Krūts barošana

Negribu pretendēt uz dāvaniņām, bet gribu pastāstīt par savu pieredzi pilnīgi atšķirīgu ar katru no diviem bērniem!

Kad gaidīju pirmo, biju 1000 % pārliecināta, ka savu bērnu barošu ar krūti pati! Citu variantu nav un nevar būt! Sīks piedzima, sākumā piena it kā pietika. Pēc pirmā mēneša, daktere ieteica pasekot tam, cik mazais izēd, jo neņēmās svarā kā nākas, bez tam vakaros bija nemierīgs, raudulīgs un izteikti prasīja ēst. Biju salasījusies, ka vajag bērnu likt pie krūts un piens būs! Pabiju arī Dzemdību namā pie krūtsbarošanas speciālistes, kura atzina - bērns saņem krūti pareizi, viss ir pareizi, vajag tik barot un viss būs. Arī bērnu māsiņa apgalvoja to pašu.

Nezinu vai biju sastresojusies, vai bija vēl citi iemesli, bet bērns raudāšana vakaros pārvērtās par raudāšanu pusi dienas un naktis. Dzīvojos ar bērnu pa māju un īsti citu pienākumu nebija. Pat brokastis sagatavoja vīrs pirms iešanas uz darbu, un vakariņas, kad pārradās pēc garas darba dienas.

Sāku pārvērsties zombijā, izturēju nedēļu. Par pārsteigumu sev un man, krūtsbarošanas speciālistam nācās atzīt, ka piens ir gandrīz pavisam pazudis - nav! Apgalvojums - tā nevar būt un nemēdz būt izrādījās nepatiess. Sāku mazo piebarot ar maisījumu un īsti savu pienu tā arī neizdevās atcīnīt.Ak jā, jutos kā slikta mamma! Tieši sabiedrības spiediena dēļ!

Ar otro biju noskaņojusies - kā būs, tā būs. Pat uz dzemdību nodaļu aizdevos ar pudelīti kabatā. Tur tā arī noderēja, jo kaut kā piens vairojās dikti lēnām, lai gan rūpīgi un centīgi nodarbojos ar krūts barošanu. Pārradāmies mājās un pēc pāris dienām pamodos no rīta visu nakti nocīnījusies ar mazo, kurš bija ar mieru ēst tikai no vienas krūts, jo to bija vieglāk satvert, savukārt otra bij kļuvusi plakana. Sapratu, ka var sanākt ar vienu krūti neizbarot un vajadzētu pacīnīties. Šoreiz ņēmu talkā googles tanti un sameklēju, ka ir tādi krūšu galu formētāji un devos meklēt. Aptiekā bija jautri, jo aptiekāre īsti neorentējās preču klāstā, bet beigās, pa abām studējot instrukcijas kļuva skaidrs, kas ir kas. Atgreizos mājās ar krūšu galu formētāju un viss notika. Ar laiku to pat vairāk nevajadzēja un mājās pēc tam baroju tikai ar savu pienu un tā bija gana.

Gāju cauri gan piena sastrēgumiem, gan krīzēm, bet man pietika piena savam mazulim, kurš auga ne pa dienām, bet stundām. Apmēram bērna 5 mēnešu vecumā pirmo reizi atstāju mazo ar piena porciju mājās un viss bija labi.

Tā kā man nepatika atslaukšanas process, pa retam, izejot no mājas bez mazā, mazo baroja ar piena maisījumu. Un šajā reizē nebija nekādu problēmu! Tā ar nobaroju savu mazāko līdz gada un pāris mēnešu vecumam ar savu pienu - tā viegli un vienkārši!

Dalies krūts ēdināšanas pieredzē un laimē