Ar vadlīnijām cer uzlabot neizārstējami slimu bērnu dzīves kvalitāti

Ar vadlīnijām cer uzlabot neizārstējami slimu bērnu dzīves kvalitāti

13. Dec 2012, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (BPAB) izstrādājusi un iesniegusi apstiprināšanai Nacionālajā veselības dienestā (NVD) Latvijā pirmās bērnu paliatīvās aprūpes klīniskās vadlīnijas, ar kurām biedrība cer attīstīt vienotu pieeju neizārstējami slimu, mirstošu bērnu aprūpē Latvijā.

Kā šodien, prezentējot vadlīnijas, pastāstīja BPAB vadītāja Anda Jansone, paliatīvās aprūpes pakalpojums Latvijā ik gadu nepieciešams vairāk nekā 120 ģimenēm.

Paliatīvo aprūpi saņem bērni ar hroniskām slimībām, kuriem radikālas ārstēšanas iespējas ir izsmeltas. Šie bērni slimo ar tādām kaitēm, kas pakāpeniski pasliktinās un nav izārstējamas. Bērni sirgst arī ar slimībām, kuru ārstēšana ir iespējama, taču tā var būt nesekmīga, piemēram, ļaundabīgi audzēji. Ir arī tādi slimību gadījumi, kad, tos intensīvi ārstējot, ir iespējams paildzināt dzīvi, tomēr priekšlaicīga nāve joprojām ir iespējama. Un ir arī tādi stāvokļi, kas var neparedzēti pasliktināties, izraisot komplikācijas un priekšlaicīgu nāvi, piemēram, stāvoklis pēc smagiem galvas un muguras smadzeņu bojājumiem.

BPAB uzsver, ka šiem bērniem būtiskākais ir nodrošināt aprūpi mājās. Tomēr, Latvijā vienīgā pilna sastāva bērnu paliatīvas aprūpes komanda, kurā ir ārsts, māsa, kapelāns, sociālais darbinieks, psihologs un psihoterapeits, darbojas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, nodrošinot paliatīvās aprūpes pakalpojumus stacionāra apstākļos un paliatīvo aprūpi mājās tikai Rīgas pilsētas iedzīvotājiem. Citās Latvijas pilsētās un rajonos aprūpe pakalpojums mājās nav pieejams.

BPAB cer, ka jaunās vadlīnijas ar laiku palīdzēs attīstīt šos pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. "Mēs ceram, ka šis būs viens no vadošajiem dokumentiem, organizējot paliatīvo aprūpi valstī," šodien prezentējot projektu, sacīja viena no vadlīniju autorēm Māra Dīriņa.

Dokumentā detalizēti izskaidrots, kā atpazīt bērnu sāpes un citus simptomus, jo ļoti bieži šie bērni paši nespēj pateikt, kā jūtas. Tāpat sīki izskaidrotas dažādu sāpju un veselības traucējumu terapijas iespējas, piemēram, elpas trūkuma ārstēšana, krampju, sliktas dūšas un vemšanas ārstēšana, aizcietējumu ārstēšana un citas.

Īpaši uzsvērtas tādas pacienta un viņa ģimenes vajadzības kā garīgā aprūpe un psiholoģisks atbalsts.

Aprakstītas arī atbalsta iespējas aprūpes komandai, jo šie speciālisti regulāri tiek pakļauti ar nāvi saistītai trauksmei un sērām.

Kristīne Miļūna 
LETA