3. MĒNESIS Miķeļa dzīvē

Gluži kā grūtniecībā 1.trimestrī vēl negribas visiem stāstīt par jauno stāvokli, ir nedaudz nedrošība, neziņa un viss ir tik ļoti jauns, tā arī 4.trimestrī jeb mazuļa pirmajos 3 mēnešos sajūtas ir visai līdzīgas. Urā, graciozi izsoļojam no šī adaptācijas perioda un metamies lielajā dzīvē iekšā!

Ja arī Tev, mammīt, ir padomā piefiksēt maksimāli daudz no bērniņa ikmēnešu gaitām, iesaku to darīt vismaz katru nedēļu, ja ne dienu! Noteikti ne mēneša beigās, jo, goda vārds!, es neatceros ko Miķelis darīja vai nedarīja mēneša sākumā, nemaz nerunājot par to ko mēs darījām un kā mums gāja pirmajā mēnesī. Bet tā kā esmu puslīdz čakla, tad ik pa laiciņam pierakstīju, lai nu varētu gremdēties atmiņās. Šajā sakarā paturpinot - nesen Miķeļa pirmā drauga, Kārlīša, mammai dzimšanas dienā uzdāvināju plānotāju, bet ne jau tādu, kur savi plāni jāraksta, bet tādu, kur katru dienu jāieraksta kaut viens maziņš teikumiņš par ikdienu, par jaunatklājumiem, par jebko mazā Kārļa dzīvē un sadzīvē ar mammu! Domāju, ka pēc gada būs ļoti forši palasīt!

Kā jau katru mēnesi, arī 3.mēneša beigās devāmies pie ģimenes ārstes uzzināt cik braši auguši! Šoreiz mani pavadīja neliels satraukums, jo jau iepriekšējā mēnesī pieņemšanās svarā bija uz robežas un manas bažas piepildījās - nu Miķelis sver 6110g jeb +360g mēneša laikā. Daktere jau sāka runāt par maisījumiem, ka vajadzētu dot klāt, bet es tik ļoti negribu! Devu mums vēl nedēļu laiku, lai braši izaugtu - došu ēst biežāk, celšu naktī ēsu un galu galā nopirku svarus, lai nav jāmokas neziņā. Tēma par krūts barošanu un maisījumiem vispār ir ļoti .. es pat teiktu intīma un personīga! Es biju pilnīgi pārliecināta, ka mans piens plūst pāri malām, Miķelis ēd vismaz kā begemots un viss mums ir forši. Un man ir tik ļoti, ļoti grūti sevī ielaist domu par maisījumu .. domāju, ka jebkurai mammai tas ir emocionāli grūti saprast un pieņemt, ka jāsāk maisījumu dzīve. Ne jau tāpēc, ka tas būtu sliktāk, nē! Bet citādāk gan. Mēs vēl cīnīsimies par dzīvi ar pupiņiem :).

Bieži vien mammas ir neziņā - kāpēc mūs kaut kur sūta vai kāpēc mūs nekur nesūta, tāpēc labprāt padalīšos kur un pie kā ejam/bijām mēs! Trešo mēnesi iesākām ar vizīti pie neirologa, pie kā nosūtīja ģimenes daktere, sakarā ar paaugstinātu tonusu. Vizuāli arī pati to biju pamanījusi, jo viena puse Miķelim bija mīļāka un labprāt gulēja kā komatiņš :). Gājām Rīgas veselības centrā Iļģuciems, pie Dr.Tihomirovas - mums patika, kārtīgi pārbaudīja, parādīja mammai kā pareizi turēt un nosūtīja tālāk pie rehabilitologa. Pabijām arī pie rehabilitologa (kā mums gāja var lasīt šeit). Jāsaka gan, ka uz valsts apmaksātu vietu jāgaida rindā līdz februārim! Tāpēc gājām par maksu, pie Dr.Tāses BKUS (maksas vizīte ir 28,50, daktere pieņem arī 1.slimnīcā), mums nu ļoti patika! Nosūtīja tālāk pie fizioterapeita, kurš pieņem no 3 mēnešu vecuma, tāpēc par to - nākamreiz :) Šajā mēnesī apskatījām arī kas pelēnam galviņā jeb veicām neirosonogrāfiju galvai (caur avotiņu), uz kuru mūs nosūtīja neirologs! Ģimenes ārste saklausīja klaudzošus trokšņus sirsniņā, tāpēc, drošības nolūkos, nosūtīja pie kardiologa un uz Eho, bet tā kā situācija ar valsts apmaksātām vizītēm ir tāda kāda viņa ir (BKUS decembrī bija iespēja pierakstīties uz jūniju :)), tad nolēmām par labu maksas vizītei un jau no studiju laikiem man ārkārtīgi simpatizēja Dr.Lubaua, tāpēc pavisam drīz devāmies pie viņas pārbaudīties. (Maksas vizīte BKUS 65 eiro, zinu, ka daktere pieņem arī Arsā, varbūt vēl kur!). Miķelis uzvedās priekšzīmīgi un daktere deva atzinumu, ka sirsniņa kā mazam, veselam vērsītim! Vecākiem sirds mierīga un bērniņš turpina būt laimīgs! Urā! 

Ko mēs esam iemācījušies ?! Vēl pirms apritēja pilni 2 mēneši, Miķeļa roka jau sāka meklēt ceļu uz muti, pēc nepilnām divām nedēļām jau mācēja graciozi aplaizīt katru pirkstiņu atsevišķi un mēģināt maksimāli iestumt visu kulaku mutē. Nu jau ir skaidrs, ka lai dabūtu mutē kulaciņu, vispirms jāizspļauj knupis, reizēm pat liekas, ka to spēj izdarīt ar rokas palīdzību. Tieši Ziemassvētku vakarā viena rociņa atrada ceļu pie otras rociņas - mazie svētki, oouou! :) Jauno gadu Miķeļpelīte iesāka ar izbrīnu - o, man ir kāja! Jāsaka, ka ar kājām mums slinki iet un turpinājums tik drīz nesekoja! Pēdejo šī mēneša nedēļu dupsis sācis celties uz augšu un tāpēc kājas biežāk nonāk redzeslaukā, citreiz mamma palīdz rociņai atrast kājiņu, bet pats Miķelis šo attīstības posmu atstās 4 mēnešu aprakstam! 

Protams, ka mīļākā mammu tēma - kakas, arī mums ir aktuāla! Mēneša sākumā dažreiz pat tāds - hmm, a kad pēdējo reizi bija? Labi, ka ir aplikācija, kur, kad atceros, tad savadu visādus datus un skaidrs, ka paliek retāka. Vismaz tā bija mēneša sākumā, mēneša beigās šajā sakarā mums gāja trakāk kā pirmajā mēnesī, spēj tik mainīt pamperus, mammīt :). Labi, ka ir Oktobrēni 2016, kur mammas atsūta krāsu paleti un varam pat krāsau variācijas salīdzināt!! :)) Kaut ka vispār salīdzinoši biežāk puncis bija pasācis sevi rādīt, ik pa laikam neizpaliekot kādai scēnai. Mums vienmēr talkā nāk Gripe water un, ja nu galīgi nekā, tad pievienojam Espumisan - tad gan miers mājās un puncī! Tad, kad likās, ka lielo vēderspāju laiks jau aiz muguras, pienāca Vecgada vakars .. atnāca ciemos draugi ar saviem bērniņiem. Pirmo reizi savā mūžiņā Miķelis bļāva nebalsī, man lūza sirds, uz maiņām ar tēti ucinājām, pat pupiņš nelīdzēja! Draugi aizgāja skatīties salūtu, Miķelis iemiga un gadumijā laimīgi iekritām gultā, blakus guļošajam Miķelim un klausījāmies kā ārā šauj raķetes. Un nevajadzēja mums ne raķetes, ne šampanieti, jo bija tik labi te tā trijatā, mierā un klusumā. Tikai kaķis sēdēja pie loga un uzņaudēja salūtam! :)

Miķelis ir kļuvis liels gulētājs! Nu jau arī mamma ir sapratusi kad nāk miedziņš un kad ne! Nekad nelieku Miķeli gulēt, ja viņš negrib un vienmēr atgādinu viņam - ja gribas čučēt, tad droši ej, ja negribas, tad varam vēl paspēlēties :) Lielākoties naktis nogulēja bez celšanās, ar izņēmumiem, protams! Bet, kā jau augstāk minēju, tagad šo laimi pati ar savu modinātāju izjaukšu! :) Mēneša beigās jau izveidojies ritmiņš, ielieku knupi, actiņas uzreiz sāk griezties uz riņķi, vislabākais miedziņš atnāk tad, ja uz acīm ir sedziņa :). Lai nebūtu jāsatraucas par gaisa piekļuvi snīpim, iegādājos marlīti! Izrādās, ka mūsu dzimtā Miķelis nebūt nav vienīgais bērniņš, kuram aizmigšanai vajag kaut ko uz sejas. Izmēģini, ja tavam mazajam ir grūtības ar iemigšanu! 

Kopumā mūsu 3.mēnesis pagāja vienos svētkos - satikti daudz viesi, sadāvinātas daudz jaunas mantas, iegūts bezgala liels prieks.

Ir dienas, kad liekas, ka man vajadzēs daudzus gadus, lai saņemtos šo visu vēlreiz (lai gan es apzinos un tiešām novērtēju cik man Miķelis ir labs puisītis!! ). Bet ir dienas, kad liekas, ka varētu ar mazu gadu starpību.. Domāju, ka tas pietiekami labi raksturo jaunās mammas lomas daudzpusību!

Šeit var izlasīt kā mums gāja 1.mēnesī un 2. mēnesī !