Dēliņa pirmās dzīves dienas

- Kurā dienā devāties mājās no slimnīcas?

Piedzimām 04.01.14,mājup devāmies 07.01.14

- Kā izdevās uzsākt krūts barošanu?

šī lieta vēl joprojām man sirdī sāpiga.jo kad dēliņš piedzima viņš manu krūti nepieņēma,kliedzot vīņš ļoti protestēja,ka lieku pie krūts.Slimnīcā mums nesanāca tā arī pielikt pie krūts,naktīs cēlos gaju atslaukt to vienu piliti,kas tikai izteceja,tāpēc nebrīnijos,ka man dēliņš gribēja est,bet man piena nebija,devām maisījumu pie kā arī mazais pierada un bija apmierināts un paēdis puncītis.Daudzi mani sodīja ar skatieniem slimnīcā,ka es ar pudelītēm staigaju,bet man bija svarīgi,lai mazais brīnumiņš butu paedis.

- Cik ātri mazulītis pieņēmās svarā?

piedzimstot svērām 3546,bet izrakstoties 3280,daudz bijām zaudējuši svaru,bet pirmajā menesiti jau svērām 4300,pec tam nakamajos mēnešos labi naca svars klat un mazais auga labi.

- Vai laiks slimnīcā bija harmonisks?

Pats sākums bija ideāls,vecmāte ļoti jauka,saprotoša visu izstāstija man nepieredzējušai māmiņai.Bet tas 3 dienas slimnīca nebija pašas labakas,jo mes istabiņā bijam 3 mammas ,jutos slikti redzot kā viņam mazās čāpstina pie pupa,bet es sēžu gultā un raudu,jo dēliņš negribēja pie pupa sēdēt itnemaz,tas bija ļoti smagi,tagad zinu,ka nākošreiz ņemšu atsevišķu ģimenes istabiņu kur būšu es ar mazulīti divi vien.

- Kā pati juties pēc mazulīša ienākšanas pasaulē?

Es jutos lieliski,jo viss jau aiz muguras,dēliņš jau liels,izzina pasaulīti,tagad varu būt lepna,ka 22 gados esmu mamma un kādreiz dēliņš mani ta sauks.Ne mirkli neesmu nožēlojusi,ka pieteicās mazais,tagad mana dzīve ir pakārtota viņam,lai Robertiņš justos laimīgs un mīlēts.