Beidzot.. esmu MAMMA

Izdomāju arī es veīdot sava bēbīša dienasgrāmatu lai pēc laika varētu pārlasīt savas tā brīža sajūtas!

Visu atceros, kā tas būtu noticis vakar ..

Mamma pirmoreiz..

Par mammu sevi saukt jau gribēju sen,sen.. Biju jau iztēlojusies kā staigāšu ar ratiņiem, kā pavadīsim dienas, kā svinēsim ģimenē svētkus un tā tālāk un vēljoprojām.. :) bet bērniņš jau nerodas no manas vēlmes vien, vēl jau vajag to vēlmi arī tētim, kuram vajadzēja nedaudz vairāk laika lai šo fantastisko ideju un sapni  iztēlotos savām acīm!

Kad ar draugu beidzot abi KOPĀ izrādījām vēlmi un izlēmām par labu bērniņam, biju neizsakāmi laimīga, ka mums tas izdevās tik ātri un ar pirmo reizi!

Laimes sajūta un mirdzums acīs mani pavadīja visu grūtniecības laiku! Nebija rīta nelabumu, kašķīgais garastāvoklis vai raudulīgās dienas, draugs teica ka biju palikusi vienkārši par daudz un pārlieku mīļa, vaitad tāda vispār var būt? :)) grūtniecības laiku atceros ar prieku, biju varenaktīva, daudz kustējos un centos visu padarīt saviem spēkiem, nepatika ,ka kāds grib mani pažēlot vai ko palīdzēt lai tikai es sēdētu mierā.. Biju neizsakāmi laimīga katru mīļu brīdi pavadīt kopā ar topošo tēti un mazo sirsniņu, kurš katru mīļu dienu auga arvien lielāks un pamanāmāks! Likās ka mūsu pasaule jau bija mainījusies, esam tikai mēs, un viss pārējais kļuva mazsvarīgs! 

Iespējams,kustīgais grūtniecības periods un pozitīvās domas bija tas iemesls vieglām dzemdībām un fantastiski kopīgam brīdim ,kad aklajā randiņā satikām savu sirsniņu, mūsu mazo mīlestībiņu ,Eliotu