Vai Latvijā ir nepieciešama mātes piena banka?

Mātes-donores piena banka ir iestāde, kura iegūst mātes pienu, no tām mātēm, kuras labprātīgi to ziedo. Piena banka šo iegūto pienu pārbauda, apstrādā, pasterizē un uzglabā, lai to varētu saņemt tās ģimenes, kuras dažādu apsvērumu dēļ, savus jaundzimušos bērnus un zīdaiņus barot ar savas bioloģiskās mātes pienu nevar.

Varu minēt populārākos iemeslus, kādēļ Eiropā (kur ir 158 mātes-donores piena bankas) un Amerikā ir šādas bankas: ir mātes, kuras savus bērnus nespēj barot fizioloģisku vai psiholoģisku apsvērumu dēļ, šo pienu parasti saņem priekšlaikus dzimušie bērni, kā arī, kas būtu aktuāli Latvijā, šo pienu varētu saņemt dzemdību iestādē pamestie bērni, kā arī tie, kuri nokļūst no "glābējsilītēm" vai arī bērnu nama zīdaiņi.

Ārzemēs šo pienu saņem arī zīdaiņi ar gremošanas traucejumiem, vai bērni pēc orgānu transplantācijas vai audzējiem.Pirms māte-donore nodod savu pienu, viņai jāiziet rūpīgas analīzes uz HIV, hepatītiem, vīrusiem, sifilisu, CMV, TBC. Tikai pēc analīžu rezultātu saņemšanas, īpašas anketas aizpildīšanas un speciālista pārbaudes, konkrētā sieviete var kļūt par piena donori.Mātes donores piens tiek savākts īpašos traukos, nodoto pienu pirms pasterizēšanas pārbauda uz baktēriju klātbūtni un vispārējo kvalitāti.

Tad pienu pasterizē, bet tik un tā, tas saglabā savas unikālās īpašības. Mātes piena sastāvs ir unikāls, tas ir labāks par piena maisījumu vai govs pienu.

Pasaules Veselības Organizācijas ieteikumi zīdaiņu barošanā ir šādi:

1. krūts barošana

2. pašas māmiņas atslauktais piens, kas mazulim tiek dots citā veidā

3. citas māmiņas piens

4. mākslīgais piena maisījums.

Agrākos laikos māmiņām ar savu pienu savā starpā dalīties bija vieglāk, diemžēl mūsdienās sabiedrībā šī tēma nav aktuāla, jo pastāv daudzi aizspriedumi pret mātes piena kvalitāti un nepieņemama ir šīs tēmas ētiskā puse.Vēlos uzsākt sabiedībā diskusiju par mātes piena nozīmību, vēlreiz uzsverot to, cik svarīga ir bērna barošana ar mātes pienu vismaz līdz 6.mēnešu vecumam, kā arī mainīt attieksmi pret uzskatiem, ka barot bērnu ar savu pienu nav nepieciešams, jo mātes salīdzinoši ātri atgriežas darbā, kā arī ir vēl dažādi iemesli kādēļ māmiņas izvēlas bērnu ar savu pienu nebarot - piemēram, mātes emocionālā nepiesaiste bērnam, negatavība mātes lomai, vecāku uzskati, ka vieglāk bērnu pabarot no pudelītes, mātes diskomforts zīdot bērnu, liela reklāmas nozīme adaptetajiem piena maisījumiem u.t.t.

Es ceru, ka šī diskusija arī aicinās māmiņas veidot pašām savu piena banku, šo pienu sasaldējot un uzglabājot, tam laikam, kad pašas piens varētu būt beidzies vai kad māmiņa nevar būt kopā ar bērniņu. Šobrīd diemžēl mūsu valstī mātes piena bankas nav, taču, ja jutīsim māmiņu un speciālistu iniciatīvu, tad strādāsim pie piena bankas fonda aktīvākas darbības, lai šāda banka būtu. Mana personīgā pieredze liek man iesaistīties šādā projektā divu iemeslu dēļ.

Pirmais, kad es biju pāris mēnešu veca, smagā stāvoklī, nokļuvu slimnīcā. Manu mammu klāt man nelaida, arī savu pienu viņa nevarēja man dot, jo pati bija slima. Vairākas dienas ārsti neatlaidīgi cīnijās, lai man kļūtu labāk. Kādā dienā man arī kļuva labāk. Kad mana vecmāmiņa, blakus esošā bērna mammai retoriski jautājusi, kas tad man tā uzlabojis veselību, šī māte atzinusies, ka nevarējusi noskatīties, ka man dod kaut kādu kefīram līdzīgu maisījumu un barojusi mani ar savu pienu. Šis stāsts man nozīmē daudz. Jo ļoti iespējams, ka bez šīs mātes piena, es šobrīd šīs rindiņas jums nerakstītu...

Otrs, kad man piedzima pirmā meita, visu viņas pirmo dzīves gadu, man bija ļoti daudz piena. Piedzīvoju arī vairākus mastītus, jo piens krājās ne tikai saldētavā, bet arī krūtīs... Kādu dienu aizejot uz dežūru Dzemdību Namā, bērnu nodaļā, ieraudzīju puisīti, no kura iepriekšējā naktī māte bija atteikusies. Tajā mirklī es, protams, piedāvāju ārstiem viņu pabarot, bet kā noprotiet, man to darīt nebija ļauts, es gan biju gatava, vismaz tā, viņam sniegt emociālu un fizisku atbalstu... Zinu, ka es neesmu vienīgā mamma Latvijā, kurai zīdīšanas periodā ir bijis grūti, brīdī, kad savs piens jāizlej izlietnē, jo tā vienkārši ir par daudz... 

Lai es ar kolēģiem varētu turpināt strādāt pie Piena Bankas projekta Latvijā, aicinu aizpildīt šo aptauju.

Aptauja ilgst līdz 1.novembrim!

Dūla Katrīna Puriņa