Ikdiena ar bēbīti: metam mieru "pupošanās" laikam

Līdz šim ļoti daudz prātoju, kā mums ies, kad krūts barošanu vajadzēs pārtraukt. Kad tas notiks, kad vispareizāk to ir beigt un, kā to izdarīt pēc iespējas mazsāpīgāk mazulim, kā ari neradīt pārmetumus sev.

Vēl, kad biju gaidībās ar jaunāko meitiņu, tā īsti neticēju, ka krūts barošana man padosies vairāk kā nedēļu. Uzskatīju, ja jau ar abām iepriekšējam meitenēm to darīju tikai nepilnu mēnesi, tad arī šoreiz būs līdzīgs stāsts, lai arī sev nosolījos ļoti censties, lai tas izdotos. Vai nu tas bija šis īstais pirmais kontakts, vai arī mana apņemšanās mēģināt, barošana man izdevās un bija ilgs laiks, kad krūts barošana - "pupošanās" manam Kriksim bija 10 stundu garumā visu nakti. Tiklīdz krūts izslīd, tā bļaušana pamatīga. Teikšu godīgi, es biju no tā visa ļoti piekususi, plus zināju, ka drīzumā jāsāk savest kārtībā arī sava imūnsistēma, kas var būt pamatīgs risks, tādēļ tā - vienā dienā nolēmu - viss, "pupošanās" ir jābeidz. Meitiņa ļoti strauji attīstās - patstāvīgi sēž, rāpo, staigā pieturoties, ir jau divi zobi. Man pat šķita, ka viņa mani vairs neuzlūko kā mammu, bet gan "piena ražotni" un tas bija vēl viens iemesls kā attaisnojums man priekš sevis, ka nedarīšu neko sliktu, ja barošanu pārtraukšu.

Kā mums veicās? Īstenībā - nesāpīgi, gan man, gan arī meitiņai. Nakts miers nav mainījies - cik nemierīgi viņa gulēja "pupošanās" laikā, tik pat nemierīgi viņa guļ arī tagad. Nu jau vairāk kā nedēļa, kad krūts barošanu esam pārtraukušas. Varētu teikt, nepilnas 5 dienas pirms 8 mēnešu jubilejas mēs to izdarījām. 
Pieļauju, ka būs mammas, kuras nosodīs,kad barot vajadzētu pēc iespējas ilgāk, bet šis ir mans pašas lēmums, domājot vairāk par savu veselību un savām ērtībām, jo visu nakti pavadīt vaktējot, lai tikai krūts būtu visu laiku mazajai mutē, tas ir mokoši. Tā nav tikai viena nakts, tāda traka un negulēta, tā jau bija sistēma, kas atstāja iespaidu uz manu veselību un labsajūtu. Ka jūs domājat, kāds izskatās, jūtas un uzvedas vairākus mēnešus neizgulējies cilvēks? Pateicoties vīra dāvanai - atpūtai viesnīcā tikai man vienai, es spēju pieņemt šādu lēmumu un sapratu, ka turpināt tā nevar. Man arī drīzumā būs jāuzsāk profilaktiska terapija, lai izslēgtu onkoloģisku "atgriešanos", jo grūtniecība un zīdīšana no sievietes organisma prasa ļoti daudz.

Kad Jūs, mammas, pārstājāt mazuli barot ar krūti un, cik viegli to bija paveikt, kādi bija apsvērumi, kādēļ pārtraucāt barošanu? Padalieties ar pieredzi, ticu, ka daudzām mammām tas palīdzēs.