Es, foršais Reivenītis

13. Mar 2014, 17:39

1. Mani sauc Reivens Evans un man 2.maijā būs jau 3 gadiņi. Mammai ar tēti vārdu izvēlēties bija vienkārši, jo

Pirmkārt: Mamma bija apgriezusi ar kājām gaisā visu kalendāru un internetu arīdzan. Kalendārā nekas negāja pie sirds tas nu ir skaidrs :D Visus vārdiņus, kas patika sarakstīja plānotājā un beigās izsijāja divus, kas iepatikās visvairāk. (Pēc tam gan dzirdēju, ka viena tante vārdā Kristīne, esot teikusi, ka ja mammai kādreiz būs puika, vārdā jāliek Reivens. Re kā piepildījās tomēr)

Otrkārt: Kāpēc divus. Savādāk nevarēja, tas beigtos ar ķīviņu :D

Treškārt: Variantu bija nedaudz, likšu lai mamma velk ārā plānotāju...

Paga....

Vēl bišku...

Nu re, beidzot atradās. Tātad varianti bija šādi : Teilors, Kimi (gluži kā F1 pilots Kimi Raikonens), Mika, Gabriels, Daniels, Helvijs, Niks, Eliots, Darels, Brendans.

Tas, ka man būs šāds vārdiņš bija skaidrs jau labu laiciņu pirms es piedzimu. Mammai teica, ka būs meitene...He he. Viņi domāja vārdus, gan vienam gan otram, puikam (te runa par mani iet...) bija izdomāts, bet meitenei nu nekādi nevarēja sadomāt un labi vien ir :D

2. Es nācu pasaulē 40. grūtniecības nedēļā. Lai gan dakteri šausmīgi lamājās, jo pēc USG bija jau 42-43. Bet man viss kārtībā, par mammu nezinu, viņa vakaros aizmieg ar TV :D Laikam jau nav spēka, es tāds žiperīgāks.

3.Mammu sauc Dace. Viņai savs vārds nu nemaz nepatīk, visu laiku kaut ko bubina;) Tēti sauc Deivis - viņš gan lepns kā pāvs par savu vārdu :D

4. Nu mammai, kā jau gandrīz katrai mammai, tomēr vairāk gribējās meitenīti. Tētim, kā jau tētim – puiku. Bet tas jau bija skaidrs kā diena, ka būs puika, jo tētim jau tikai brāļi vien ir. Skaidrs kam gēni stiprāki :D

5.Ar mums, puikām, jau ir vienkāršāk. Pucēt nevajag, apčubināt un apbučot ar tik dikti nevajag. Man, piemēram, patīk visu sadarīt pašam. Un iemācīties visu pašam. Es tač esmu puika – man ir jāļauj kļūdīties, dažreiz nobrāzt ceļgalus vai pamēroties spēkiem ar citiem puikām. Būšu vīrietis kā nekā;)

6. Mamma ar visu tiek galā lieliski. Nepārprotiet, tētis arī ...Tikai pamperu gan nemaina un nemainīs ne par kādu naudu :D Vistrakāk gāja ar podiņmācību – es baidos no poda. Jā vēl aizvien baidos. Tāpēc uz poda nesēžos, izdaru lietas stāvus, kā jau pienākas puikam, bet parējo gan daru pamperā. Mamma pa laikam sadusmojas, bet tas nekas.

7. Ratiņus man nopirka, tad kad pārbraucām no slimnīcas. Tiku pie ziliem, protams. Man viņi dikti patīk vēl aizvien – tādi lieli, ar spīdīgiem riteņiem un visur var izbraukt. Ratiņus nolēma pirkt pēc manas dzimšanas, lai 100% būtu pāliecināti, ka nenopērk puikam rozā un meitenei zilus. Mamma krāsas īpaši nešķiro, bet rozā ratos mani neliktu ;)

8.Nē, mamma man nepieturās ne pie kādiem noteikumiem. Viņa saka, ka tās esot muļķības :d Turklāt pats esmu redzējis onkuļus rozā džemperos vai pat rozā matiem. Nē nē...Tādās galējībās mēs neieslīgstam, ar matiem man viss kārtībā, bet rozā krekliņi gan man ir. Es taču esmu saldumiņš :*

9. Te būs neliels ieskats. Man ir arī lelle - bārbija (no mammas laikiem) bet to es nerādīšu, kauns :D Es izrāvu viņai matus un kāju...Mamma aizmirsa nofočēt manu robotu, es viņam devu vārdu "Boba" un kategoriski attiecās ielikt arī manu helikopteru, tādu dikti palauzītu tiesa :D

10. Tā kā manas bērnu dārza gaitas dēļ slimošanas ir ierobežotas, tad īpaši neesmu paspējis iedraudzēties ar kādu meiteni. Turklāt es tāds slinkāks uz kārtīgu runāšanu. Bet gan jau es paspēšu. Bet vispār man ir viena draudzene, tikai četrkājaina, tā sacīt personīgā apsardze. Esam gandrīz nešķirami, viņai patīk man visu atņemt un arī ķerenes viņai tīk spēlēt:D

Te būs mana mīļā, siekalainā Grēta:*

11. Pagaidām vēl nav, bet mamma man cenšas iestāstīt, ka viņai puncī ir bebis. Es īsti tam neticu, tāpēc mēdzu mammu mocīt. Viņi vēl paši nezin būs man brālis vai tomēr māsa. Kad bijām uz USG tad redzējām tik vien cik pēdu .

12. Mammai vienīgā nodarbe bija aizmukt no mājām pie kaimiņpuikām, par ko bieži mēdza dabūt brāzienu. Tas tādēļ, ka mana vecmamma vislaik strādāja un nebija īsti laika kaut ko darīt kopā. Bet vecvecmamma iemācīja mammim cept pīrādziņus, adīt, tamborēt un vēl visu ko. Tētis arī bija vienpatis, auga kopā ar mammu un vecmammu. Tā lūk ;)