Superbēbītes ģimene ceļo: 3.daļa - Welcome Sharm!

Nē, beidziet jokot - kā tas var būt! Mēs taču esam Ēģiptē! Te taču lietus nelīst! Nu labi - reizi gadā! Kas notiek??? Tās taču ir mūsu brīvdienas! Nu kā tā var! Ko mēs tagad darīsim!! Nekas, gan jau kaut kā - ilgāk par nedēļu jau nelīs - un kā stāsta lidostā sastaptie - 3 dienas jau līstot! Tātad - nu vēl maximums 4 dienas.. vismaz nedaudz saulītes uz nedēļas beigām dabūsim! Labi, ne jau pirmo reizi lietu redzam - pārdzīvosim, jo gaisa temperatūru tas diez ko sabojājis nav! +25 būs gana labi arī lietainā laikā! Tikai kur, lūdzu, ir mūsu rati?? Kāpēc pie trapa mums tos neatdeva, jau kādu laiku gaidam! Ei, mēs bez ratiem nu nekādi!! ā - te būs!! :) Smaidu un raudu vienlaicīgi! Bērnu tajos ielilkt vairs nevaru! Rati ir pilnigi slapji - tādi it kā tajos kāds būtu izlējis cisternu - pilnu ar ūdeni! izcēla, bet aizmirsa - tur ārā - kur tiešām ''gāž kā ar spaiņiem''Kā tagad žāvēsim, kur liksim mazo... Ak jel.. un ārā turpina līt! Labi, labi - pēdējās dienas laikā pēc veiksmīgā lidojuma un domām par gaidāmo nedēļu pozitīvās gaisa temperatūrās, prāts neļaujaus stresam! Viss tiek uztverts un darīts ar vēsu prātu! 

Brauciens - transfērs - līdz viesnīcai - liels autobuss! Jau pirmais parbaudījums mazajai. Ratus ielikām autobusam apakšā, mazo klēpī! žigli virs savām sēdvietām izslēdzām kondicionierus, jo lai kā gribētos atvēsināties, kondicionieris ir pirmais, kurš spēj sabojāt brīvdienas! Mums to nevajag! Pietiks jau ar lietu :) 

Brauciena laikā ik pa mirklim es tiešām bakstīju Līnu Grietu! Kāpēc? - viņa bija sastingusi! Iedomājieties to skatu - bērns, uz rokām nekustīgs - milzīgas acis, vaļā mute un nekas nemainās! Cik ļoti viss notiekošais viņu bija pārsteidzis! Un ietekmējis! Viņa brīnījās! Un pētīja, pētīja, pētīja! Es ar :) Pirmo reizi Ēģiptē. Dzirdēts daudz stāstu, jo vīrs bijis ir vairākkārt nirt Sarkanajā jūrā un arī šī reize nav izņēmums - mēs plunčāsimies baseinā un jūrā pie viesnīcas, viņš ar kolēģiem dosies dziļākos ūdeņos. Bet nu labi - līdz tam jau arī noteikti tiksim! 

Diez ko izbaudīt braucienu neizdevās, jo ārā nepārstāj līt! Peļķes tādas kā pie mums - tajās reizēs, kad populāri mašīnu numurzīmes nozaudēt! Peļķes kā uz Krasta ielas vai Valmieras, Lācplēša krustojumā. Bet viņiem tas tiešām ir parsteigums - jo nekam tādam viņi nav gatavi! JO - Ēģiptē taču nelīst! Nu labi, 1x gadā - un tad nu trāpījām. Viesnīcas uzgaidāmā telpa mudž! Mūs uzrunā krievu valodā, kas ceļojuma laikā tiešām nogurdināja, jo gribējās justies kā viesiem, bet Tevi visu laiku bāž kaut kādā katlā no kura jau ikdienā jātiek ārā - tad nu spītīgi runājām angļu valodā! Lai pašiem mierīgāk, kamēr tiekam pie numuriņiem un atslēgām, ieklāju slapjajos ratos meitiņas spēlēšanās sedziņu - tā pietiekoši bieza, lai ūdens neizsūktos cauri. Tad nu viņai arī prāts mierīgāks - rati pazīstami - un var turpināt pētīšanas maratonu! Tas turpinājās kādu laiku! :) Grūti bija saprast vai vietējie izbauda notiekošo, bet īpaši panikā krituši nebija, lai gan - varbūt vajdzēja - ņemot vērā, ka tur nelīst! ūdens viesnīcas teritorijā bija vairāk kā savas saprašanas un brīdī, kad ieradāmies arī elektrība bija pazudusi! Vien redzams, ka ir kaut kur viņiem kāds dīzeļģenerators - jo pats minimums - kafejnīca un uzņemšana ir apgaismotas! :) Kataklizma, kurai ļauties - tā izsaktījās vietējo darboņu sejas! No griestiem tek, blakus telpā iebrukuši ģipškartona griesti, jo trijās dienās sakrājies ūdens, kuram nav kur palikt uz taisnajiem griestiem bez notecēm, vienkārši kļūst smagas un gravitācija dara savu! Protams, atsaucot atmiņā mūsu traģisko notikumu pagājušajā gadā.. Dažādas domas izskrien caur galvu. Štrunts par sevi  - galvenais, lai ar bērniem viss kārtībā! Mierina doma par to, ka mūsu istabiņa - trešajā stāvā. Ja nu kas kritīs, nebūs tik smagi kā pirmajā! 

Nezinu vai viņiem pieņemts dzert piparmētru tēju vai arī viņi ir tik labi trenēti neizrādīt savu straukumu, ka brīžiem likās, ka esam nokļuvuši Anglijā - jo, patiešām, viss notika vēsā angļu mierā! Lēnā garā ar birstēm no foajē tiek slaucīts ārā liekais ūdens, vēsā angļu mierā tiek uztverts ikviena slāvu kaimiņa pārmetums - ''za 4to zje ja plachu'' un uz mūsu jautājumu par bērnu gultiņu - vai būs, pasaka- uzgaidiet nedaudz, nogādāsim Jūsu numuriņā! tad nu arī paši dodamies lūkot, ko tad sauksim par mājām tuvākās nedēļas laikā! Cauri koridoriem, labirintiem un vairākām trepēm, tiekam aizvesti līdz istabai! Trešajā stāvā. Pavadonis atver mums durvis ar karti un dodas prom.. uz jautājumu, kur mūsu atslēgas - piedodiet, šobrīd nestrāda sistēma - nevaram iedot! Kad iesiet prom - aizveriet, tās automātiski aizslēgsies, kad gribēsiet atpakaļ, nāciet pie uzņemšanas - jūs pavadīs un ielaidīs! Nu ok.. par to domāsim vēlāk.. Ejam istabiņā! Nē, nē, nē - kāds ejam! Iepeldam istabiņā! Tā, skaidrs, čemodāni paliek rokās, apavus atstājam ārpusē! Mūsu istabiņa, proti, tās grīda - klāta ar vismaz 3cm biezu ūdens kārtu. Gribētos teikt līdz potītēm, bet nu tad, saprotams, pārspīlētu! Nenoliegšu, ka šajā mirklī mani pārnēma mazā panika. Jau ar lielu izmisumu skatījos uz vīru - ar domu, ka viņš tūdaļ, gluži kā džins no pudeles - visu vērsīs par labu! Nē, tas nenotiek. Bērns vēl joprojām rokās, otrs bērns arī neizrāda prieka pazīmes par gaidāmajām brīvdienām, es meklēju, kur piemesties, kur nolikt somas, lai nav slapjas!! Iekšējā panika! Kā ratus žāvēsim, ja ārā līst, iekšā slapjš, kā vispār tādā peļķē gulēsim... 

Bet ziniet - te jau atkal viņu miers  - atnāca ar birstēm un šaufelēm, slaucīja, lēja ūdeni spainī, nesa ārā, atkal slaucīja, atkal nesa ārā.. un tā arī izslaucīja..

Kaut kā man patiesibā bija vienalga tās mazās neērtībās. Ātri tas nemiers pārgāja - uzlocījām bikses, pasmējāmies, ka esam piedzīvojuši neiespējamo un es atvēru aizkarus - paskatījos uz palmām un jūru, kas pašā degungalā un sapratu, ka ar šīm brīvdienām viss būs kārtībā! Tās izdosies un būs labas! Kaut tāpēc, ka esam visi kopā!

Nu skaidrs, ka pirmo dienu un nakti pavadījām staigājot pa ūdeni, pie gultas likām dvieļus, lai pirms kāpšanas tajā varam noslaucīt kājas, meitiņa tika pie savas gultiņas,  - ne tādu kā biju iedomājusies - koka ar redelēm utt utt.. vēl baldahīnu mammīt sagribēji :P ceļojuma gultiņa ar lielu matraci iekšā. Tas bija vienīgais kreņķis - tas matracis bija tāds krukains, jo viss neiegāja gutiņā un ļoti mīksts. Pirmo reizi meitinu tajā ieliekot, likās, ka viņa tur nogrims :) Bet pamīcot, izdauzot un pārkārtojot - tikām pie samērā normālas gultiņas ! Pirmo nakti visu laiku skatījos, lai nav ar degunu uz leju, mājās uz cieta matracīšā bieži tā guļ, bet tādā mīkstā...

Jā, droši vien jau pamanītjāt - piečubināju pie šīs gultiņas arī līdzi paņemtās gultas maliņas!(bija diezgan grūti, ņemot vērā, ka nebija redeļu) Nezinu vai viņai tas padarīja mierīgāku gulēšanu, bet mana sirds noteikti bija daudz daudz mierīgāka! Vīrs jau protams par šīm manām izdarībām neduadz iesmaidīja! :) Pirmajā dienā tā gulēšana bija līdzīgi kā mājās - tikai ar vienu atšķirību - viņa tajā matracī, kur iekārtojās, tur arī palika,tādā kā bedrē :) Ar laiku jau iemanījās pārvietoties - ar nelielu piepūli, tomēr veiksmīgi'!

Labi, vispār jau līdz gulētiešanai vēl bija jātiek! Tā kā ceļojumā devāmies kopā ar vīra kolēģiem, tad pēc iekārtošanās satikāmies visi uzgaidāmajā telpā un tur arī nodzīvojāmies līdz pašam vakaram! istabiņās televizori nestrādāja, elektro ierīces un apgaismojums strādāja ekonomiskajā režīmā - ģenerators, kas zina, cik vēl ilgi būs lietus, ārā neko redzet nevar - lielās gaismas nestrādā, tātad, apskatīt apkārtni - rīt, tagad, pavakariņosim, pasmiesimies par situāciju un gaidīsim ko nesīs rītdiena! Līna visu vakaru pavadija ratos un dzīvojoties pa rokām, skatoties, vērojot un pētot - viņai nebija laika straukties! ja gribēja gulēt, pagulēja - nedz troksnis, nedz kņada vinai netraucēja, gribēja dauzīties - aiziet - nekādu šķēršļu :) 

Rīt jau cerams, ka iztrakosimies kārtīgī - kas zina, līs lietus vai ne, bet tētis ar kolēģiem brauks nirt, mēs paliksim uz vietas un iesim apskatīt akvaparku! Ir mums te tāds pašiem savs! Dēls pārlaimīgs! jau vakarā bija gatavs doties un nakšnot tur! Nekas, jāpaciešas! 

Ak, es un mana spēja izteikties garos paplašinātos teikumos! Es vienkārši neatļaujos turpināt šajā pašā blogā'! Nedrīkst nozagt Jums tik daudz laika :) 

Bēbis akvaparkā un izjades ar kamieļiem? Vai ceļojums uz veco tirgu piebāztā taksometrā? Līna Grieta iepērkas un nepārstāj smaidīt? Uhh :)  kamēr es tikšu līdz mājās braukšanai :)  

Pagaidām - jauku dienu, dāmas - līdz nākamajam stāstam!