Ēdināšana no pudelītes un divvientulības brīži māmiņai un tētim

Jūs esat kādreiz aizdomājušas par to, cik bieži atrodat laiku tikai sev divi vien? Jūs, abi vecāki.. Ikdienā mammas vairāk rūpējas par bērniņiem, bet tēti – skrien uz darbiņu, lai nopelnītu ko ģimenei.

Pienāca reiz mūsu attiecībās šajā sakarā krīze, kas lika padomāt par to, kas mums abiem ir svarīgs, kas kopīgs, un kas ir tā vērts, lai attiecības tiktu saglabātas ne tikai formālā līmenī, bet patiešām – mīlestības pilnā plūdumā.

Mēs bijām nesen pārvākušies uz lielpilsētu. Netālu no mums dzīvo vīra māte, ar kuru manas attiecības jau pirms kāzām ar vīru, nebija tās labākās. Dēliņam bija vien četri mēnesīši, kad mūsu attiecībās iestājās lūzums. Kaut kas bija jāmaina. Vīrs kādā jaukā vakarā uzdāvināja man zīmīti, kurā bija romantisks, lai gan ļoti vienkāršs ieraksts: „Uzvelc kleitiņu un tiekamies 18:00 pie restorāna (nav svarīgi, kur tas bija)”. Es smaidīju, un biju šokā. Kā? Kur tad liksim dēliņu? Pieskatīšot viņa mamma..

Godīgi sakot, man iestājās panika un visa romantika kā uguns ar ūdeni aplieta. Kā viņa tiks galā ar 4 mēnešus vecu bērniņu? Kā viņa pret viņu izturēsies? Kā viņa viņu ēdinās?

Un tomēr, nolēmu paiet vīram solīti pretim, jo viņš tomēr visu bija izplānojis, pat pats nopircis pudelīti dēliņam. Priekš tās vienas ēdienreizes man izdevās pieniņu atslaukt, laicīgi nebiju iedomājusies sākt piena bankas veidošanu, jo nebija sajūtas, ka man tā noderēs.

Piekritu. Saģērbu dēliņu, sabučoju, pabaroju. Gāju pati taisīties, ģērbties. Vīra māte jau zvanīja pie durvīm.. Neliels uztraukuma vilnis no jauna mani apņēma, bet viņas pozitīvā attieksme man lika savas domas par viņu mainīt. Viņa jau ienākot uzreiz pateica, lai neuztraucos, ka viņa galā tikšot, un, ka mums esot arī divatā jāpabauda kāds brīdis. Es dabūju kā ar bomi pa pieri – tātad, vīrs viņai visu izstāstījis.. Un, tas nozīmē, ka viņam tas viss tomēr ir ārkārtīgi svarīgi.

Pa durvīm ārā un uz restorānu prom. Pat nepaguvu padomāt, kā manam puisītim ies ar ēšanu no pudelītes.

Restorāns burvīgs, vīrs skaisti saģērbies, es arī. Pat apjukumā nebija skaidrs, ko pasūtīt. Vien kņudināja tā apziņa, ka mēs esam viens otram, mēs esam te divi vien. Kā iemīlēšanās vienam otrā no jauna. Un to radīja tieši sajūta, ka vīram ir ļoti svarīgas mūsu attiecības, sajūta, ka viņš arī spēj mani joprojām pārsteigt. Tas bija kaut kas vienreizējs!

Atgriežoties mājās, gaitenī dzirdēju dēliņu raudām, gribēju jau skriet pa trepēm augšā un raut dzīvokļa durvis vaļā.. Bet vīrs apturēja, saņemot mani aiz rokas, un pasakot, ka mamma taču tiks galā.

Ienācām iekšā, un tur jau viņi stāvēja – dēliņš bija jau aprimis, miga ciet savai vecmāmiņai, tātad – manai vīra mātei rokās pie loga, vērojot skaistos vakara skatus.

Lūk, dažkārt tieši šādas pārmaiņas, un citu iesaistīšana var ienest attiecībās jaunu dzirkstelīti.

Piedalies konkursā: "Mazulis paēdis un mamma laimīga"