Jauns mēnesis - jauna kleitiņa

Vakar, turpinot ikmēneša tradīciju, nedaudz nolaupīju sev nakts miegu un pašuvu meitai jaunu kleitiņu. Viņa man nu jau piecmēnešnieces statusā. 

Eh, kad gan vēl būs laiki, kad katru mēnesi vajag jaunu kleitu... Man tas bija tikai apzinātā vecumā - meitu gaidot. :) Citādāk nemaz nevajag. Katru jauno kleitiņu darinu ar prieku. 

Nebūšu oriģināla ar izteikumiem - neticami, cik ātri skrien laiks. Nupat viņa bija vēl maza, sarkana un nevarīga kunkulīte, bet tagad jau veļās, izvēlas mantas ar ko darboties, savā nodabā smejas, izrāda raksturu un ir jau cienājusies ar pāris tējkarotēm banāna un saldā kartupeļa (jā, esmu no tām "nepareizajām" mammām, kas nevelk garumā, bet ne par to), valkā 68. izmēra apģērbu un nu jau ir kļuvusi par nopietna svara hantelīti manās rokās. Mīļās meitenes paradumi (kā jau ar bēbīšiem tas notiek) mainās. Ja līdz četriem mēnešiem viņa pavisam noteikti nebija ratos gulētāja, tad tagad lutina mammu ar garām, pavasarīgām pastaigām (toties ekonomē miegam veltīto laiku mājās). Šodien aizgājām līdz Andrejostai un baudījām sauli pie Daugavas. Tas bija skaisti. Ļoti patīkami ir jau piecus mēnešus būt par tūristi savā pilsētā - kad tad vēl es varēšu tā vienkārši staigāties apkārt, apbrīnojot arhitektūru un cilvēkus? Nevaru vien sagaidīt, kad mazule iemācīsies sēdēt un varēs vizināties sēžamratos, priecājoties par visiem tiem pilsētas elementiem, ko redzu es.

Beidzot esmu arī pārvarējusi savu paranoju no ciemošanās kopā ar mazuli - tagad varu ciemojoties arī veltīt laiku sarunām vai panašķoties, jo meitu ļoti interesē apkārt notiekošais un ļoti labprāt ļaujas sevi paauklēt ne tikai mammai vai tētim. 

Meita beidzot arī ir pamanījusi, ka dzīvoklī ir kaķis. Kaķim tiek veltīta īpaša skaņa (nu īpaši jauka skaņa!) un katru reizi, kad kaķis ir tuvumā, rociņas tā vien stiepjas tam pretim. 

Pēdējā laikā meitiņai velku tikai košas un rakstainas drēbītes - esmu pamanījusi, ar kādu aizrautību viņa pavelk krekliņa malu un pēta uz tā attēlotos melnos kaķīšus! Arī pati velku spilgtākas, rakstainākas drēbes pa māju - kad turu viņu rokās, liekas, viņai nekad neapniks pētīt manu apģērbu. Visas maigi rozā un bēšās drēbītes var iet gulēt. Esmu iegādājusi arī jaunu flaneli gultas veļai ar izteiksmīgiem rakstiem (bildē ar kleitiņu fonā). Atliek vien sagaidīt brīvu brīdi, lai sašūtu.

Tāds izkaisīts piecmēnešu rezumē man sanāca.. Bet ir sakrājies tik daudz ko teikt! Tik daudzi jaunatklājumu... Un ar lielu nepacietību gaidu katru nākamo rītu.