Meitiņas nomierināšanās ieradumi

Pastāstīšu par Elziņas ieradumiem,lai sevi mierinātu,ja nu mazo sirsniņu,kas satrauc.

Viss protams,ka sākās,kad mazā piedzima un tika pie kārotās lietas-māmiņās krūts.Augot lielāka,mazā sāka saprast ar ko var spekulēt,"ja es pabļaušu,paraušu mammai kreliņu",tad dabūšu krūti.Tā dienā un naktī varēja,kaut ik pēc stundas,dzīvoties pa klēpi pie krūts un glāstīt to. Kad meitai palika 10mēn.,tad krūti pārtraucu dot,jo sāka kost līdz pat asinīm. Meitiņai nācās meklēt citu mierināšanas veidu,knupis mums nebija aktuāls,līdz brīdim,kad sasniedza gadu vecumu,tad sāka augt lielie dzerokļi reizē,tad mantu kastē atrada knupi,ko iesākumā,tikai grauza.

Vēlāk saprata,ka var knupselēt to,un uzradās jauns ieradums.Knupselēšana un atkal atgriezās vecais niķis,meklēt mammas plikumu,tā var būt mugura,roka,kakls,bet mīļākā vieta ir krūts. Līdz ko meitiņai ir kreņķis,vai nāk miegs to var uzreiz pamanīt,jo tiek meklēts knupis un sāk riktēties,man aiz muguras,lai to paijātu. Un šādi viņa aiziet gulēt,vai nu glāsta man vaigu,vai roku. Bet posms no 10mēn.,līdz gadam meita naktīs gulēja super,mierīgi pati aizmiga,bet nu atkal sācies viss no gala,kā barotu ar krūti,protams neceļas tik bieži,bet tomēr ceļas naktīs augšā. Es pat nezinu,kā rīkoties šādā situācijā,un vai tas ir iemesls,ka tik ātri vairs nedevu krūti vai kas cits pie vainas.

Vai Jūsu bērniņiem ir kādi ieradumi,lai sevi nomierinātu?

Kā Tu mierini bērniņu? Iesaki savu padomu un laimē TT īpašo, “tuvāk dabai” māneklīti!