3. mēnesis DIVU PUIKU MAMMAS ādā!

Sveikas mīļās MK mammas.

Jā. Jau 3 raibi un fantastiski mēneši ir apritējuši, kopš esmu 2 puiku mamma. Kur tas laiks skrien, teju vēl vakar piedzīvoju dzemdību brīnumu, bet te jau Viesturēns man tik liels. Esam dikti pastiepušies garumā - šobrīd 67cm. :)

Katra diena nes gan jaunus piedzīvojumus, gan pārdzīvojumus - šo vārdu pozitīvā un arī negatīvā nozīmē.

Protams, ka negatīvo negribas skaļi paust, jo ko tur purpināt par lietām, ko īsti vairs ietekmēt un mainīt nevaram. Čīkstulīšu dienas mums ir un daudz, un iemesli tām katrai savi - kādu dienu Albertam zobiņi nāk un visa diena norakstīta, jo mazais čāpulis staigā apkārt nīgrs un nekas viņam nav pa prātam. Arī Viesturam uznāk melnie brīži, kad punčukiņš sāp, vai vienkārši gribās būt tuvāk mammas sirsniņai un tas tiek apliecināts ar skaļiem protestiem.

Ir arī dienas, kad pašai liekās, ka pienākumu nasta krietni par smagu - bērni, mājas solis un augstskola - viss vienā darbu karuselī un atpūtai nemaz laika vairs neatliek.

Tomēr pamazām jau viss iegājis tādā ritmā, ka laika, lai gaustos un žēlotos nemaz nav, turklāt gribās tomēr arī no šīs pieredzes to labāko tikai saskatīt... kā jau mums visiem, ne? :)

Mirklis Alberta datormākslas iestarpinājumam - kamēr mamma uz brīdi atiet no rakstīšanas, Alberts pieskrien un uzdrukā arī savu viedokli šajā jautājumā : ssssdcxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxddxdxdcqqqqqq\ 

:):):)

Alberts mācās plaukšķināt. Ja līdz šim tikai mammas rokas tika plaukšķinātas un uz maniem centieniem Albertam iemācīt "Cept kukuļus" netika reaģēts, tad tagad puika (tad kad ir īstais noskaņojums) atbild ar smaidīgu plaukšķināšanu. :)

Viesturiņš daudz smaida un sāk jau tvert mantiņas. Mums topā ir brāļuka vecā O bumba - viegla, krāsaina un iekšā var ielikt grabošu bumbiņu. Arī "ratu grabuļi" tīk, bet tos tā mazāk karinām priekšā, tik tad, ja mammai kas aši jāpadara, tad nu izklaidei. Lieku mazo uz lielās gultas un riņķī aplieku lielo pakavu, tad salieku mantiņas un mazulim "rotaļu laukumiņš" gatavs. Var paviļāties, kas gan reti vēl notiek, bet pāris reizes jau uz sāna pagriezies ir.

Nelielu šoku gan sagādāja vizīte pie ģimenes ārstes. Uz 3. mēnešu svēršanos svars ir nevis pieaudzis, bet krities. Ja 2 mēnešos svērām 6,380, tad tagad 6,250. Un tas biedē. Līdz šim mazulis neizrādīja nekādus protestus, ka pietrūktu pieniņa, pat otrādi - pats omulības iemiesojums, ja nu vienīgi mani nedaudz mulsināja retā vēdera izeja (reizi 1-2 nedēļās), bet tā kā ar krūti barotiem bērniņiem tā varot būt, tad īpaši nesatraucos. Manīju gan, ka augstskolas dienām vairs nevarēju atslaukt tik daudz pieniņa kā ierasts, bet domāju, ka vienkārši mazais vairāk ēd, tādēļ arī atslaukšanai pieniņa paliek mazāk. Nu jau divas dienas papildus ēdam maisījumu. Cerams, ka svars pieaugs un varēsim krūtsbarošanu pastiept garumā, lai nesanāk kā brālim - tikai 3 mēneši ar mammas pienu.

Mums ļoti tīk iet pastaigās. Top galamērķis ir Mežaparka bērnu laukumiņš - kad ir siltas un saulainas dienas, tad tā vien šķiet, ka tur var dzīvoties stundām ilgi. Brāļuks arī solidarizējas un ļauj Albertam spēlēties. Laikam spirgtais pavasara gaiss ir vislabākais saldiem sapnīšiem, jo, kā ielieku Viesturēnu ratos un ejam ārā, tā mazais mīlīgi čučā līdz pat 2-3 stundām, kas mani priecē.

Mūsu raibo marta mēnesi varat skatīt bildītēs foto joslā!

Tā nu čāpojam pretī pavasarim un gatavojamies lielajiem notikumiem, kas mūs gaida aprīļa beigās - kristīsim Viesturiņu. Mammai daudz darbiņu - jāuztamborē svētku cepure, zābaki un svinīgs tauriņš ko likt pie vecvecmāmiņas šūdinātā uzvalciņa. :)

Tad nu sveicam visas Jūs ar PRIECĪGU PAVASARI! Lai čakli darbiņi dārzos, mājās - aktīvas pastaigas ar bebučiem. Ja redzat mūs uz ielas, nekautrējaties pasveicināt!

---

Rasa jeb MK mazais91

un Vītolpuisēni