25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Lai cik dīvaini, bet šodien pirmo reizi mazulis ( 4 mēneši) dusmojās.
Iekodās lāča ķepā un rūc. Saspiež cieši dūrīti, savelk uzacis...pat actiņās dusmas.
Vai kāda ir ar ko tādu saskārusies?
- Vai ģimenē esam dusmojušies? Jā. Un nav ko slēpt, arī uz bēbīti dažbrīd atnāk dusma, kad vairs nezini, kādēļ čīkst ( kas ir citādāk kā raudāšana).
- Palīdzība no citiem? Jā un nē. Jā, no vīra, kad bērns ir mierīgs, jo tad patīk. Bet kad raud, palieku viena, kas cenšas tikt galā ar atnākušo kreņķi. Līdz ar to, vismaz reizi nedēļā atnāk tā dusma. Nē, jo mēs esam divi. Nav citu līdzcilvēku palīdzības.
- Vai ir iespēja atpūtai? Reti. Un arī tad, kad ir norunātais mazais atpūtas mirklis (gulēšana, lasīt grāmatu, vai rokdarbi), tad tētis tik un tā (lai arī zin kā) atrod "muļķīgus" jautājumus: Varbūt pamperu nomainīt? varbūt ēst iedot?
- Sievas pienākumi vai jāpilda? Jā. Gatavo brokastis katru rītu, gan pusdienas (kuras pēdējā laikā aiz riebuma kļuvušas par pelmeņiem), un vakariņas kas kļūst par jogurtu. Bez ēšanas nekā, protams. Bēbītim ir kaut kas jāed un mammai arī veselība jauzlabo. Bet? Kas cits to darīs?! (un atrodas vēl pārmetumi, par neizravētu dārzu, vai neaplietam puķēm)
Līdz ar to, tagas jūtos tā, ka pie visa esmu vainīga es. Jo dusmojos uz vīru. Bieži. Tā kā, uz bēbīti īsti nevar, tad viss tas trāpās viņam. Pat pie lieliem kreņķiem, pazūd austiņās pie datora. Un sajūties kā mamma viena, ar raudošu bērnu. Un no tēta ir atbilde tik: Es nezinu. (Pie velna....es arī nezinu).
Varbūt bēbītis ir iemācījies no mums (manis)?
Vēl gribēju piebilsts, ka esot ar visiem kopā mājās tev arī neizdosies atslēgties, jo zini, ka pie pirmā pīkstiena meklēs tevi. Nu palūdz vīram, lai nedēļas nogalē izved viņš mazo ar ratiem staigāt vao varbūt pati izej pusstundiņu pastaigāt viena, atstājot mazo ar vīru. Un turpini dot vīram mazo kaut vai tikai mierīgajos brīžos, jo mazais augs un tu novērtēsi to ka mazais tev visu laiku nav pielipis pie sāniem.
Tev būs jāiemācās vīram palūgt palidzību, jo viņš pats neiedomāsies. Un ja uz sievientēm nošņākšanās iedarbojas uz vīriešiem lielākoties ne. Pajautā un paslavē! Jo vīrieši reti grib darīt kaut ko, kur viņiem liekas, ka viņi neizdarīs labi. Un daudzi vīrieši nezin (mammai jau nav kur sprukt) ko ar raudošiem iesākt, palūdz atbalstu citādi. Tā arī vīram pasaki, ka tev no negulēšanas vairs nav spēka brokastis sagatavot, varbūt paguļot mazliet no rīta tev sāks atgriezties enerģija.
Tas izklausās diezgan ekstrēmi, ja ir tikai viens bērns un tas jau ir 4 men vecs. Nopērc gatavu ēdienu pie reizes, kad ej ārā pastaigāties. Vai saldētus dārzeņus un ko citu, kas jau ir gatavs tālākai gatavošanai. Un rāvām vīram roku nav, ka brokastis pats nevar sagatavot? Jums kaut kas nav kārtībā ar darbu organizēšanu ..