Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Mans dēliņš (gandrīz 6 mēneši) ir ļoti aktīvs puika. Ko līdz noliek dzīvoties uz zemes, tā rinķo ap savu asi, mēģina tikt uz priekšu, bet sanāk šļūkt uz atpakaļu. Visas mantas rada interesi ne tikai rociņām, bet arī mutei. Viens pats var gandrīz divas stundas nodzīvoties ar smaidiem un smiekliem - ļoti laimīgs.
Bijām bēbīšu pasākumā. Noliekam uz mazuļiem speciāli iekārtotas spēļu vietas ar daudz mantām un uzreiz asaras. Vai pie vainas jauna vide? Jā, pieļauju, ka mazulītim sākumā ir jāpierod, jo otrajā reizē, jau izdevās nedaudz paspēlēties, bet nu, bailīgi.
Bijām iebraukuši ciemos pie draudzenes, kurai arī mazs bērniņš. Uzliekam uz aktivitāšu paklājiņa. Viss forši, dzīvojas un tiešām patīk, bet tad uzlika vēl vienu bērniņu uz paklājiņa - mazu brītiņu varēja padzīvoties un tad atkal asaras. It kā interesē kāds cits bērniņš, jo ar rociņām grib aizsniegt un aptaustīt, bet arī bailīgi. Kāpēc tā, ja mājās tik aktīvi dzīvojas?
Jāpiemin, ka ikdienā viņš nedzīvojas ar citiem bēbīšiem, tik nedēļas nogalēs sanāk pie kādiem citiem bebīšiem aizbraukt. Varbūt pie vainas ir tas, ka nav tik daudz pieredzes šajā un tādēļ bērniņš ir bailīgs? Jo mēs pieaugušie arī mēdzam no visa jaunā baidīties.
Mammas, padalieties ar savām pieredzēm!
Man ir 2 bērni. Vecākais ļoti atvērts jau no maza vecuma,tagad 3g.,draugi ir visi 😃
Jaunākais ( gandrīz 11mēn) ar piesardzību pret nepazīstamiem. Bet nu jau arī sāk palikt arvien atvērtāks.
Man šķiet,ka tā izpaužas cilvēka temperaments-cits bailīgāks,cits atvērtāks. Galvenais,nelauzt mazo cilvēku.
Tiri interesi un velmi draudzeties izradija ap 4 gadiem
Bernam pat pec gada vecuma nav loti liela velme komunikacijai ar citiem,kur nu vel 6 men.vecam...
Nedēļas nogalē satiek citus bērniņus. Bet mēs īpaši neuzspiežam, ņemot vērā to, ka viņš ir maziņš 😀
Pats jau zinās, kad būs gatavs lielajai pasaulei.
Viņš taču vēl ir pavisam maziņš. Maz un reti komunicē ar bērniem. Biežāk jāved bērnu sabiedrībā - bērnu centri, rotaļu parki. Un pie tam, ja viņam mājās nav ne māsiņas, ne brālīša, tad protams, ka cita vide ir viņam cita pasaule, kas nav ikdiena. Nekas bērniņš paaugsies, tad būs citādāk, it sevišķi, ja vedīsiet bērnu sabiedrībā starp citiem bērniem. Bet ar to sabiedrību ar nav ko pārspīlēt, ko gan var gribēt no tik maza bērniņa, varbūt viņam pašreiz vislabākā škiet viņa pasaule un vēlāk, kad paaugsies iepazīs arī citu-sabiedrības pasauli.
Mans četrgadnieks vēl joprojām ir rezervēts pret svešiem bērniem, jo mums draugu lokā Nav mazu, vińa vecuma bērnu. Ar pieaugušajiem tå nav, vińš runā ar visiem pēc kārtas, ar kaimińiem, pārdevējām ar jebkuru kurš iesaistas diskusija, tapec Ka vins zin Ka piesugušais nenońems mantu, pēkšńi nepagrūdìs vai neizdarīs ko citu manam dēlam nepieńemamu, vismaz vińam nav tādas pieredzes, Ka pieaugušie ko tādu darítu, bet ar bērniem rotałłlaulumā neko nevar zināt, ir bijis visādi un vińš pråtá vienmēr patur slikto... Tāpēc man nemitígi jāatkārto Ka visi jau Nav vienådi ir tādi un tādi. Bet Nu jā, uz katru satikto bērnu mans dēls skatās ar lielām aizdomām , un reizēm pat vajag vairāk kā stundu lai vińš vispār sāktu rotałłāties kopā. Bet Nu jā, mans gadījums tomēr ir cits, Tavs jau vēl pavisam mazińš