Ķermeņa masāža
15.06 11:30-17:00
Izpārdots
JAUNĀ MĀMIŅA: Reizēm šķiet, ka sabiedrība mātes ar bērniem neciena.
01. May 2014, 17:17
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Šim blogam es morāli briedu jau kādu laiciņu, jo notetikti viedokļi šajā ziņā dalīsies, un es neprotu diskutēt(ir tikai mans viedoklis, tas pareizais, to es apzinos), bet šoreiz mērs ir pilns un man vajag savas sasāpējušās dusmas kaut kur izlikt. Tāpat jau zinu, ka šis viss, ko es uzrakstīšu pasauli nemainīs, bet vismaz man paliks kaut nedaudz vieglāk ap sirdi.
Tātad kas par lietu, ja reiz virsraksts ir tik izaicinošs? Mani besī (tieši tā!BESĪ) sabiedrības trulums, vienaldzība...nē, es pat nezinu kas tas pa paradumu mums, cilvēkiem te Latvijā,bet situācijas ir bijušas sekojošas:
1. Tikko biju veikalā (es+mana 5 mēnešus vecā meitiņa, kas guļ ratiņos). Paņēmu zobu pastu un devos pie info kases samaksāt, jo pārējās kases bija pārpildītas ar rindā stāvošiem cilvēkiem, un ātrā kase kā vienmēr vai nu nestrādāja vai to bija "apsēduši" cilvēki, kas noteikti neatbilda kādai no 5 kategorijām, bet šoreiz ne par to iet runa. Runa ir par to, ka , aizejot pie info kases, kasiere, redzot, ka esmu atnākusi, uztaisīja apgrūtinošu sejas izteiksmi un pārstāja kaut kur krāmēties ar sevi, atnāca pie kases, bet re-pienāk jauns vīrietis, un viņa momentā pievēršas viņam, liekot man ar bērnu pagaidīt. Paldies jaunajam cilvēkam, kurš bija tik tolerants un piedāvāja kundzītei apkalpot vispirms mani, un tad viņam pievērsties. Un kas tad mani izbesīja šajā visā? Ja nu kāda nesaprata no rakstītā. Kā pārdevēja, kura pati ir sieviete un kurai pašai iespējams ir bērni, liek jaunajai māmiņai ar mazu bērnu gaidīt, bet tā vietā bezkaunīgi sāk apkalpot vīrieti, kurš acīmredzami pienāca pēc manis klāt. Tā ir kaut kāda atriebība vai attieksmes nodemonstrēšana man, ka es viņu iztraucēju no kaut kādas urķēšanās? Vai tā ir kaut kāda nepatikas un necieņas izrādīšana man?Skaudība? Nezinu, bet situācija bija nepārprotama un viņas bezkaunība acīmredzama.
2. Vai man vienmēr ir jābūt lūdzējai-lūdzu paturiet durvis, lai es ar ratiņiem varu iebraukt, lūdzu, lūdzu. Kapēc cilvēki noskatās kā es ar vienu kāju turu durvis, ar otru roku ratus, un to pirmo roku vēl nez ko daru, lai tikai tiktu iekšā, piemēram, aptiekā? Vai tiešām neienāk prātā vienkārši durvis paturēt? Kapēc man ir jāprasa palīdzība? Protams, es varu pati, kā gan savādāk. Bet man tas, ka tu tur 3 pozās esi saliekusies, lai ar ratiem tiktu iekšā vai ārā, bet visi tik noskatās vai izliekas, ka tur nekā nav, tu neeksistē.
3. Palaišanā rindā pa priekšu!Ha-nekad. It sevišķi pensionārītes. Jāpriecājas, ka tevi vēl nesabaksta ar elkoņiem vai nenolamā, skrienot pie kases. Ko viņas diez kavē?
Un tādas situācijas ir bieži. Protams, ka ir arī izņēmumi, bet tad tiešām jāsaka-izņēmumi, kas attaisa durvis un ziedo man 3 sekundes no savas dzīves pieturot, lai varu normāli iebraukt ar ratiem iekšā.
Tā vien šķiet, ka cilvēkiem traucē tās jaunās māmiņas ar ratiem. Zin, cilvēks atnāca te mums gaisu maitāt ar saviem ratiem.Sadomāja izlīst no savām 4 sienām ārā! Tādas domas man uznāk, kad redzu to flegmātisko vienaldzību, kas ar garām acīm mūždien noskatās.
Paldies! Variet man oponēt, sakot, ka es pārspīlēju, tā nav, bet tā ir! Diemžēl tā ir, un es neko tur nevaru padarīt, ja tā ir, tad ir.
Protams, sāpe liela, bet atļaušos izteikt arī savu viedokli. Tā kā pati savu bērniņu gaidu ierodamies nākamā gada pavasarī, tad zinu, ka jābūt iecietīgai abos gadījumos. Pati esmu palīdzējusi jaunajām māmiņām gan durvis pieturot, gan ratus no sabiedriskā izceļot, kas liekas tikai pašsaprotami - palīdzēt, ja ir nepieciešams. Bet tajā pašā laikā esmu saskārusies arī ar absolūti neizprotamu rīcību no jauno māmiņu puses, piemēram, veikalā man vienkārši uzbrauca virsū ar ratiem, atvaino, ja tev ir mazulis ratos, vai tādā gadījumā pa veikalu ir jāiet kā tankam? Ir neviennozīmīgi vainot tikai vienu sabiedrības pusi, un saprotot, ka pati būšu "apbižotajā" pusē, es ļoti ļoti centīšos neuzvesties tā, kā esmu redzējusi to darām dažas citas jaunās mammas.
Es arī laiku pa laikam sastopos ar visādām situācijām. Bet cenšos neiet uz, piemēram, Maximu, jo manā pilsētā tur iepērkas izteikti nepieklājīgi ļaudis 😃 Goda vārds, vienreiz pat ratiem apkopēja ar tīrāmo mašīnu uzbrauca virsū. Pat nerunājot par cilvēkiem kuri nepaiet malā, pagrūž, nepatur durvis. Eju uz Rimi kur ir plašāks un ātrajā kasē nestāv neviens kuram tur nav jāstāv. Ar palaišanu pa priekšu rindā man nav nekāda sakara. Pati vainīga ka ar bērnu iepērkos, stāvu kā visas 😀 . Man pārsvarā tomēr palīdz, pat kaimiņi palīdz ratus un iepirkumu somas uz 4 stāvu uznest)))))
nu ne vienmēr ir tā kā mums šķiet ka izskatamies, un kā to redz citi 😀 nu varbūt mums šķiet, ka esam norūpējušās utt, bet citiem- dikti aizņemtas un nedod dies kāds vēl iztraucēs ar palīdzības piedāvāšanu 😃
Es arī izskatos samērā jauna 😃 daudzi dod zem 20, kaut gan ir jau 27 .. Domāju,ka tas nav pie vainas..
Varbūt intreses pēc vari pavērot un paskaitīt, cik cilvēku bijuši nelaipni, cik savukārt izpalīdzīgi?
Te veiklaā sanāk jau 1:1.. pārdevēja bija nūģis, bet toties vīrietis saprotošs 😀
Es izskatos ļoti jauna, un varbūt tapēc cilvēkiem tāda attieksme, t.i no sērijas " mazgadīgā m...", šo jau var necienīt.
Man ar sejas izteiksmi viss ok. Neemu nīgra pēc skata, lai cilvēki tā pret mani izturētos. Pietam, ja visas kā viena šeit teiktu, ka viņām tā nav, tad iespējams vaina būtu manī, ne cilvēkos kā tādos.
Atceros, ka Polijā bija rinda pie wc, mani cilvēki palaida. Lv-nekad.
p.s Tad biju grūtniece.
Man laikam paveicies, tā īsti baigo nelaipnību neatceros..
Bet varbūt tas ir tādēļ arī, ka ar sabiedrisko transportu nepārvietojos, ja bija kur jāiet ( veikali, iestādes) ar bērnu ratos, izvērtēju vai tiešām man to vajag tieši tad, pa dienu vai tomēr tētis vai es pati pēcpusdienā vai vakarā varu aizbraukt vēlreiz, bez mazā..
Veikalos sākumā gājām iepirkties bez bērna, nu nav ko lieki vazāt mazu zīdaini līdzi visur.. Ja bija baigās rindas, viens gāja ar mazo prom , otrs stāvēja un gaidīja.. Parasti iepērkamies rimi, tur ātrā kase darbojas vienmēr, bērni, cilvēki ar precēm līdz 5 , pensionāri.. Bet tieši tādēļ, ka tā ir it kā ātrā kase, daudzi spītīgi iet uz turieni stāvēt, lai gan citās kasēs rindas mazākas 😉
Personīgi es, vienmēr pieturu durvis, man nez kāpēc tas liekas pašsaprotami, un te nav runa tikai par durvju pieturēšanu māmiņām ar ratiem, bet vispār..
Bet veikalā, ja es stāvu rindā, tad baigi nelūru apkārt vai nevajag kādu palaist 😃 domāju savas lietas utt, protams, ja dzirdētu bērnu raudam vai ko tādu, palaistu pa priekšu.. bet tā, ja aiz manis 3 cilvēkus tālāk stāvētu grūtniece, tad es pat droši vien nepamanītu viņu.. ( man gan bija savādāk, kad biju stāvoklī, gaidījām rindā, ne ātrajā kasē, jo tā bija pārpildīta, piekusu un piestutējos pie saldējumu saldētavas 😃, vīrietis rindā, laipni piedāvāja iet pirms viņa, likās tik jauki 😀 )
Man šķeit, daudz kas ir tomēr atkarīgs no attieksmes .. tiešām, domāju,ka ar to "es visu varu pati, atkal man viss jādara pašai" sejas izteiksmi , var daudz ko aizbaidīt no palīdzības piedāvāšanas..bet ja vairāk smaida, staro.. viss noteikti izdosies😉
Man
ir abējāda pieredze - gan izpalīdzības piemēri, kad cilvēki paši steidz
palīgā, piemēram, iecelt ratus autobusā vai palaiž veikalā pa priekšu,
ja esmu ar bēbi slingā, kā arī palīdz lielāko bērnu veikala iepirkuma
ratos iesēdināt. Bet ir arī bijuši gadījumi, kad nestrādā pat 2 bērnu
faktors - esmu sutīgā aptiekā 20 minūtes rindā stāvējusi ar abiem
bērniem, tai skaitā bēbi slingā un vestē, un pa priekšu tiku palaista
tikai tad, kad aptiekas vidū nometos ceļos (garā kleitā! 😃), lai
saturētu apkārt bizojošo meitu aiz rokām.
Man ir abējāda pieredze - gan izpalīdzības piemēri, kad cilvēki paši steidz palīgā, piemēram, iecelt ratus autobusā vai palaiž veikalā pa priekšu, ja esmu ar bēbi slingā, kā arī palīdz lielāko bērnu veikala iepirkuma ratos iesēdināt. Bet ir arī bijuši gadījumi, kad nestrādā pat 2 bērnu faktors - esmu sutīgā aptiekā 20 minūtes rindā stāvējusi ar abiem bērniem, tai skaitā bēbi slingā un vestē, un pa priekšu tiku palaista tikai tad, kad aptiekas vidū nometos ceļos (garā kleitā! 😃), lai saturētu apkārt bizojošo meitu aiz rokām.
Ā jā- un vēl kādas 3 reizes esmu redzējusi , kad ātrajām kasēs tieši vīrieši ar bērniem un bez ieiet priekša pārējiem un noliek savu vienu preci! Neviens nebilda ne vārdiņa! Bet gan jau,ka tāpēc,ka vīrietis.
Un tiem,kas nepatur durvis- vienmēr skaļi pasaku paldies! Forši vērot reakcijas- neticēsiet, bet ir pieauguši/veci cilvēki,kas par savu rīcību sarkst!
Ir, ir taisnība!
Cilvēki ir riktīgi riebekļi- paši nelaimīgi, nepiepildīti, sagrauti, sačākstējuši, stulbi, vienaldzīgi. Tādiem dzīvē tas viss nāks atpakaļ. Man nepietiktu ar dienu,lai uzrakstītu visus tos kukū stāstiņus no lielveikaliem utt.
Man ir tikai viens novērojums- latvieši tomēr ir bišķiņ mazāki cūkas,kā citu tautību pārstāvji. Vai varbūt vienkārši es māku tādiem kaut ko pateikt.
Līdz ar mazo es saprotu,ka tā galvas bāšana smiltīs ir jābeidz. Noklusēt, nobubināt; NĒ! Ja man jāpj uz galvas- tad man, bet,ja tas skar mana bērna diskomfortu(piem. ātrajā kasē), tad es cīnos. NU vai vismaz skaļi nobubinu,ka tai nu gan ir milzu vēders- nu kaut kādai cackai,kas ielīdusi ne tajā rindā.
Vārdu sakot- jārunā ar cilvēkiem. Varbūt ,ja 10x kāds viņiem kaut ko pateiks- var jau būt,ka aizdomāsies.
Un vispār- varbū ar MK varam sākt cīņu par tām ātrajām kasēm. Acīmredzot nekādas sūdzības utt nepalīdz. Un visvairāk tajā visā laikam man BESĪ tās kasieres- aitas,kas izliekās neredzam bērnus un apkalpo visādus gudriniekus ar miljons precēm!
Mjāaa. Ja man ir REĀLA problēma, palūdzu, un neatsaka.
Bet līst pa priekšu rindā, ja bērns ratos mierīgi guļ - kāpēc? Omēm
varbūt grūti nostāvēt, piemēram... neba nu māmiņas vienīgās, kam ir kāds apgrūtinājums.
Kāpēc jābaksta cilvēki ar ratiem tā vietā, lai pateiktu - atvainojiet, palaidīsiet? Kas tas par, atvainojiet, pāķismu? Tie, kas ikdienā ratus nestūrē, vienkārši neiedomājas un neredz, ka tur ritenis neiet garām.
Tāpat ar to ratu celšanu un durvju turēšanu - ja nav praktiskas pieredzes ratiņu stumdīšanā, cilvēks ij nezina, ko un kā. Redzēti palīdzētāji, ar kuriem ķēpas vairāk nekā labuma, tāpēc es pat biežāk pieklājīgi atsaku.
Ja pašas staigājat kā rūgumpodi, kam sejā rakstīts, ka viss un visi ir slikti, nevajag brīnīties, ka cilvēki ir neatsaucīgi.
Nu ir jau taisnība, ir 😀 bet...pavērojiet kaut vai cilvēkus uz ielas, veikalā, tās bezgala vienaldzīgās, norūpējušās sejas...un par spīti es bieži visiem uzsmaidu un neko darīt, ja nepalīdz atvērt durvis, veru pati, nepalaiž kasēs, gaidam...vēsā angļu mierā. Man pagājis periods, kad biju ŠOKĀ par sabiedrības attieksmi, es izmainīju savu attieksmi pret tādām lietām. (un es tomēr dodu priekšroku, lai sirmgalvji tomēr tiek pie labākām vietām un apkalpošanas, es, paldies Dievam, esmu laimīga, vesela u.t.t.)
Es to atrisinu vienkārši-neeju tur,kur netieku iekšā,bet ja nevaru izvairīties no kādas iestādes,veikala utt.,utt.apmeklēšanas,tad pati tieku galā,ja uz lūgumu palaist garām nelaiž,tad braucu virsū,tā izpelnoties lamas. Ja mani neredz,tad es neredzu viņus.
Prieks, ka esiet optimistiska!
Es godīgi varu teikt, ka pat tad, kad nebiju stāvoklī, vienmēr esmu vai nu durvis paturējusi, palaidusi sēdēt utt.
Es personīgi, ieskrienot veikalā pēc pāris lietām, bērnu neatģērbju, tapēc kretinē ārā, ja man ir pie kases jāaizkavējas un bērns jāsutina.
Ir jau cilvēki, kas palīdz, bet tos es varu uz vienas rokas pirkstiem uzskaitīt.
Interesanti, ja es bezkaunīgi paietu visiem gariem un savas preces sakrāmētu,kas notiktu? Publiska nolinčošana pie ātrās kases?
Es vienkārši nesaku neko, jo zinu, ja ko teikšu, tas būs rupji un sāksies publisks kašķis. Bet sejas izteiksmi"tu man riebies, es tevi labprāt iznīcinātu" gan var redzēt bieži.
Un ar sabiedrisko vienreiz braucu tik. Tuvojoties centram, cilvēki salīda priekšā durvīm, un man gandrīz vai sākās panika, ka es netikšu ārā. Kopš tā laika izmantoju taksi. Varu pareklamēt lētāko taksi Rīgā-panda taxi.
Es jau domāju vai man kādi tarakāni galvā, bet redz, ka neesmu vienīgā, kas šito ir ievērojusi. Kopumā man reizēm kauns ir par cilvēkiem.
Mn arī ir bijis, ka nepalaiž garām, laikam man vieglāk ir apbraukt garām pa zālīti, nevis cilvēkam soli paspert uz vienu pusi, ne stāvēt ietves vidū kā piemineklim.