Bērnu ķirurgs: Pīles gaita un kritieni piederas pie lietas!

07. Apr 2017, 00:10

Kad mans bērns beidzot sāks staigāt?! Ak, šis ir aktuāls jautājums visiem vecākiem, jo mēs tik ļoti gaidām sava bērna pirmos solīšus, jo šķiet – tad patiesi būs noticis kas nozīmīgs! Šoreiz stāstā par 21.gadsimta mazuli vairāk uzzināsim par bērna pirmajiem soļiem un kritieniem, kas neizbēgami pavada mazuli šajā attīstības posmā.

Ar ārsta viedokli padalīsies Bērnu slimnīcas bērnu ķirurgs Jānis Upenieks.

Uzticies bērnam- katram bērnam savs laiks

Lielākoties bērni, tuvojoties savai pirmajai dzimšanas dienai, mēģina spert pirmos drošos soļus, taču ne visi, kāds to iemācās darīt jau deviņu mēnešu vecuma, kāds tikai pusotrā gadiņā. Tāpēc – aizmirstam par salīdzināšanu, vērojam savu bērnu, paļaujamies uz viņa spējām, taču, ja ir nemiers, lūdzam padomu zinošam fizioterapeitam.

Esi pacietīga- stabila staigāšana nāk ar laiku

Sākumā bērns staigās kā maza pīlīte – gāzelēdamies no vienas kājas uz otru. Mammas un tēti, tas ir normāli, tā tam jābūt, daba ir parūpējusies par to, lai bērns spētu noturēt līdzsvaru. To uzsver arī bērnu ķirurgs Jānis Upenieks,atklājot, ka katru dienu staigāšana kļūst arvien drošāka, stabilāka, bet no visiem kritieniem mēs nevaram un pat nevajag pasargāt.

Ļaujies bērna attīstībai

Nu, lūk, tas ir vienkārši, taču, izrādās, mammām un tētiem piemīt dabisks instinkts ķert bērnu brīdī, kad viņš krīt, tāpēc lielākoties mēs spējam sreaģēt bīstamos gadījumos. Patiesībā mūsos ir neapturama vēlme bērnu pasargāt no dažādiem dzīves kritieniem, taču dzīvē ir paredzēts, lai iemācītos mazulis staigāt, vispirms ir jāiemācās krist.

Bērnu nekas nespēs apturēt

Kad bērns ir piecēlies kājās un jau veikli spēj pārvietoties pa telpu, pieturoties pie mēbelēm, atliek vien ielikt pēdējo puzles gabaliņu lielajā attīstības lēcienā – mazulim ir jāiemācās atraut vienu kāju no zemes, lai spertu soli, kamēr uz otras tiek turēts līdzsvars.

Atturies no bērna stutēšanas

Ir veikti pētījumi, novērojot mazuļus, kuri nupat atklājuši staigātprasmi, kas pierāda, ka bērns veic noteiktu ceļa gabalu vai sper noteiktu soļu daudzumu un tad krīt. Tāpēc noteikti nevajadzētu bērnu stutēt, atbalstīt vai vest pie rokas, lai viņš iemācītos staigāt, krišana ir ļoti nepieciešama staigātprasmju attīstīšanai. Tāpat lūkojam, lai šajā tik svarīgajā attīstības laikā bērna apģērbs būtu tāds, kurš ļautu brīvi kustēties, vislabāk, ja mazajam ir iespēja dzīvoties vien autiņbiksītēs, turklāt tādās, kas pielāgojas bērna kustībām.