Brīnumainā Mini Dāma Amandiņa

Brīnumainā Mini Dāma Amandiņa :*

Sveiki mani mīļie.Šī ir brīnumjauks,ar rozā ziediem,putniņiem,krellēm un krāsām piepildītais stāsts,stāsts par smaidīgu,burvīgu un mini mazu meitenīti vārdā Amandiņa,kurai ikdienas patīk priecāties,smaidīt un padarī savu pasauli par Mini Dāmas pasaku zemi...

"Kukū...Kas tur ir?" He hei,tā esmu es.mini mini mini dāmīte Amandiņa.Nedēļu atpakaļ manās mājās bija kārtējie svētki,kurā atzīmejām manu astoto menesīti kopš esmu ārpus apaļā mammas punčuka,kopš smīdinu savu fantastisko ģimenīti ar dažādiem jociņiem un spociņiem.Vai ziniet,man ļoti patīk savs vārdiņš-AMANDA,tas skan tik brīnumaini,un kā nu ne,es pie tā tiku jau tad,kad dzīvojos pa mammas silto punčuku,jau tad es jutos kā īsta princese,kura gulēja siltā pūkainā šupulītī,plunčajos dzidros,rozīgos toņos piepildītā baseinā un baudīju gardu ēdienu,es jutos kā paradīzē.

Tad kādā jaukā dienā dzirdeju tēta balstiņu,kurš pienaca pie māminas un teica:"Mīļā,ja mūsu brīnumiņš būs meitenīte,tad sauksim viņu par Amandiņu!" Nu re,es punčukā metu kūleņus,es priecajos jo nu man bija svētki,jo es tiku pie brīnumskaista vārdiņa,un tētis mani nosauca par brīnumiņu,vai neizklausās brīnumaini?Turklāt arī mamiņai šis vārdiņs sķita brīnumains un atbilstoš tieši man.Māmiņa ar tēti pat neizskatīja citus meitenīšu vārdiņus,jo šis taču ir tik atbilstoš man ,bet ja būtu gaidāms brālītis,tad noteikti viņu vārdiņš būtu Gustavs vai Nils :)

Un te kādā jaukā dienā manā paradīzē notika kaut kādas pārmaiņas,bija pagājušas 40 neaizmirstamas nedēļas kopš biju māmiņas puncī un šī,laikam,ir tā diena par ko māmiņa man stāstīja,ka reiz kādā jaukā dienā mēs tiksimies un es varēšu ieraudzīt citu paradīzi-citu pasaulīti,kurā dzīvo gan māmiņa,tētis,māsiņa,vecvecāki un mani topošie draudziņi un draudzenītes.Atceros, māmiņa stāstīja ka bija nakts,ārā pa logu mirdzēja skaistas spožas zvaigznītes un māmiņa ar satrauktu sirsniņu nevarēja sagaidīt,kad debesīs parādīsies vēl viena zvaigznīte-mini zvaigznīte par godu manai piedzimšanai.Abi ar tēti satraukti devās uz Cēsu slimnīcu,lai dzemdību nodaļā sagaidītu mani,lai kopā sajustos vienoti,samīļotos un būtu kopā,rīts bija dzestrs un no makoņmaliņām spraucās silti saules stari,kas sveicināja mūs un rādīja veiksmīgu ceļu uz slimnīcu.Pagāja laiciņš un es sāku redzēt gaismiņu,kas paliek spožāka,es izpletu acis un....HEIJĀ,es esmu uz mammas punčuka,tas bija tik silts un mīksts kā pūkaini mākoņi,mani apskāvušas ir viņas maigās rokas un lūpas,hmmm kam ir tās lūpas? Ak,tas taču mans tētis,kā es viņus Mīlu,es esmu laimīga,maza mini meitenīte.Pēc laiciņa visi esam jaukā,silta un mājīgā istabiņā.

Mana māmiņa Baiba un tētis Andris ir tik saskanīgs pāris,gluži kā princese ar princi.Viņiem savi vārdiņi  šķiet tikpat brīnumaini skaisti un piemēroti tāpat kā man.Viņiem tie ļoti patīk un nekad nav vēlejusies tos mainīt,laikā kad viņu draugi un klasesbiedri ir sapņojuši par citu vārdu iegūšanu.Viņi par saviem vārdiņiem ir pateicīgi un ne reizi nav iedomājušies par to,ka velētos citu vārdu,tad jau viņi nebūtu tādi,kādi ir-dzīvespriecīgi un neatkārtojami :)

Manai māmiņai ir laba intuīcija,jau tad,kad gaidīja mani,viņai šķita ka viņas puncukā aug maza daiļaviņa,bet tētis...Tētis velējās puisīti,ka jau vīrietis,bet es nedusmojos,tādi jau ir tie vīrieši.Dienā,kad māmiņa uzzinja,kad gaidāma meitiņa,viņa smaidīja,bet tētis,tētis nedaudz saskuma,laikam jau cerēja uz puisīti.Tad istabā ienāca omīte,viņa uzzinājusi jaunumus vien noteica:"Nu re cik tu būsi bagāts,tev būs veselas 3 dāmas,kuras varēsi lutināt." Tētis pasmaidīja,apmīļoja māmiņu,apmīļoja puncīti un iedeva man mīļu,čaukstošu un sirsnīgu bučiņu.

Meitiņas audzināšana maniem vecākiem nebija nekas jauns, jo vienu daiļaviņu viņi jau ir izaudzinājuši,manu māsiņu,nu tagad viņa ir tāda damīte,ka nevaru vien sagaidīt,kad varēšu iekāpt mammas kurpēs un skriet kopā ar viņu.Tētim ar māmiņu tik ļoti tīk rūpēties,jo meitiņu rūpes viņiem nemaz nešķiet grūtas.Pagaidām mamiņai ar tēti neesmu sagādājusi lielas grūtības ar kurām būtu jāsaskaras.Biju saslimusi ar plaušu karsonīti,bet ar kopīgiem spekiem un mīlestību viņi ļoti labi tika galā,nu esmu vesela un paldies par rūpēm,ko viņi man sniedz,kad jutos slikti.Mana māsiņa gan ir sagādajusi dažādas problemiņas,pagāšnedēļ viņa iebāza savu mazo pirkstiņu koka riņķītī un nedabūja to nost,tas iesprūda,bet ar bērnu eļļiņas palīdzību to lēnītēm dabūja nost.Bet visā visumā,vecāki mums ir superīgi,jo ar visu viņi mēgina tikt gala kopīgiem spēkiem-viņi ir mūsu mīlulīši.

Mana ikdiena iet caur smaidu un jauniem atklājumiem un mans brīnumainais noslepums ir pastaigas svaigā gaisā.Pastaigās dodos savā Mini Dāmas karietē,jo ik katrai Mini Damai ir sava sapņu kariete,kura mēs varam sajusties īpaši un brīnumani.Mana kariete ir Bordo krāsā-skan patiesi brīnumaini,uz kuriem ir pasakaini skaisti rozīgi rinķīši.Šo brīnumjauko karieti ieguvu pūriņa no savas mīļās māsiņas,arī viņa tajos vizinjās,kad bija pavisam maziņa-nu gluži kā es :) Viniem nebija svarīga manas karietes krāsa,jo manuprāt šie rati der ka meitenītēm,ta arī puisīšiem.Nav taču svarīgi kada ir krāsa,es pat būtu gatava vizinaties zaļos vai zilos ratiņos,mamma uzskata ka zaļā krāsa ir plaukstoša,kura der visiem,tā pat kā zilā,kas ir debesu krāsa,kura arī der viiem,jo zilā ir cerību krāsa,kas piepilda visus sapnīšus,arī manējos.Mana personība šos ratus izkrāso pavisam košus un padara tos par sapņu karieti.

Un ja reiz par krāsām jau sāku stāstīt,tad pastāstīšu par savu mini mazo drēbīšu garderobi.Manā garderobe atrodas vairākas mini kleitiņas un matu lentītes,kreklini un stilīgas meiteņu HuggiesUltra Comfort biksītes,kā īstai damītei.Manas drēbītes ir dažādās krāsās,lielakā daļa ir rozā toņos,bet ir arī baltas,violetas,raibas,zaļas,dzeltenas un ir arī pa kadai zilai drēbītei un akseksuāru :) Mamma smej,ka man ir jāiepazīst vairakas krāsas, ne tikai rozā,tieši tādēļ iepazīstos ar visām krāsām,kad tās sev pielaikoju un nēsāju.Nu kā ju kārtīgai Mini dāmai ir japazīst krāsas,lai tad,kad izaugšu varu satikt savu misteru čempionu,kurs ar mani leposies.Mana privātskolotāja māmiņa mani skolo brīžos,kad pucējamies un izvelamies akseksuārus,tā man apstāsta krāsas un parāda,lai vieglāk tās izprast-man patīk.

Kad esmu sapucējusies,tad varu ļauties spēļu valstībai un turpināt krāsas apgūt tur,ar savām rotaļlietām.Man patīk rotaļāties ar krāsainajiem lego klucīšiem,ūdens pudelem,pudelem,kurās iebērti makaroni,zirņi un dažādas citas krabošas lietiņas.Tapat man liela interese ir pret dažādām attīstošām mantiņām,dziedošo suni,gramatiņu un muzialo podiņu,kas ir patiesi aizraujoš,tāpat ļoti interesanti un aizraujoši ir vāciņi ar kuriem es varu speleties neskaitami ilgas minūtes un pat stundu,par kuru māmiņa reizēm nobrīnās.Ļoti patīk rotaļaties ar māsiņas mašīnām,jo dāmām taču arī jāapgūst mašīnas vadīšanas sistēma,lai tad,kad izaugsim ,varētu braukt ar kabrioletiem un citam mašīnām.Manā īpasumā ir gan tik viena lelle,bet māsiņai ir vairakas un zinu,tad kad es paaugšos,tad viņa ar mani padalīsies,jo ar mantām jau dalāmies tagad.Jā,bet esmu dzirdējusi,kad arī mazajiem čempioniem patīk rotaļaties ar lellēm,pati gan neesmu redzējusi,jo draudziņi čempioni man nav,man ir radnieciņi,bet ar viņiem vēl neesmu paguvusi saspelēties.Bet an jau vasarā paspēsim ienirt spēļu pasaulē un pafantezēt tajā.

Pagaidām es spelejos ar savu burvīgo māsiņu-saku burvīgo,jo viņa man ir kā īsta burve,kura spēj mani sasmīdināt ik katru mīļu brīdi,ik katru burvīgi nodzīvoto dienu.Viņas vārdiņs ir Nikola un vasarā viņai paliks četri gadiņi-būs īsta ballīte,tad jau tipināšu ar savām mazajām kajiņam un priecēšu visus ar savu mazo mini šarmu,nu gluzi tapat kā māsiņa.Viņai loti patīk ar mani spelēties un smīdināt.Viņai patīk smaidīt un baudīt bērnību ta pat kā man,un ka nu ne,mēs taču esam māsiņas.Pajautaju vecākiem kā atšķiras meitenīšu un puisīšu audzināšana uz ko viņi atbildēja:"Mūsuprāt,meitenīšu un puisīšu audzināsan atšķiras ar to,ka meitiņas ir jāizaudzina par īstām dāmām,kuras nebaidās no darba,kuras ir damās,bet tajā pašā laikā labas sievas,mates un saimnieces.Viņām jābūt persoībām,ar kuram var lepoties,bet puisīši jāizaudzina par dželtomeņiem,kuri ciena dāmas,spēj paveikt daudz un lai ir par ko lepoties." Lai gan vecaki audzina tikai meitenītes,viņiem ir brāļi un māsas,no kā salīdzināt.

Man un māsiņai ar vecākiem patīk darīt daudzus un dažādus darbiņus.Kad māmiņa ar tēti bija mazi,viņiem patika darīt kopīgus darbus.Mamma kopā ar savu māmiņu taisīja ēst,abas gāja sēt,ravēt un pēc tam novākt ražu,kopīgi brauca uz mežu un lasīja odziņas no kurām izvārīt gardus ievārījumus,kopīgi sauļojās,taisīja piknikus,intereses bija vairak ar māmiņu,bet tajā paša laikā tētis ar brāļiem makšķerēja un darīja puišu lietas.Tētim arī patika darīt darbus un atpūsties ar mammu un tēti,makšķerēja,ķēra tārpus rīkoja piknikus un lieliski pavadīja laiku.Tētis mācīja skaldīt malku un dažādus kārtīga čempiona darbus.Bet kā kārtīgs čempions apguva arī iemaņas virtuve palīdzot savai māmiņai.Vai nav superīgi?Ir taču,vai ne? Nu re,arī es gribu darīt darbinus kopa ar saviem mīļajiem vecākiem.

Mans stāsts nu ir galā,mans Mini Dāmas stāstiņš,bet ar to jau nekas nebeidzas,ikdiena turpinās,esmu mini Dāma un turpinu iepriecināt savus mīļot,augu,attīstos un esmu laimīga.

Bučiņas pučiņas,līdz citai reizītei :)

Mini Damīte Amandiņa.

LIELAIS Huggies® Ultra Comfort blogu konkurss zēniem un meitenēm