Ķermeņa masāža
29.04 12:00-18:00
Izpārdots
Pirmie solīši tuvāk rāpošanai varētu būt sagaidāmi, kad bērniņš sasniedzis vecumu no 7 līdz 9 mēnešiem. Pirmā rāpošanas pazīme ir tā, ka mazais nostājas četrrāpus, balstoties uz rociņām bērniņš šūpojas celīšos šurpu - turpu it kā gatavotos lēcienam.
Vairāk stāsta fizioterapeite Vita Lakša.
Šie priekšvēstneši , gatavojoties rāpošanai, var ilgt pat nedēļām ilgi līdz bērniņš uzsāks patstāvīgu rāpošanu. Patiesībā rāpošana ir sarežģīts uzdevumu virknējums – bērniņām jāspēj koordinēt savu roku un kāju kustības, jāsajūt spēks mazajās rociņās, plecos un kājās un jāspēj noturēt savs svars.
Bērniņam apgūstot rāpošanas prasmes, mēs varam novērot dažādus pārvietošanās veidus.
VEIKLAIS RĀPOTĀJS
Četrrāpus rāpošana ir ar iztaisnotu muguru- labā roka, kreisā kāja, kreisā roka, labā kāja.
Šādas simetriskas kustības vislabāk attīsta bērniņa ķermeni un sagatavo viņu tālākai dzīvei.
“Rāpojot svarīgi, lai lāpstiņas atrastos simetriski,tādējādi stiprinātos arī mugurkauls, kas vēlāk nodrošinās, ka bērns sēdēs ar taisnu muguru un iztaisnotiem pleciem,” atklāj fizioterapeite Vita Lakša.
MAZAIS PARTIZĀNS
Partizānu poza ir tā, kad bērns savu ķermeni neatceļ no zemes – ar vēderu un ar rokām velkas pa zemi. Visbiežāk bērni to dara ar vienu taisnu kāju, ar vienu saliektu kāju.
Kā atklāj fizioterapeite Vita Lakša, ideāli būtu, ja bērns rāpo kā partizāns ar labo saliektu, pēc tam ar kreiso saliektu, tātad pārmaiņus, bet visbiežāk tomēr bērni rāpo ar vienu sasprindzinātu elkonīti un ar vienu iztaisnotu kāju, rezultātā viena gūža paliek saspringusi un viena ir atbrīvota.
Ja mazais lien kā partizāns, mums, vecākiem, vajadzētu radīt viņa ceļā šķērsli, kuram jātiek pāri, lai veidotos vajadzība piecelt sevi nedaudz augstāk.
“Diemžēl partizānu poza bērnu plecu joslu nenostiprina, drīzāk bērns ir priecīgs,ka viņš tiek uz priekšu,” stāsta fizioterapeite. “Līdz ar to,ja bērns lien ilgāku laika posmu,piemēram, 3 mēnešus, tad bērnam ir ļoti grūti uzsākt rāpošanu un tad sanāk, ka bērna rāpošana tiek izlaista.”
SKATIES- ES RIPOJU
Eksperti uzskata, ka bērni iemācās ripot tad,kad neprot neko citu, jo bērniem ir ļoti daudz kustības enerģijas, tādējādi viņi grib kaut ko iemācīties un grib kaut ko darīt, tāpēc tas ir viens no rādītājiem, ka viņam nesanāk piecelties četrrāpus, viņam nesanāk sevi ilgstošāk noturēt uz rokām.
Iemācoties ripināties un ripot, bērns atrod iespēju, kā tikt līdz objektam vai priekšmetam, kuru ir iekārojis.
Mēs drīkstam savam mazajam atļaut ripināties, taču tas ir rādītājs, ka vajadzētu tomēr apgūt arī citas prasmes, jo šis nav kā nostiprināšanās vingrinājums,bet drīzāk kā paņēmiens, kā tikt uz priekšu!
KRABĪTIS UN CITI BRĪNUMI
Ja bērns kustas nesimetriski kā krabītis vai uz sāniem, tas nozīmē, ka patiesībā bērniem viena puse ir vājāka un patiesībā bērns nerāpo, tikai tiek uz priekšu, kas savukārt ir rādītājs, ka būtu jāgriežas pie fizioterapeita, jo bērnam ir jārāpo ar labo roku un kreiso roku, ar labo kāju un kreiso kāju. “Jebkura cita kustēšanās vai pārvietošanās ir pārvietošanās, tā nav rāpošana,” uzskata Vita Lakša.
Bērniņam jābūt nostiprinātām abām ķermeņa pusēm, abām mazajām lāpstiņām jāatrodas savās vietiņās, abiem pleciņiem jābūt vienā augstumā un tas ir iegūstams ar simetriskas rāpošanas palīdzību, tāpēc fizioterapeita padoms varētu būt tieši laikā.
RĀPOT? NĒ, ES LABĀK IEŠU!
Ir vecāki, kuri saka: “Mans bērns nerāpoja, viņš uzreiz sāka staigāt!”. Jā, tā mēz notikt, bet ja bērns izlaiž rāpošanas pozu, tad bērns ir bijis ļoti daudz vertikālā pozīcijā- vecāki bērnu ir nēsājuši ļoti daudz vertikāli un ļoti maz man ir bijis jādara pašam bērnam.
Tāpat mazie var izlaist rāpošanu, jo nespēj nostāties četrrāpus, tā vietā viņi pieturoties ceļas kājās, savukārt mēs priecājamies – redz kā, mans bērniņš jau stāv. Arī šajā gadījumā būtu vēlams satikt fizioterapeitu, lai saprastu, kā mazajam palīdzēt, jo rāpošanas izlaišana padara muguriņu vāju, turklāt mazajam uzsākot staigāšanu, ir izteiktāka tendence gāzties.
“Ja bērns nonāk stāvus pozīcijā un čettrāpus viņš nav bijis, tad bērns gāžas un nav iespējams noturēt līdzsvaru- rokas vājas, pleci vāji, neliela rotācijas kustība un bērns gāžas, jo nenotur līdzsvaru, jo galva ir smagāka par pleciem. Tieši šis ir iemesls, kāpēc kāpēc pleci ir jānostiprina, lai galvu un visu mugurkaulu varētu noturēt, lai tad, kad sēž, negāztos,” uzskata fizioterapeite.
Jaunu prasmu apgūšana bērna dzīvē ir milzīgs solis viņa attīstībā, taču atceramies, ka mūsu uzdevums ir mazo atbalstīt, nevis viņu spiest darīt to, kam viņš vēl nav gatavs, kā arī necensties visu paveikt bērna vietā. Un vienmēr paturam prātā, ja ir jautājumi, uz kuriem nav atbilžu, dodamies pie speciālista. Risinājums ir visam, mums tikai jāmeklē, kur tas apslēpts!
Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv
