Māmiņu Kluba jaunā projekta ietvaros, seko arī tu Elli un Itana attīstībai! Sīkāk par projektu vari izlasīt ŠEIT>>.

ITANS

Mājā klusums mīt un miers,

Itans gultiņā čuč viens..

Kā man patīk, kad bērni guļ! Bet, ja viņi guļ vienā laikā, esmu pati laimīgākā un brīvākā mamma pasaulē! :)

Itans jau izstrādājis stabilu miega grafika. Jā, gadās dienas, kad viss iziet no rāmjiem, bet tie ir tikai izņēmumi. Bet tā mums ir pilnvērtīgs nakts miegs no 19:00 līdz 6:00, rīta miedziņš apmēram stundiņu ap deviņiem, diendusa 1,5-2 stundas ap 12:00 un vakara miedziņš 40-50 minūtes ap 16:00.

Un, ja uz nakti Itans iemācījies iemigt pats - paēdam, sagaidam atraudziņu, nodziedam dziesmiņu, pašūpojamies mammas rokās, ejam uz gultiņu, zīžam knupīti kādu laiciņu, līdz iemiegam. Tad dienā ar iemigšanu ir citādāk - visapkārt daudz interesantu lietu, un mamma dzen gulēt! :)

Tāpēc pa dienu jāšūpina rokās vai uz pārtinamās virsmas, kas novietota uz šūpulīša, kas ļoti plūstoši, maigi kustas, ja dodamies ārā, tad guļ ratos.

Obligāts dienas miega atribūts - ietīšana, jo rociņas lien acīs un ņem nost knupīti :) Alans savulaik arī nevarēja gulēt bez ietīšanās autiņā. Tā jau ir sava veida tradīcija maniem bērniem :)

Vēl viens svarīgs atribūts Itana dienas miegam ir māneklītis. Ja pirms nakts miera viņš viņu pazīž un izspļauj, tad dienā tur mutē visa dienas miedziņa laikā, un ja izkrīt, tad uztraucas un pat var pamosties.

Bet vēl miegs mūsu ģimenē vienmēr ir troksnī - baltajā troksnī vai arī mūzikas skaņās. Sākumā Itans atzina par labu esam tikai balto troksni, pie tam tieši asās skaņas - fēnu, putekļu sūcēju.. Bet ar laiku šī trokšņa brīnumainā iedarbība mazinājās, un es sāku uztraukties par mazuļa dzirdi, jo izrādās, ka baltais troksnis notrulina mazuļa dzirdes jutīgumu. Sākām meklēt alternatīvas.. Un Itanam iepatikās mierīga mūzika. Ne pavisam klasiska klavierspēle, bet romantiskas, mūsdienīgas melodijas klavieru izpildījumā. Es pati ar tādu mūziku ar prieku atpūšos - ar visu sirdi un dvēseli :)

Muzikālais fons Itana miegam ir ļoti svarīgs, jo tā kā mājās ir vecākais brālis, ideālu klusumu nodrošināt nav iespējams, bet pastāvīgs mūzikas fons pieklusina spalgus kliedzienus, skaļākus soļus, nokritušu rotaļlietu izraisītas skaņas aiz guļamistabas durvīm. Un vēl šis fons palīdz Itanam iemigt arī ārpus mājām, jo planšeti ar ierasto fona mūziku ir viegli paņemt līdzi.

Saldus sapnīšus, mazulīt..

ELLI

Elli un viņas uzticamā apsardze :) Bet rakstīt gribēju par ko citu..

Vakar pirmo reizi ar meitiņu braucām uz centru ar autobusu.

Tas bija pirmais pats ilgākais meitas miedziņš. Es nospriedu, ka viņai būtu jāguļ visu ceļu un bez šaubām, iedevu mašīnu vīram. Bet.. Tiklīdz es izkustējos ar ratiem un jau guļošo Elli, pieturas virzienā, viņa pēkšņi pamodās! Radi taču brauc, ko tu vēl gribi, bērniņ? "Nu autobusā jau noteikti aizmigs!"- tā es nodomāju. Bet nē! Visu ceļu skatīšanās, un pēc tam arī raudāšana.. Nācās kāpt ārā no autobusa un doties pusstundu garā pastaigā ar kājām, līdz mazā pilnībā iemiga. Lūk, ko nozīmē - ieradums. Jā, Elli pieradusi gulēt ārā, mierīgi stāvošos ratos un klusumā.

Ir divas teorijas:

1. Prasme vai neprasme gulēt dažādu apkārtējās vides izraisītu kairinātāju ielokā - tā ir spēja, kas mantota, vai arī cilvēka psihes un temperamenta īpatnība. Bet, ja neesi dzimis ar spēju gulēt troksnī, tad tā arī to neiemācīsies. Būsi cietējs, neizgulēsies, bet neiemācīsies..

2. Pie visa var pieradināt! Ja no bērnības ir visu laiku troksnis visapkārt, tad bērns pielāgojas un guļ, lai tur vai kas.

Es pagaidām nevaru saprast, kura teorija būtu manam gadījumam atbilstošākā.

Droši vien kaut kur pa vidu esam.. Mēs, kā radības, kas pierod, varam pierast pie dažādiem apstākļiem, bet kādam tas notiek vieglāk, kādam grūtāk. Es, piemēram, nemāku gulēt troksnī. Ja ir ieslēgta gaisma - jā, bet troksnī - nē!

Kurš viedoklis varētu būt jums atbilstošākais?

PROJEKTU ATBALSTA