Bēbīšu klubs: Jau 2 mēneši

Neesam vecāki, kas katru mēnesi īpaši atzīmē mēneša jubileju, mums katra diena ir kā mazi svētki, redzot mazo smaidām un pavadot laiku ar to kopā. Tam īpašu datumu nevajag. 

Uz doto mirkli lielas izmaiņas mazuļa ikdienas dzīvē vēl nav, tikai tas, ka pasācis pa dienām mazāk gulēt, epizodiski izrādot pastiprinātu interesi par apkārt notiekošo. Tādēļ arvien grūtāk paliek izdomāt, ko ar viņu kopīgi padarītu tā, lai mazulis būtu pienācīgi izklaidēts, sagaidot nākamo barošanas reizi, un neierosinātu kārtējo brēkšanas maratonu. Bet naktis gan viņš noguļ lieliski. Būtu jau forši, ja viņam kādas rotaļlietas ieinteresētu un varētu ar tām, rokās virpinot, mierīgi un priecīgi dudināt. Bet tā vēl nav. Līdz šim mums vēl jāpaciešas.

Ikdiena vairāk vai mazāk paiet, ēdot un guļot mums abiem. Par laimi mātes piens vēl ir pietiekams un par to šobrīd nav jāuztraucas. Par to es ļoti priecājos, jo šajos apstākļos ir svarīgi maksimāli nostiprināt imūnsistēmu. Un ar ko gan mazulim to vēl efektīvāk panākt?

Uz nākamo mēnesi skatāmies ar nelielām raizēm, jo mazulis jau šobrīd sācis praktizēt dažādas velšanās tehnikas, kas nozīmē, ka nevarēsim viņu vairs tā vienkārši atstāt pārtīšanai, lai aizietu uz blakus istabu, pēc autiņbiksītēm. Būs jābūt krietni uzmanīgākiem. Jo pagaidām ar savu “tārpiņa” tehniku, kas izpaužas kā viegla ķermeņa pārpozicionēšana par pāris centimetriem ar pakauša un kāju palīdzību, viņš pārāk sevi nepaspēj apdraudēt. Savukārt, reizēm noguldot mazo blakus, ir vairāk jāuzmanās mums pašiem, jo, kad mazais dabū rokas ārā no improvizētā kokona, tad bokss iet vaļā un pa degunu var ātri norauties.

Šobrīd grūti pat pateikt vai laiks skrien ātri vai tomēr velkas. Ar visiem nebeidzamajiem ierobežojumiem dekrēta laiks īpaši patīkams nešķiet. Jo viss, ko iepriekš iztēlojos darīt šajā laikā, nav iespējams. Pusei un vēl vairāk manu plānu tiek pārvilkts trekns krusts. Kārtējie aizliegumi tos padara neiespējamus. Tāda sajūta, kā mājas arestā uz nenoteiktu laiku. Un par to man gaužām sāp sirds, jo nevar jau zināt vai vēl kādreiz būs šāda iespēja šo posmu baudīt. Bet neskatoties uz to, cenšamies saglabāt pozitīvismu un ar nepacietību gaidām pavasari, kas liks pamosties dabai un ienesīs vairāk saules gaismas arī mūsos.