Huggies® Brīnumu istaba: kas notiek bērna attīstībā 8 līdz 12 mēnešu vecumā?

Laikam ejot, bērniņa darbības kļūst arvien apzinātākas, no maza bēbīša, kurš lielākoties čučēja un ēda māmiņas pienu, mazais pēc astoņu mēnešu sasniegšanas ir kļuvis pavisam citādāks – viņš mūsos lūkojas apzinātāk, viņš tver lietas, prot tās atlaist, aizmest, pacelt, pastumt, taču attīstība turpinās un tā kļūst arvien straujāka.

Lai bērniņš spētu attīstīties dabiski, vēlams radīt apkārtējo vidi tādu, kas sniedz šo ispēju, tāpēc Māmiņu Klubā kopā ar fizioterapeiti Klaudiju Hēlu esam atklājuši "Brīnumu istabu", kurā patiesi notiek brīnumi, jo bērniem ir iespēja pašiem atklāt, aptaustīt, pagaršot – piedzīvot pieredzi, kurā mēs – vecāki esam parūpējušies par nepieciešamo fonu, taču pārējo paveic bērni paši.

Bērniņš apzina divas rotaļlietas vienlaicīgi abās plausktās 

Vecuma posmā no 8-12 mēnešiem bērni sāk apzināt divas rotaļlietas vienlaicīgi abās plaukstās. Tāpēc svarīgi, lai mēs – māmiņas un tēti, rastu iespēju bērnam rotaļāties ar divām līdzīgām rotaļlietām. Tie var būt divi vienādi vāciņi, tās var būt divas vienādas bumbiņas, tik pat labi tie var būt divi vienādi trauciņi, ar kuriem darboties vienlaikus. Šis ir brīdis mazuļu rotaļās, kad varam piedāvāt divas bļodas, kurās ir līdzīgs saturs, tās novietojot līdzās. Katrā bļodā ieliekam divus vienādus priekšmetus. Svarīgi nejaukt lietas kopā, bet atklāt to, ka tās ir līdzīgas. Kāpēc piedāvājam mazulim tikai divus priekšmetus? Viss ir pavisam vienkārši – lai neveidotos haoss. Pārlieku liels rotaļlietu daudzums apkārt rada nekārtību un bērns tādos apstākļos nevēlas rotaļāties, tāpēc viņš var vienkārši mētāt priekšmetus un ātri par tiem zaudēt interesi. 

Sakārtota vide – bērna iespēja brīvām rotaļām 

Savukārt vidē, kurā mēs piedāvājam divas līdzīgas rotaļlietas, piemēram bļodas ar bumbām, bērniņš pēta to, kā noturēt bumbas bļodā, kas jādara, lai tās neizkrīt un tieši pretēji, kas darāms, lai tās dabūt laukā no bļodas. Tā mazais apgūst fizikas un dabas likumsakarības. 

Tad, kad mazais ir satvēris katrā plaukstiņā pa rotaļlietai, viņš mācās tās salikt kopā. Varbūt sākumā tas izskatīsies neveikli, taču lielākoties mazie ātri apgūst šīs prasmes. Tāpat bērniņš ar vienu rotaļlietu mēģinās uzsist pa otru, bērniņš pēta un mēģina saklausīt to, kādas skaņas rada tas, ja rotaļlietas satiekas un vai vispār rodas skaņas. 

Bērns mācās rotaļlietu novietot dažādos līmeņos 

Tāpat bērniņš šajā vecuma posmā mācās novietot rotaļlietas dažādos līmeņos – augstāk, zemāk, iekšā, apakšā. Mazais, piemēram, mēģina lāpstiņu ielikt krūzītē, tad bļodiņā, viņš pēta, kurš priekšmets ir atbilstoša izmēra, lai paveiktu šo darbību. Ja mēs piedāvāsim divus dažāda izmēra trauciņus, bērniņš vēlēsies uziznāt, kurš ir lielāks, kurš mazāks, mēģinot vienu ielikt otrā. 

Skatoties no malas, šķiet, ka mazais vienkārši rotaļājas, taču patiesībā norit ļoti svarīgs attīstības posms – bērns mācās apzināties citus līmeņus, līdz ar to viņš drīz vien sevi sāk likt citos līmeņos – bērns sāk rāpot, sēdēt un stāvēt. 

12 mēnešu vecumā radām iespēju bērnam izkopt pincešu tvērienu

Kad bērniņš tuvojas savas dzīves viena gada jubilejai, mēs varam mazajam piedāvāt rotaļāties ar jau smalkākām lietām, protams, mums esot līdzās vai arī varam šīs smalkās rotaļlietas uzvērt striķītī. Bērniņš šajā laikā sāk apgūt tā dēvēto pincetes tvērienu – ar diviem pirkstiņiem satverot smalku priekšmetu. Tāpat šis ir laiks, kad varam piedāvāt jau vairāk nekā divus priekšmetus rotaļām.

Bērns apgūst prasmes savienot divus saderīgus priekšmetus 

Vēl svarīgi nodrošināt iespēju mazajam apgūt prasmes savienot divas saderīgas rotaļlietas, piemēram, bundžiņu un vāciņu, pudeli un korķi. Bērns arvien vairāk sāk izprast lietu kopsakarības – kas sader kopā un kas nē. 

Aptuveni 12 mēnešu vecumā bērnā parādās krāšanas iezīmes.

Pirmā dzīves gada izskaņā mums jāpiedāvā mazajam iespēju krāt priekšmetus, jo šis kļūst aktuāls temats bērna rotaļās. Vēlams rotaļu laukumā parūpēties par lielāku bļodu vai kasti, kurā salikti dažādi priekšmeti, bērns tos ņems laukā no bļodas un atkal visu saliks atpakaļ. 

Bērna aprūpi veicam tam paredzētā vietā nevis rotaļu laukumā

Bērna rotaļu laukumam nav jābūt lielam, tas nozīmē, ka lai cik lielā plašumā vai šaurībā mēs dzīvotu, mēs varam tādu iekārtot. Svarīgi paturēt prātā, ka šo rotaļu laukumu vēlams nodalīt no vietas, kur tiek veikta aprūpe, proti, mēs bērnam nemainām autiņbiksītes vai nepārģērbjam viņu rotaļu laukuma vidū, tam vēlams atvēlēt citu vietu savā dzīves telpā, lai bērnā vedojas sajūta, ka aprūpe nav rotaļāšanās.

Tāpat nepārblīvējam savu dzīves telpu ar bērna rotaļlietām, jo nevis rotaļlietu daudzumā slēpjas bērna vēlme spēlēties. Un mēģinām nejaukties bērna rotaļu pasaulē, atceramies, ka esam novērotāji, kuri uztur bērna vidē kārtību. mūsu pārlieku lielā vēlme ar bērnu spēlēties pārvēršas mūsu, nevis bērna rotaļās. Ļausim mazajam pašam izbaudīt savu brīnumu istabu.

Māmiņu Klubs