Tad mazuli vispār nekad uz grīdas neliksi, vai? Tā tak
nevar...
Turot tādā pusguļus pozā, bērns iemācīsies neveselīgo ar
vēderpresi celšanās kustību - jo tādā veidā pūlēsies
saskatīt ko vairāk (tas pats ar šūpuļkrēsliņiem). Nevis
centīsies apvelties uz vēdera, kā vajadzētu. Un tad tik visi
diagnosticē tonusu un dzen vingrot... lai gan pietiktu tikai
atrisināt bērna novietošanas jautājumu (un arī rokās ņemt
apveļot).
Tā citādi barošana jau nav ilgs pasākums, nekas bērnam
nenotiks no būšanas autosēdeklītī tik vien. Es gan negribēju
to noķēpāt, tāpēc turēju klēpī, kamēr nesēdēja vēl pats.
mums suns ļoti sargā bērniņu, taču nav man mājās pagaidām
tādi apstākļi, ka varētu bērnu uz grīdas likt.. kā jau tu
pati teici - spalvas.. un diemžēl viens kaķis (diezgan
pavecs) nekādīgi negrib pieņemt mazuli..
ak jā,un arī drauga vecākiem ir suns-rotveilers, arī tas
ir iepazīstināts ar mazo radinieku un uzvedas godam 😀
vienīgais mīnus ,ko es visā dzīvneku -mazuļu mijiedarbībā
saskatu ,tās ir spalvas 😃 pārējais tikai veicina bērna
attīstību 😉
es arī ieteiktu likt mazo uz grīdas,tā ir vislabākā
vieta,kur mazais var pilnvērtīgi attīstīties. un kas
attiecas uz dzīvniekiem,manuprāt,jau no pirmajām dienām
dzīvnieki jāradina pie jaunā mājas iemītnieka. mums pašiem
ir suns un dēls,kuram 4,5 mēneši- labākie draugi, pie maniem
vecākiem ir divi suņi un kaķis. kaķis klāt neiet vispār,bet
suni vienmēr blakus mazajam.bet mēs arī katru reizi suņiem
stāstījā m un rādījām,ka šis ir jaunākais ģimenes loceklis
utt. 😀
Uz grīdas es bērniņam vietiņu uz grīdas iekārtot nevaru,
jo man ir divi kaķi un suns. Baidos, ka kaķi ieskrāpēs vai
kā citādi nodarīs pāri.. un mani mājdzīvnieki ir mācīti, ka
gultā līst nedrīkst.
Gultā liec tad, kad jāguļ, citādi mazais nesapratīs ko
kad jādara, ko mamma ir izdomājusi. Ikdienas laika
pavadīšanai iekārto stūrīti uz grīdas, mazajam taču ir
jākustas, jāatklāj pasaule.
Redz, ir tā, ja gatavoju pusdienas - atrodos virtuvē, a
ja mazais ir ielikts gultiņā viņam ir garlaicīgi un viņš
raud, tāpēc es viņu ielieku auto sēdeklītī un virtuvē
gatavojot ēst varu reizē runāties ar viņu.
Tas jau atkarībā, cik mazulis vecs. Jaundzimušajam labāk
mazāk atrasties autokrēsliņā, jo tomēr tā poza ir ļoti
neērta. Labāk iekārto bērniņam laukumu uz grīdas, lai
darbojas un mācās kustēties. Tāpat nesaprotu, kāpēc uzkopjot
māju, bērns būtu kaut kur jāsēdina, lai ir blakus.
Esam pajautājuši fizioterapeites Klaudijas Hēlas
viedokli: Māmiņa nav minējusi mazulīša vecumu. Ja runa
ir par barošanu, tad sākot no 6 mēnešu vecuma piebarošanas
uzsākšana ir pieļaujama arī autokrēsliņā, tomēr vislabāk, ja
nav bērnu barošanas krēsliņa, to darīt turot mazuli
klēpī. Kāpēc? Autosēdeklītis tomēr ir paredzēts,lai
brauktu automašīnā, nevis lai tajā ēstu vai rotaļātos. Ja
bērniņš būs pieradināts ēst autokrēsliņā, tad arī dodoties
ceļā biežāk mazulis izrādīs vēlmi ēst, nevis rātni sēdēt
krēsliņā!
Visu dienu nesēž, tik brīžos, kad es uzkopju māju un
dažreiz, kad gatavoju pusdienas.
Šīs tīmekļa vietnes satura kvalitātes uzlabošanai un pielāgošanai lietotāju vajadzībām tiek lietotas sīkdatnes - tai skaitā arī trešo pušu sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai.
piekrītuUzzini vairāk
Tad mazuli vispār nekad uz grīdas neliksi, vai? Tā tak nevar...
Turot tādā pusguļus pozā, bērns iemācīsies neveselīgo ar vēderpresi celšanās kustību - jo tādā veidā pūlēsies saskatīt ko vairāk (tas pats ar šūpuļkrēsliņiem). Nevis centīsies apvelties uz vēdera, kā vajadzētu. Un tad tik visi diagnosticē tonusu un dzen vingrot... lai gan pietiktu tikai atrisināt bērna novietošanas jautājumu (un arī rokās ņemt apveļot).
Tā citādi barošana jau nav ilgs pasākums, nekas bērnam nenotiks no būšanas autosēdeklītī tik vien. Es gan negribēju to noķēpāt, tāpēc turēju klēpī, kamēr nesēdēja vēl pats.
mums suns ļoti sargā bērniņu, taču nav man mājās pagaidām tādi apstākļi, ka varētu bērnu uz grīdas likt.. kā jau tu pati teici - spalvas.. un diemžēl viens kaķis (diezgan pavecs) nekādīgi negrib pieņemt mazuli..
ak jā,un arī drauga vecākiem ir suns-rotveilers, arī tas ir iepazīstināts ar mazo radinieku un uzvedas godam 😀 vienīgais mīnus ,ko es visā dzīvneku -mazuļu mijiedarbībā saskatu ,tās ir spalvas 😃 pārējais tikai veicina bērna attīstību 😉
es arī ieteiktu likt mazo uz grīdas,tā ir vislabākā vieta,kur mazais var pilnvērtīgi attīstīties. un kas attiecas uz dzīvniekiem,manuprāt,jau no pirmajām dienām dzīvnieki jāradina pie jaunā mājas iemītnieka. mums pašiem ir suns un dēls,kuram 4,5 mēneši- labākie draugi, pie maniem vecākiem ir divi suņi un kaķis. kaķis klāt neiet vispār,bet suni vienmēr blakus mazajam.bet mēs arī katru reizi suņiem stāstījā m un rādījām,ka šis ir jaunākais ģimenes loceklis utt. 😀
Uz grīdas es bērniņam vietiņu uz grīdas iekārtot nevaru, jo man ir divi kaķi un suns. Baidos, ka kaķi ieskrāpēs vai kā citādi nodarīs pāri.. un mani mājdzīvnieki ir mācīti, ka gultā līst nedrīkst.
Gultā liec tad, kad jāguļ, citādi mazais nesapratīs ko kad jādara, ko mamma ir izdomājusi. Ikdienas laika pavadīšanai iekārto stūrīti uz grīdas, mazajam taču ir jākustas, jāatklāj pasaule.
Redz, ir tā, ja gatavoju pusdienas - atrodos virtuvē, a ja mazais ir ielikts gultiņā viņam ir garlaicīgi un viņš raud, tāpēc es viņu ielieku auto sēdeklītī un virtuvē gatavojot ēst varu reizē runāties ar viņu.
Tas jau atkarībā, cik mazulis vecs. Jaundzimušajam labāk mazāk atrasties autokrēsliņā, jo tomēr tā poza ir ļoti neērta. Labāk iekārto bērniņam laukumu uz grīdas, lai darbojas un mācās kustēties. Tāpat nesaprotu, kāpēc uzkopjot māju, bērns būtu kaut kur jāsēdina, lai ir blakus.
Esam pajautājuši fizioterapeites Klaudijas Hēlas viedokli:
Māmiņa nav minējusi mazulīša vecumu. Ja runa ir par barošanu, tad sākot no 6 mēnešu vecuma piebarošanas uzsākšana ir pieļaujama arī autokrēsliņā, tomēr vislabāk, ja nav bērnu barošanas krēsliņa, to darīt turot mazuli klēpī.
Kāpēc? Autosēdeklītis tomēr ir paredzēts,lai brauktu automašīnā, nevis lai tajā ēstu vai rotaļātos. Ja bērniņš būs pieradināts ēst autokrēsliņā, tad arī dodoties ceļā biežāk mazulis izrādīs vēlmi ēst, nevis rātni sēdēt krēsliņā!
Lai veicas!
Visu dienu nesēž, tik brīžos, kad es uzkopju māju un dažreiz, kad gatavoju pusdienas.