Ko izspriedām diskusijā par bērnu veselības aprūpes uzlabošanu?

Šodien, 22. aprīlī, Bērnu slimnīca organzēja diskusiju, kurā tika pārrunāti ar bērnu veselības aprūpi saistīti jautājumi, kurā piedalījās Veselības ministre Ingrīda Circene, Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša, Māmiņu Kluba vadītāja Sandija Salaka un Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce-Rēvele.

Diskusijas mērķis pilnveidot bērnu veselības procesus, lai pakalpojuma saņēmējs justos vēl labāk, proti, gaidītāks, mierīgāks un maksimāli uzklausīts. Vienlaikus pievēršot lielāku uzmanību sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un pacientu drošības jautājumiem, kā arī cilvēkresursu attīstībai un organizācijas kultūrai.

"Pēdējā gada laikā Bērnu slimnīcā ir izdarīts daudz, lai mazajiem pacientiem veselības aprūpi padarītu pieejamāku – jāmin gan Observācijas nodaļa un jaunais dienas stacionārs, gan papildus speciālisti slimnīcas uzņemšanas nodaļā.  Tāpat vēlos uzsvērt, ka Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna ietvaros kopš pagājušā gada bērniem līdz divu gadu vecumam  daļēji tiek kompensēti recepšu medikamenti, papildus finansējums novirzīts vakcīnu iegādei pret bīstamām infekcijas slimībām , kā arī redzes korekcijas līdzekļu iegādei atbilstoši medicīniskām indikācijām. Bērnu veselība ir un būs mūsu prioritāte, tāpēc kopīgiem spēkiem meklēsim, kā šobrīd vēl varam pilnveidot mazo pacientu veselības aprūpi”,uzsvēra veselības ministre Ingrīda Circene.

Pacientu ombuda valdes priekšsēdētāja Liene Šulce Rēvele: "Pacientu ombuda pieredze liecina, ka liels klupšanas akmens veselības aprūpē nereti ir tieši komunikācija ar bērna vecākiem, t.i., pacienta tuviniekiem. To atzīst arī liela daļa mediķu - komunikācijas problēmas ir biežākais konfliktu cēlonis arī ārsta un bērnu vecāku starpā. Lielāka vērība ir jāpievērš mediķu prasmēm komunicēt un savaldīt emocijas brīžos, kad bērnu vecākiem tas neizdodas. Mazo pacientu vecākiem nepieciešams vienkāršs, bet atklāts skaidrojums par bērna ārstēšanas plānu. Savukārt mediķiem jārēķinās un iecietīgi jāizturas pret to, ka daudziem vecākiem ir maz zināšanu par ārstniecības procesu. Otrkārt, problēma ir gaidīšanas laiki arī bērniem uz plānveida palīdzību. Pie vairākiem speciālistiem tie ir iespējami jāmazina. Treškārt, ir jāveicina personāla atbalsta sistēma, mazinot izdegšanas iespējamību, kā arī nopietnāk jāstrādā, lai nebūtu specialitāšu, kurās trūkst ārstu, kā tas ir šobrīd."

Māmiņu Kluba vadītāja Sandija Salaka: „Kam Māmiņu Kluba māmiņas vairāk uzticas - sava bērniņa pediatram vai tomēr -ģimenes ārstam? To noskaidrojām ar aptaujas palīdzību, 51% gadījumu māmiņas dodas pie ģimenes ārsta, kuram ir arī pediatra specialitāte, savukārt 22% aptaujāto atzīst, ka uzticas bērna pediatram, bet tikai 24% priekšroku dod ģimenes ārstam. Pirmajā bērniņa dzīves gadā ar bērna ārstējošā ārsta sniegto aprūpi bija apmierinātas 52% māmiņas, 29% māmiņu atzīst, ka kopumā ir apmierinātas un tomēr vēlētos lielāku bērna ārsta iesaisti un plašāku informāciju, kā arī 12% aptaujāto māmiņu apgalvo, ka ārsta vizītes parasti ir formālas, un, saprotams, viņas nav bijušas īsti apmierinātas ar ārsta sniegto aprūpi.”

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša: „Runājot par rindām pie ārstiem, jāatzīst, ka diemžēl mēs šīs rindas, palielinot speciālista darba apjomu, reducēt nevarēsim, bet saskatām citu risinājumu – ne vienmēr tiem, kas nonāk pie BKUS speciālista, tiešām vajadzīgs šis konkrētais ārsts. Mēs vēlamies ieviest Zviedrijas, Lielbritānija u.c. Eiropas valstu ambulatorā procesa modeli. Šobrīd, lai mēs šīs rindas samazinātu, Bērnu slimnīca iesaka vecākiem, izmantot tiešās pieejamības pediatru un ķirurgu. Vecākiem ir iespēja savus bērnus pierakstīt pie mūsu slimnīcā strādājošiem ļoti augsti kvalificētiem, pieredzējušiem pediatriem un ķirurgiem - pie šiem ārstiem var tikt dažu dienu laikā, maksimums nedēļas laikā, ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams. Lai vecāki atnāk pie šiem pediatriem, izrunājas, iespējams, šaura profila speciālists, pie kura bija doma nākt, nebūs vajadzīgs. Tiešās pieejamības speciālists ir lieliska iespēja atrisināt problēmu īsākā laikā. Lai uzlabotu pacientu pieejamību sakārtotu ambulatoro procesu Latvijā mēs vēlētos realizēt

Diemžēl rindas veidojas arī tādēļ, ka no tiem pacientiem, kas pierakstījušies pie speciālistiem, daudzi neatnāk, nepaziņojot par vizītes atcelšanu. Lai tā nenotiktu, slimnīca aicina vecākus atsaukt pierakstu, aizpildot anketu internetā vai sūtot e-pastu. Arī paši atzvanām vecākiem un atgādinām par paredzēto pierakstu. Neierašanās pie ārsta, iepriekš par to nepaziņojot ir necieņa ne tikai pret ārstiem, bet arī bērniem, kuri gaida konsultāciju pie speciālista. Analizējot statistikas datus par gada pirmajiem trīs mēnešiem redzams, ka situācija ir nedaudz uzlabojusies, proti, ja janvārī un februārī nebija ieradušies 20% pacientu, tad marta mēnesī pierakstu pie ārsta nebija atcēluši 14% pacientu, kas skaitliski sastāda vairāk kā 2300 pacienti.

Lai uzlabotu pacientu plūsmu BKUS strādā Dienas stacionārs, kas pieejams bērniem, kurus padziļināti jāizmeklē un to nevar izdarīt ambulatori vai arī šiem bērniem nepieciešams tāds terapijas kurss, kad nav obligāti jāārstējas stacionārā – var atnākt veikt nepieciešamās procedūras un pēcpusdienā doties mājās. Būtībā dienas stacionārā pacienti nonāk ar speciālista vai tiešās pieejamības pediatra vai ķirurga nosūtījumu - nepieciešamību izmeklēties, ārstēties dienas stacionārā nosaka Bērnu slimnīcas speciālisti. Dienas stacionāru lielākoties izmanto endokrinoloģiskie pacienti ar aptaukošanās problēmām, diabētu. Arī reimatoloģiskie pacienti, ja viņiem vajadzīga rehabilitācija vai locītavās jāievada medikamenti. Uz dienas stacionāru var nākt arī tie pacienti, kuriem nepieciešama nelielas ķirurģiskas iejaukšanās teiksim, jāoperē bruka vai jāveic ausu, kakla, deguna, acu operācijas. Gribu uzsvērt to, ka vieni un tie paši ārsti strādā gan slimnīcas nodaļās, gan dienas stacionārā. Dienas stacionārs ir mūsdienīga veselības aprūpes darba organizācijas forma, kas paredz, ka visi izmeklējumi, ārstēšana notiek dienas laikā, bet vakarā pacients dodas mājup.

Pateicoties ERAF līdzfinansējumam esam spējuši renovēt novietnē Torņakalnā teju visas aprūpes nodaļas, kas ir milzīgs ieguvums ne tikai pacientiem un vecākiem, bet arī darbiniekiem. Esam renovējuši vairāk kā 10 tūkstošus kvadrātmetrus, tādejādi paaugstinot komforta līmeni pacientiem, kā arī funkcionālāk un loģiskāk izkārtojuši gultu profilus. Šie remontdarbi izmaksājuši orientējoši 7 milj. latu. Pašlaik slimnīcas attīstību kavē veselības aprūpes tarifu būtiskās atšķirības no patiesajām izmaksām, kas rada slimnīcai zaudējumus. Uz slimnīcas darbību nevaram skatīties kā uz klasisku uzņēmējdarbības formu, tomēr Bērnu slimnīca plāno savus izdevumus, balstoties uz plānotiem ieņēmumiem, un ir gatava strādāt ar bezdeficīta budžetu. Taču veselības aprūpē nevar precīzi prognozēt saslimstības pieaugumu, kas var radīt neprognozētu izdevumu pieaugumu. Veselības aprūpes pakalpojuma tarifs ne tikai neatbilst faktiskajām izmaksām, bet arī tajā nav iekļauts ne attīstības, ne ēku, ne medicīnas tehnoloģiju u.c. amortizācijas izmaksas. Bērnu slimnīcai valsts galvotais aizdevums ir vairāk kā 18 milj. latuar atmaksas periodu no 2011. līdz 2040.gadam, kas gadā no slimnīcas budžeta prasa vairāk kā 600 tūkst. latu, kas kopā ar procentu likme sastāda 800 tūkst. latu”