17.05 17:00-18:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Autors: Kapil Khatter, ģimenes ārsts
Mākslīgie piena maisījumi var nogalināt. Zinu, ka tas ir skarbi,bet tā ir patiesība. Līdzīgi kā medikamentiem, arī piena maisījumu lietošanai var būt blakusefekti.
Starptautiskais lieguma kods maisījumu reklamēšanai pastāv tikai šī iemesla dēļ, bet neskatoties uz to, piena maisījumu ražotāji turpina aktīvi pārliecināt vecākus iegādāties un izmantot savu produkciju.
Protams, mākslīgajiem piena maisījumiem ir nozīme. Ne katra sieviete var vai ir gatava zīdīt ar krūti savu mazuli, piena bankas bieži nav pieejamas vai nav ērti izmantojamas. Mākslīgo piena maisījumu ražotāji rada nomācošu gaisotni, salīdzinot ar krūts barošanu, tāpat kā mēģinājumi ēst veselīgi pasaulē, kur ir tik daudz junk-food, vai sportot un ievērot fiziskās aktivitātes automašīnu laikmetā.
Mērķis nav tiesāt sievietes vai viņu izvēles saistībā ar krūts barošanu,bet tiesāt tos, kuri padara krūts barošanu daudz problemātiskāku: darba vietas, sabiedriskās vietas, kur vienkārši nav iespējams brīvi barot mazuli ar krūti, slimnīcas un ārsti, kuri reizēm pamatoti,bet tikpat bieži arī nepamatoti atrunā no krūts barošanas, vai ražotāji, kuri mēģina palielināt pārdošanas apjomus, nedomājot par ietekmi uz sabiedrības veselību.
Pirmdzemdību informatīvajos bukletos nereti tiek parādīta slēpta reklāma, kas tiek traktēta kā izglītība,bet es biju pārsteigts pavisam nesen atrodot piena maisījuma reklāmu vienā šādā bukletā, ko sieva saņēma pēdējās grūtniecības laikā. Izrādās, ka ģimenes viņas ārsts neko par to nezināja un izskatās, ka šie bukleti tika izplatīti caur citām klīnikas personām, tāpēc nekavējoties tika izņemtas.
Manā klīnikā Nestle tirdzniecības pārstāvis dalījās arī savā personīgajā stāstā par mākslīgo piena maisījumu lietošanas nepieciešamību, lai bērns varētu naktī labāk gulēt. Perfekta tirdzniecības stratēģija, var teikt. Un skaidrs, ka šāda rīcība pēc pierādījumiem parāda, ka šāda rīcība var novest pie tā, ka krūts barošana tiek izbeigta ātrāk.
Reklāmas arvien un arvien turpinās un mūsu draugs Internets šo reklāmu izplatīšanos ir padarījis vēl vieglāku. Piemēram, tik jautrais nosaukums Similac Klubs. Pievienojoties šim klubam iespējams saņemt bezmaksas piena maisījumu, kā arī dažus kuponus (bte pēc tam jāpērk šis produkts par savu naudu).
Pētījumi liecina, ka diemžēl šāda veida reklāma strādā. Tādās valstīs kā Kanāda,šādas reklāmas ietekmē, cik ilgi sieviete zīdīs ar krūti un vai vispār to sāks darīt. No vienas puses,krūts barošana kļuvusi par normālu praksi (vairāk kā 90% to dara), pateicoties īpašām istabām māmņām, gadu ilgam maternitātes pabalstam, labākai izglītotībai. Tomēr ap 6 mēnešu vecumu tikai nedaudz vairāk kā puse bēbīšu joprojām tiek zīdīti ar krūti un lielākā daļa tiek papildus piebaroti ar mākslīgo piena maisījumu.
Mākslīgie piena maisījumi ir īstas slepkavas mazāk attīstītajās valstīs, bet pat tad, ja veselības aprūpe ir laba, nebarošana ar krūti palielina slimību un nāves risku. ASV valdības vairāk kā 400 veiktie pārskati atklāja, ka ar krūti barotie bērni retāk ir aptaukojušies, ir diabēts, ausu infekcijas un retāk viņi cieš no caurejas un astmas, kad paaugas nedaudz lielāki.Tāpat šiem bērniem bija mazāka iespējamība iegūt bērnības leikēmiju, nomirt no Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (ZPNS) vai iedzīvoties nekrotizējošā enterokolītā (kas ir tik slikts, kā izklausās).
Un izmaksas, ak, izmaksas. Žurnālā Pediatrics analīzē, balstoties uz 2007.gada datiem, aprēķināts, ka ja 90% no ASV ģimenēm barotu mazuli ar krūts pienu vien līdz sešu mēnešu vecumam, tad katru gadu nomirtu mazāk par 900 ģimenēm mazāk un $ 13 miljardi veselības aprūpē tiktu ietaupīti.
Pašreiz kompānijām ir atļauts reklamēties, lai pārliecinātu vecākus lietot viņu produktus. Daži apgalvo, ka ražotāji reklamē un stāsta par mākslīgajiem piena maisījumiem, lai pārliecinātu tos, kuri jau gatavojas lietot šos pena maisījumus, izvēlēties konkrētā ražotāja preci. Bet jūs jau zināt, ka reklamēšana, radot pieprasījumu, paplašina tirgu, kas ir ne tikai bonuss, bet arī šīs spēles mērķis pats par sevi,
Citiem ir visai smieklīgs arguments par to,ka kompānijām ir tiesības izglītot patērētāju par mākslīgajiem piena maisījumiem. Lūdzu. Mēs taču neuzticētos vairāk, ja Universal Studios ieteiktu mums skatīties filmas vai Ronalds McDonalds stāstītu par veselīgu uzturu. Kāpēc tad mums būtu jātic tam, ko mākslīgā piena maisījuma kompānijas stāsta par saviem produktiem?
Bet pieņemsim, ka jūs mani pārliecinājāt, ka piena maisījumu reklamēšanai ir sava loma. Mēs gribētu,lai reklāmas ir patiesas, vai ne? Un kā ar piebildēm: "Brīdinājums: mākslīgā piena maisījuma lietošana mātes krūts piena vietā var izraisīt astmu, auss infekcijas, aptaukošanos, diabētu, leikēmiju vai nekrotizējošo enterokolītu" patiešām redzamā drukā? Tas noteikti ietekmētu budžetu.
Bet tad ietekmīgu cilvēku grupa, proti, pasaules veselības ministri, jau 1981.gadā nolēma, ka ir jāaptur mākslīgā piena maisījuma reklamēšana. Kā Pasaules Veselības Asamblejas daļa viņi pieņēma Starptautisko Mātes piena aizstājēju mārketinga kodeksu, aicinot kompānijas nereklamēt mākslīgos piena maisījumu vai bērnu pudelītes ne publiski, ne caur slimnīcām vai veselības aprūpes sniedzējiem.
Saskaņā ar UNICEF, vairāk kā simts valstīs likumos ir iekļauta vismaz daļa no šī kodeksa, ASV ir spilgts izņēmums. Savukārt Kanādā uzņēmumiem ir jāievēro uzturvērtības un veselīguma norāžu regulējumi uz mākslīgo piena maisījumu iepakojumiem. Tāpat tiek lūgts arī sekot pārējiem ieteikumiem no starptautiskā kodeksa.
Bet mēs taču visi zinām, kā strādā šis: palūgt sekot norādēm. Ražotāji mēdz sekot likumiem,bet ne visam kodeksam kopumā. Nav pārsteigums, jo nav taču nekādu seku, ignorējot šo kodeksu. Tieši tāpēc Kanādā nepieciešams stingrs likums, kas tiktu ievērots,ne tikai vadlīnijas.
Mums jādara viss iespējams, lai padarītu sievietēm krūts barošanu vieglāku un līdz ar to mēs nodrošinātu, ka arī mūsu bērni būtu veselīgāki. Un tas neapšaubāmi ietekmētu arī veselības budžetu. Tam vajadzētu būt vieglam lēmuma- dot priekšroku krūts barošanu. Bet gadījumos, kad runa ir par peļņu, nekas nav tik viegli..
Seko Kapil Khatter Twitterī: www.twitter.com/@IllGotGains
Avots: www.huffingtonpost.ca
Nevajag šo rakstu nevienam uztvert personiski, tas ir starptautisks autors, turklāt, viņš vēršas vairāk pret negodīgu piena maisījumu firmu praksi. Pie mums tik izteikti LV tas nav, Lietuvā vispār piena maisījumu reklāmas ir aizliegtas, bet piemēram, ASV un Kanādā un daudz kur citur pasaulē nav šo ierobežojumu, un krūts zīdīšanai nav atbalsta.
Mums tomēr LV ir diezgan moderna šajā ziņā
Un ko man darīt, ja nav tā pieniņa?
Sliktāka māte es būšu tad, ja turēšu savu bērnu badā.
Es mazulīti baroju no 2,5 mēn vecuma, jo lai kā centāmies, pieniņa palika arvien mazāk un mazulītis neņēmās vairs svarā.
Jā mēs vēl cenšamies - jopojām. Pirms katra maisījuma ēdienreizes mēs ēdam krūti, cik tur iztek un mazulim tiek - nezinu, jo ēd labi ja 2 min katru, bet es cenšos. Esmu arī naktī cēlusies atslaukt. Tad kas mani padara par "sliktu māti" - tas ka daba mani nav apveltījusi ar tik devīgu organismu? Vai tas ka es dodu mazajam maisījumu?
ja labi padomā, tad kaitīgs un indīgs ir viss! gan tas, ko ēdam, gan tas, ko elpojam.
es nejūtos kā noziedzniece, ka mans bērns no 2mēn vecuma pārtiek no maisījuma. dzīvē ir visādi.
Es nezinu kā ir Kanādā, no kurienes šī sāpe ir nākusi, bet Latvijā tomēr lielākā daļa vismaz cenšas barot mazos ar krūti, jo tā ir ērtāk un lētāk (ha, ha LV LĒTĀK ļoti bieži ir arguments par labu krūtsbarošanai). Pazīstu vien dažas sievietes, kuras savas gribas un iegribu pēc ir izvēlējušās mazos ar krūti nebarot.
Attiecībā uz maisījumu iespējamām blaknēm - vis sir iespējams, bet kā zinām pat pieaugušam cilvēkam var gadīties alerģija no kāda eksotiskāka augļa, kurš par var būt pilnīgi dabīgs.
Par piena bankām - man šis šķiet slidens pasākums un ja man būtu jāizvēlas starp mākslīgo maisījumu, kurš ražots pie noteiktām prasībām/kontroles un pētījumiem un nezināmas izcelsmes pienu, es izvēlētos pirmo. Tieši tāpēc, ka es nevaru būt droša par to, ka sieviete, kura nodod pienu piena bankā nav lietojusi medikamentus (iespējams pat pirms grūtniecības, kuri ir uzkrājušies organismā un šobrīd izdalās arī caur pienu), es nezinu kādu kosmētiku un mazgāžanās līdzekļus viņa lieto (un kā zināms, nu jau ir pierādījumi, ka parabēni ietekmē endokrīno sistēmu un kas zin kā tie caur pienu ietekmē mazuli), es nevaru būt drosa, ka sieviete nebalinās matus un nevieks citas kosmētiskas un kosmetoloģiskas manipulācijas, kas ietekmē piena kvalitāti. Es nezinu kādas ir viņas attiecības ar sadzīves ķīmijas izmantošanu. Citiem vārdiem sakot - es izvēlos to, kas ir zem kontroles, nevis vienu vienīgu jautājumzīmju kopumu. Varētu apsvērt ideju par piena putriņām kā kādreiz maisījuma vietā......
Es esmu par normālu reklāmu un pieejamu informāciju, jo, diemžēl, man nav pārliecības ka mīļotie mediķi nebūs "iebaroti" no konkrētā ražotāja.
Es ar likumu aizliegtu uz mākslīgā piuena maisījuma bundžām rakstīt visādas šausmas, jo tas liks justies vēl sliktāk mammām, kuras jau tā jūtas slikti, ja pašas nevar/nespēj kaut kādu iemeslu dēļ savu mazo barot ar krūti. Es jutos gluži kā noziedzniece un bērnu indētāja, kad pirmdzimto pēc nesekmīgas piena cīņas, kurā iesaistījās gan zīdīšanas konsultants, gan bērnu ārsts, nācās piebarot ar mākslīgo piena maisījumu un redzot šādu uzrakstu es justos vēl sliktāk. Vai tas ir mērķis, izglītības un zinšānu vietā, likt kādam justies slikti nevainīgam?