7 biežāk uzdotie jautājumi par zobārsta apmeklēšanu

Uz jautājumiem atbild 

Līga Kroniņa, sertificēta bērnu zobārste

RSU Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļa

Rīgas Stradiņa universitātes doktorante

Kad būtu īstais laiks bērnam zobārsta apmeklējumam?

Vadošās pasaules zobārstniecības organizācijas rekomendē pirmo bērna vizīti pie zobārsta veikt no pirmā zoba šķilšanās brīža līdz viena gada vecumam. Vecāki ļoti bieži ir izbrīnīti, kāpēc bērna zobu pārbaude jāveic jau tik agrīnā vecumā. Pētījumi pierāda, ka bērna pirmajā dzīves gadā kariesa rādītāji visbiežāk ir tuvu nullei, savukārt otrajā dzīves gadā strauji pieaug, jo piena zobi var sabojāties 3 mēnešu laikā! Iemesls – barošanas un zobu tīrīšanas kļūdas, nereti arī stereotipi, ka piena zobi jau nav jātīra, jo tie nesāp un izkrīt. Tāpēc šī agrīnā vizīte ir ļoti nepieciešama, lai vecāki un bērns, pirmkārt, iepazītos ar zobārstu un pārrunātu zobu kopšanas un ēšanas paradumus. Otrkārt, lai novērtētu bērna kariesa risku un informētu par darāmo jau laicīgi. Vecāki arī nereti uztraucas, vai bērnam tik agrīnā vecumā ar zobu apskati netiks nodarīta trauma. Jāsaka – ne lielāka kā ģimenes ārstam apskatot bērna kaklu vai vecākiem tīrot zobus. Jebkurā vecumā bērnu zobārsti ar bērnu nodibina kontaktu, pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk veic apskati, un tad jau turpinās pārrunas tieši ar vecākiem vai aprūpes personām.

Ar ko bērnu zobārsts atšķiras no pieaugušo zobārsta?

Latvijā ir ap 20 sertificētu bērnu zobārstu, kas ir padziļināti mācījušies un specializējušies tieši bērnu zobārstniecībā. Tomēr bērniem zobus drīkst labot jebkurš sertificēts vispārējais zobārsts, kam ir interese un vēlēšanās strādāt šajā lauciņā. Lielākā daļa no bērnu zobārstiem Latvijā ir tieši vispārējie speciālisti, kas vairāk vai mazāk regulāri strādā ar bērniem. Līdzīgi kā daudzi ģimenes ārsti, nebūdami sertificēti pediatri, aprūpē arī bērnus. Galvenais, jāatceras, ka bērns nav tikai „mazs pieaugušais”, bet ar nedaudz atšķirīgiem fizioloģiskajiem procesiem un pavisam savādāku uztveres līmeni.

Atšķirīgais ir arī tas, ka pieaugušo zobārstniecībā ārstam un pacientam ir tiešs, nepastarpināts kontakts. Savukārt bērnu zobārstniecībā pastāv nosacīts trīsstūris „ bērns – vecāks – zobārsts”, kur kontakts jāatrod visām trim iesaistītajām pusēm, un lēmumi jāpieņem visiem savstarpēji vienojoties.

Ko nozīmē profilaktiskais zobārsta apmeklējums? Vai bērnam obligāti jāiet pie zobu higiēnista, vai pietiek tikai ar zobārsta apmeklējumu?

Jebkurai ārstēšanai būtu jāsākas ar profilaktisko apmeklējumu jeb apskati un konsultāciju pie zobārsta. Pirmajos divos dzīves gados parasti pietiek ar apskati reizi pusgadā. Pirmsskolas vecuma bērniem parasti pirmajā vizītē zobus nelabo, bet tikai apskatās un saskaita, jo  vispirms vajag  iepazīties un nodibināt savstarpējo kontaktu, parunāties par zobu kopšanu un parādīt mašīnu. Vienīgi tad, ja bērnam ļoti sāp zobi vai ir kādas citas sūdzības, zobārsts palīdz viņam jau pirmajā vizītē. Tomēr ideālajā gadījumā, ārstēšana netiek veikta, tā tiek atlikta uz nākamo reizi.

Vislabāk, ja pēc apskates seko higiēnista apmeklējums. Bērniem gandrīz nekad nav jānoņem zobakmens, parasti - mīkstais aplikums, kas sakrājies uz zobiem. Taču vissvarīgākais ir psiholoģiskais aspekts – tas ir vienkāršs un nesāpīgs veids, kā bērnu iepazīstināt ar zobārsta birstītēm un dūcošajām mašīnām.  Ar svarīgu noteikumu – ja jau pirmajā reizē iegūta bērna paļāvība un sadarbība. Dažiem bērniem nepieciešamas pat vairākas vizītes pie higiēnista, pirms sākt zobu labošanu. Ja bērns sēž krēslā labi, tad viņš var atgriezties pie zobārsta un sākt labot zobus.

Kā notiek bērna zobu labošana? 

Vispirms jānošķir, par kādu bērna vecumu ir runa. Ja mums krēslā sēž mazs bērns (līdz 3 – 4 gadu vecumam) ar daudziem cauriem zobiem, mēs visbiežāk jau uzreiz plānojam vispārējo narkozi, lai neradītu bailes no zobārsta. Savukārt pāris nelielus caurumiņus (tiešām 1 – 3) bērnam šajā agrīnajā vecumā var salabot arī zobārsta krēslā. No 4 – 5 gadu vecuma bērnu zobu labošana visbiežāk notiek līdzīgi kā pieaugušajiem zobārsta krēslā. Bērni pēc izvēles var sēdēt krēslā vieni paši vai vecākiem klēpī. Īpaši pirmsskolas vecuma bērniem ir jāparāda un jāizstāsta, kas notiks zobārsta kabinetā BĒRNIEM PIEMĒROTĀ VALODĀ. Šeit jāsaka, ka joprojām ar „špricēm”/”odiņiem” un „urbjiem” grēko ne tikai vecāki, bet arī paši zobārsti. Bērnam līdz 5-6 gadu vecumam nereti ir daudz vieglāk sagatavoties zoba labošanai, ja „špricīti” sauc par „miega zālītēm”, kuras uzpilinās zobam, lai tas aizmieg, savukārt urbuļus un mašīnu – par „zobu dušu” un „birstītēm”, ar kurām nevis „urbs”, bet izmazgās zobgraužus no zoba. Ir svarīgi runāt vienā valodā ar ārstu (par taktiku jāvienojas jau apskates vizītē). 

Kādas plombas tiek izmantotas bērna zobu labošanā?

Bērnu zobu labošanā var izmantot tādus pašus materiālus kā pieaugušajiem, tomēr ir vairāki plombējamie līdzekļi, ko izmanto tikai vai pārsvarā piena zobiem. Piemēram, krāsainās plombes un pašcietējošās „baltās” plombes, kas izdala fluorīdus, ir ļoti labas nelielos piena zobu caurumiņos. Savukārt, dziļāku caurumu plombēšanai sānu zobiem visbiežāk tiek izmantotas tieši sudraba plombes, kas ir labs, izturīgs, relatīvi nekaitīgs un, galvenais, atļauts un pat ieteicams materiāls, īpaši bērniem ar augstu kariesa risku un sliktu higiēnu. Pastāvīgajiem („kaula”) priekšzobiem parasti liek tradicionālās helioplombes. Tās var likt arī sānu zobos, tiesa, ar nosacījumu, ka bērnam ir pietiekoši laba zobu higiēna. 

Kādi atsāpināšanas līdzekļi tiek izmantoti labošanas laikā?

Ja ir pavisam nelieli caurumiņi piena zobos, reizēm tos ir iespējams salabot pat bez atsāpināšanas, protams, izvērtējot katru bērnu un katru zobu individuāli. Dziļākus caurumus bez atsāpināšanas izārstēt nevar. Visbiežāk  arī piena zobi tiek laboti vietējā anestēzijā, un procedūra neaizņem vairāk kā 15 – 20 minūtes. Parasti vispirms blakus zobam tiek pielikta atsāpinošā želeja un tikai tad veikta injekcija (parasti bērni dūrienu nemaz nejūt, nepatīkamāka var būt tirpuma sajūta). Pēdējā gada laikā klīnikās, tai skaitā Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļā, tiek izmantota arī Wand STA metode(jeb viena zoba atsāpināšana), kad adata tiek tikai ieslidināta starp zobu un smaganu, bet nav ne injekcijas, ne lūpas tirpuma. Tomēr arī šajā gadījumā bērnam jāspēj sadarboties ar zobārstu un nosēdēt mierīgi vismaz dažas minūtes.

Kad notiek labošana narkozē, kādas sekas atstāj narkoze uz bērna veselību?

Vislabāk par vispārējās narkozes īslaicīgo un ilglaicīgo ietekmi pastāstīt varēs anesteziologi. Protams, vienmēr ir jāizvērtē riski un ieguvumi no ārstēšanas vispārējā narkozē. Tomēr tā ir gana plaši pielietota, patiesībā vienīgā metode, kas ļauj netraumējošā veidā salabot zobus ļoti maziem un/vai ļoti bailīgiem bērniem. Pirms jebkuras operācijas (tai skaitā zobu labošanas) ir konsultācija, kuras laikā katrs mazais pacients tiek novērtēts. Tiek noteikts, cik daudz bojātu zobu bērnam ir, vai stresa reakcija zobārsta kabinetā ir īslaicīga vai nepārejoša, vai ar bērnu ir iespējams nodibināt kontaktu vai nē. Ne visiem bērniem, kas atnāk uz pirmo konsultāciju raudot, ir nepieciešama vispārējā narkoze. Bieži vien labs kontakts, higiēnista apmeklējums un bērniem piemērotā valodā sniegti paskaidrojumi dara brīnumus. Kā jau minēju, narkozi iesakām maziem (līdz 3 – 4 gadu vecumam) un/vai bailīgiem bērniem ar daudziem cauriem zobiem, kam vai nu jau ir bijusi traumatiska pieredze pie zobārsta vai arī ārstēšanas rezultātā tiktu nodarīta emocionāla trauma.