Ar jaundzimušā nākšanu pasaulē tētim parādās jauni pienākumi, izaicinājumi un ar to saistītie jautājumi. Māmiņu Kluba Vecāku skolas fizioterapeite Jana Parfjonova skaidro, ka viens no populārākajiem jautājumiem ir par bērna pareizo ņemšanu rokās un likšanu uz virsmas, ka arī par turēšanas pozām.
Bērns grūtniecības laikā atradās fleksijas pozā un, nākot pasaulē, viņš sāk attīstīt kustības horizontālā plaknē, jo spēj ieņemt tikai pozu guļus uz muguras. Pozīcijai guļus uz muguras ir liels atbalsta laukums un vairāki atbalsta punkti - pakausis, lāpstiņas mugurkauls, iegurnis un pēdas. Svarīgi atcerēties, ka, ņemot bērnu rokās un liekot atpakaļ uz virsmas, šie punkti jāatbalsta ar mūsu rokām, papildus neprovocējot jaundzimušā refleksus un ekstenzijas pozīciju. Šo iemeslu dēļ, kustībām jābūt ļoti lēnām, lai bērns spētu adaptēties jaunai pozīcijai. Papildu tam, pirmo mēnešu aprūpes laikā sekojam bērna galvas un mugurkaula balstam vecāku rokās vai uz virsmas, lai nepieļautu ekstenziju (aizmugurisko atliekšanu) ķermenī un kakla daļā.
Ņemam un liekam bērnu tikai caur sānu velšanas pozīciju, atbalstot viņa fizioloģisko motoro prasmju attīstību. Atceramies, ka velšanās prasme sākas ar acs ābolu kustību, kam seko galvas un tālāk kakla pagrieziens uz attiecīgo pusi, tālāk notiek dziļās kakla un vēderpreses muskulatūras aktivizācija, lai bērns spētu grupēties pret gravitātes spēku un paveiktu velšanos līdz sānam un tālāk uz vēderu. Tāpat aprūpējot jaundzimušo, pirmais, ar ko mēs sākam kontakta dibināšanai, ir pabrīdināt mazuli, ko mēs plānojam darīt. Sagaidām bērna atbildi - acu skatiena fokusu uz mums (līdz pirmajam mēnesim skatiena fokuss mēdz būt ļoti īslaicīgs, kamēr bērns nesāks sekot līdz priekšmetiem un mums pašiem). Maigi un ļoti lēnām apveļam bērna lāpstiņu, plecu, kaklu un galvu uz savas plaukstas un ieliekam sava pretējās rokas elkoņa bedrē, vienlaicīgi atbalstot bērna mugurkaulu un iegurni ar savu apakšdelmu un brīvo plaukstu. Tādā veidā bērns nonāk mūsu rokās šūpuļpozā, kas ir ērtākā pirmajos bērna mēnešos. Svarīgi sekot līdzi bērna galvas novietnei, lai tā nav atlikta uz aizmuguri, bet maigi gulētu vecāka elkoņa bedrē. Liekot bērnu atpakaļ, pieturamies pie šiem principiem. Noliekam bērna iegurni sāna atbalstā pret virsmu, tādējādi panākot brīvu vienu roku, kuru pārliekam pie neatbalstītās augšējās lāpstiņas, kakla un galvas. Iegurnis ir atbalstīts pret virsmu, mums tikai atliek nolikt bērna augšējo ķermeņa daļu ieveļot viņu caur sānu uz muguras.
Jaunajam tētim ir vēl viens svarīgs uzdevums - rūpes par jauno māmiņu. Tētim būtu jāiekārto bērnu aprūpes vidi tā, lai mammai ir ērti bērnu aprūpēt bez savas veselības kaitēšanas. Piemēram, noregulēt pārtinamās virsmas augstumu atbilstoši mammas augumam vai pielikt beņķi pie izlietnes vai vannas, kur mazuli ir javanno, lai mamma varētu izmantot ceļa balsta pozu, ar vienas izvērstās kājas pozīciju. Iekārtot vietu, kur mamma varēs barot mazuli ar atbalstu mugurai un rokām, lai mamma var maksimāli komfortabli bez muskuļu saspringuma baudīt laiku ar bērnu barošanas laikā.
Lai veicas jaunajiem tētiem!