Bērna vadīta ēšana – izvēle bērnam un atbildība vecākiem

Bērna vadīta ēšana – izvēle bērnam un atbildība vecākiem

28. Jun 00:10 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Māmiņai, kurai ir 7 mēnešus jauns bērniņš, interesējas par bērna vadītu ēšanu. Uz māmiņas interesējošajiem jautājumiem atbild fizioterapeite un Māmiņu kluba eksperte Klaudija Hēla.

Māmiņas vēstule: “Esmu māmiņa tūlīt jau 7 mēnešu vecam mazulim un ļoti interesējos  par visu, kas ir saistīts ar bērniem šajā vecumā. Esmu pamanījusi, ka sociālajos tīklos ir parādījusies interesanta bērnu ēdināšanas metode - bērna vadītā ēšana. Saprotu, ka bērniem tiek izlaists biezenīšu un putriņu periods un tiklīdz mazais sāk pats sēdēt, bērnam tiek piedāvāti vārīti, sautēti dārzenīši, svaigi auglīši veselos gabalos, kurus bērniņš pats ņem rociņās un ēd.  Pastāv aizrīšanās risks, bet šo metodi praktizējošas māmiņas saka, ka bērns iemācās tikt ar to galā, bet ja tomēr ne, var ķert aiz kājām un izkratīt. Vai tas nav traumējoši bērnam gan psiholoģiski, gan fizioloģiski? Kā arī pamanīju, ka dažas māmiņas sākušas šādi ēdināt pat tādus bērniņus, kuri vēl nesēž! Turklāt pusguļus uz vēdera. Vai tas nav bīstami? No kāda vecuma un ar ko īsti drīkst sākt šo bērna vadītu ēšanu?”

Klaudija Hēla: “Lai uzsāktu bērna vadītu ēšanu, nav jāizlaiž biezeņu vai putriņu periodu. Bērna vadītas ēšana ir kā alternatīva, jo ir vecāki, kuri nevēlas dot biezenīšus, bet tā nav vienīgais veids kā ēdināt bērnu. Bērna vadīta ēšana tiek praktizēta, kad bērns ir pietiekami liels, lai varētu patstāvīgi piedalīties ēšanas procesā un ēšana notiktu ar prieku.

Bērna vadītu ēšanu vajadzētu uzsākt tikai tad, kad bērns pats spēj apsēsties, jo tas mazina aizrīšanas risku. Gabaliņi, kurus bērnam piedāvā ir labi izvārīti vai iztvaicēti - tiem jākūst mutē. Bērnam noliek bļodiņā vai uz galda trīs dārzeņu gabaliņus, no kuriem bērns pats izvēlas, kuru ņemt un cik daudz apēst. Tanī pašā laikā pieaugušais/ie sēž pie galda un arī ēd. Aizrīšanas gadījumi tādējādi ir ļoti reti, bet ja tomēr bērns aizrijas, nekādā gadījumā viņš nav jākrata aiz kājām. Bērniņu pārliek pāri saviem celīšiem ar galvu pavisam nedaudz uz leju un uzsit starp lāpstiņām. Noteikti bērnam nedod zaļus, cietus produktus, jo mazs bērns ilgi visu bāž mutē un ja viņam piedāvā svaiga gurķa gabaliņu, viņš, protams, to bāzīs mutē tāpat kā jebkuru mantu, un risks, ka viņš nograuzīs kādu gabalu, pat ja viņam vēl nav zobi, ir ļoti liels. Bērnam ēdienu nedod, kad viņš ir guļus pozīcijā. Tām māmiņām, kurām ienāk prātā barot bērniņu, kurš atrodas guļus stāvoklī, pašām vajag izmēģināt guļus ēst samērā lielus gabalus. Tas nav ne ērti, ne droši. Tāpēc ir ļoti žēl, ka ir māmiņas, kuras šo alternatīvo un labo metodi pārprot.”

SEMINĀRS: Bērna vadītā ēšana ar Klaudiju Hēlu

 

20121217220104-21902.jpg