju vai ūdentiņu, viņa vairs nemeklētu krūti?...
Zinu, ka "krūtsbērni" guļ nemierīgāk un nakts laikā meklē mammas. Lielākoties esmu ar to samierinājusies, bet gadās dienas, kad esmu "izpumpējusies" līdz pēdējam, kad iekrītu gultā pārgurusi ar alkām izgulēties, un tad - še tev! Tādās reizēs "uzsit" dusmu.
Tad nu jautājums Jums, mīļās mammas - vai ir kāds veids, kā mazināt šo mošanos? Vajadzētu sākt atradināt no krūts nakts laikā, bet - kā to vislabāk darīt?
P. S. Mazajai tūlīt būs 7 mēneši, pirms miedziņa esmu sākusi dot putru.
Jā, es arī par to domāju, bet bail no tās daļas, kur tētis aiziet uz otru istabu gulēt. 😃 Es pati vēl varētu viņu paraudināt, viņš būs tas, kurš neizturēs...
Ir gadijumi,kad ari mates nogul mazulus.
Tas tā vnk ir, nemeklē kautkādu iemeslu. Mam arī tā bija,ņēmu blakus, jo vnk nebija spēka celties. Iekārto varbūt lielaj gultā vietiņu, ligzdiņu viņai, ar pakaviņa vai sarullētas segas palīdzību. Lasīju,ka mātei esot instinkts,ka nevarot miegā nodarīt pāri, nu,piem.uzgulties virsū. Tētim gan tāda neesot. Izturību!
Man jau liekas, ka mammas reizēm ir par daudz. 😃
Gulēšana lielajā gultā varētu būt risinājums, jo kopā ar mums viņa guļ labi, taču - tas neder man. Nevaru pagulēt kopā ar viņu - bail, ka nogulēšu, arī vietas ir maz, bet es guļu plaši, miegā mētājos. Nevaru izgulēties, ja viņa ir blakus. Jāsaka tā - skraidīšana man ir izdevīgāka. 😃
Bija tāds periods un pārgāja. Vienkārši ņēmu blakus gultā, lai pati varētu mierīgāk gulēt. Un bērniņš ar mierīgāks. Periods, kad gribas mammu. Tas arī viss. Ap gada vecumu, kad atkal atsākās šis periods, sanāca, ka uz grīdas stavēja liels matracis, un meita pati ritinājās tur čučēt. Tad liku tur arī pa nakti - pabaroju, nekur nebija jāceļ, un reizēm arī pati tur gulēju. Sāka atkal čučēt mierīgāk. Šai sakarā diezgan ātri gādājām pekai lielo gultu - arī tur es varu ielīst blakus, ja ir nepieciešamība 😀
Varbūt var vakarā ieiet vannā? Varbūt iziet ārā pirms gulētiešanas? Varbūt var kārtīgi atdzesēt, izvēdināt guļamistabu?
Varbūt pa dienu pietrūkst apskāvienu/mammas, ja jau naktī meklē mammas tuvumu?
Mums mazulis pa nakti guļ lieliski 😀 un es priecājos par to, ka varu bērnam "iesmērēt" savu krūti nakts vidū, lai nebūtu jāatslauc.
Man ir grāmata par apmierināta mazuļa diennakts režīmu. To iegādāju pirmajā trimestrī ar cerību, ka pēc bērna 3 mēnešiem varētu gulēt visu nakti. Mums tā ir lieka (bērns guļ pats visu nakti no 1 mēneša vecuma). Varbūt noder tā? Tajā bija rakstīts, ka svarīgi esot naktī neslēgt gaismu (spožu), nerunāt ar bērnu un neskatīties acīs, lai bērns saprot, ka nav spēļu laiks, ka ir nakts.
Vienkārši tā dara. Tik daudz ir skaidrs. Šovakar izskatās, ka tai jautrībai klāt nāk vēl arī zobiņi. 😃
Nu tad zobini vai viebkarsi ta dara.
Rakstīju jau raksta beigās, ka ēd putriņu jau. 😀
Var pameginat dot uz nakti putrinu. Ja nu est grib. Ta pa lielam kruts berni sak nakti gulet,kad vairs nav kruts berni.
Man tas tā negribot sanāca - no saraustītā miega rīta pusē jau tāds nogurums, ka pamostos un skatos - bērns guļ blakus. Kā tur nokļuva? 😃 Pirmo reizi barojot vienkārši "atslēdzos".
High five! Mūsējai 6 mēneši un tieši tas pats. Ģ/ā ieteica dot putru uz nakti - tas vispār neko nemainīja. Vienkārši atmetu ideju par to, ka mazā guļ savā gultā (kur pirmos 4 mēn visu nakti nogulēja lieliski) un pēc pirmās pamošanās ap 2iem naktī viņa paliek mums blakus. Kad pamostas un iepīkstas, iedodu krūti un guļu tālāk.
Manējie kamēr ēda krūti, naktī negulēja. Baroju līdz 1.gada vecumam, nācās izturēt mošanos ik pa 2h. Kā atradināju no krūts (ap 1,1g), tā praktiski uzreiz sāka izgulēt visu nakti. Izturību.
Jaunāko bērnu biju nolēmusi barot ar krūti līdz 2g., bet biju tik neizgulējusies no saraustītā nakts miega, ka beidzām pupošanos 1.g.