Ilgais ceļš līdz mūsu pirmajam zobiņam..

2010.gada 14.augustā samērā vieglās un ātrās dzemdībās ''nepilnās trijās stundās''plkst. 20:09 piedzima brīnišķīga meitiņa -GABRIELA, 49cm gara un 2964gr smaga.

                                                                               

Slimnīcā ļoti mierīgais bērniņš un mājās cimperlīgā dāma nemanot auga...   

 

Balsi pacēla un nepatiku izrādīja vienmēr,kad autiņbiksītēs bija iečurāts vien trīs reizes.Viņa pati rūpējās par savu maigo ādiņu,dodot spalgu signālu.Tāpēc autiņbiksītēs mums naudiņa aiziet viss vairāk.                                                 

 

2 mēnešos sāka siekaloties un nu jau domājām, vai tiešām jau tik mazai sāk nākt zobiņš.... Prasijām ārsta padomu,bet izrādījās,ka, iespējams, pie vainas ir arī lielie siekalu dziedzerīši.                                                                                          

 

Meitiņai nu jau rit uz beigām 3.mēnesītis parādās pirmā augsta t 39, iesniņas,kašķojas,visu grib bāzt mutītē un košļāt. Sazinājos ar dakteri,prasīja, kādas ir smaganiņas,kāda ir vēdera izeja utt. Bet viss bija normāli gan ar smaganiņām un vēderiņu. Atkal viltus trauksme zobiņu nākšanā - apaukstējusies. Gabriela nepārstāja visu bāzt mutītē un košļāt. Sava miera pēc un bērniņa labad sāku smērēt smaganiņas 2x dienā ar DENTINOX GEL.               

 

Kārtējo reiz augsta t 38.6 ,biežāka vēdera izeja,raudulīga. Mums iet 5.mēnesītis. nu gan tagad jābūt zobiņam cik tad var būt tās viltus trauksmes. Bet smaganiņas nav ne pietūkušas ,ne sarkanīgas..... Nekā,noķērusi  kaut kādu vīrusu.                                                                                                                                 

 

Sāku piebarot un mazajai parādās alerģijas,arī tur ir jāpievērš pastipriņāta uzmanība.....Bērniņam nu jau rit 6.mēnesītis sāk meiģināt rāpot,bet tikai sanāk četrāpus nomesties un uz punča šļūcot izložņāt māju. 28.februārī tiek pie auskariņiem....O,rāpošanas prasmi apgūst mammas dzimšanas dienā. Meitenei atkāl ir augsta t 39.2 .Mazliet jau nogurdināja,tā zobiņu nākšana,jo zināju nu jau 7.mēnesis,pavisam drīz tak janāk tam zobiņam. Sazinos ar dakteri,atbrauc pie bērna uz māju,apskata smaganiņas,bet arī tās šoreiz neparko nevēstīja.Izklaušināja un  opā izrādās bronhīts. Ar vien cītīgi,katru dienu smērēju smaganiņas.Reizēm piemirstu pa dienu sasmērēt,vai uz nakti nesanāk,jo mazā ēdot aizmieg .... Gabrielai pirmo mēnesi neuzkāpj t,bet nu jau 8mēneši,un mutīte aizvien tukša.Bet toties mēs jau sparīgi rāpojam,sēdam,ceļamies gultiņa un pie visām mēbelēm..... Tik sapriecājos un iesniņas klāt,bet soreiz t ir neliela 37.4.....  Tik visu laiku domāju par zobiņiem,ja tik vēlu nak,vai nebūs viņai grūtāk un sāpīgāk,ja nu naks vairāki zobiņi....                                                                                                                              

 

Mums Jau rit 10.mēnesis. 25.maijā kaut kā sāku ievērot,ka mazajai pamperi aiziet ar vien vairāk un vairāk.Dienā sanāk pat pa 9x mainīt. Hm,tik traki man viņa gan nebija kakājusi....,ja tik tā ir pirmā pazīme musu,tik ļoti gaidītajam pirmoam zobiņm? Kaut gan ar smaganiņam viss bija ok. Ar lielu nepacietību gaidiju katru nākamo dieniņu ,ar cerību ieraugot zobiņu. Klāt 27.maijs ,māsīcai vārda diena.Pustdienās devu viņas iemīļoto biezenīti un viņa kaut ka ar smaganiņām saķēra man karotīti un tad sadzirdēju pavisam jaunu skaņu....:)  Neticēju,paskandināju vel pa apakšējo smaganiņu,pavēru mutīti un tiešām redzama maza balta strīpinā. Kāda laime un prieks,pat nobira laimes asariņa. Tad nu mēs pavēstijām visiem radiem skaisto,balto jaunumu.Tie kas bija mājās parādijām.   Kad bija klāt mazās snauda,devāmies pastaigā pa pilsetu.Iegriezos juvelieru veikalā ''Sabīne'' ,nopirku mazu sudraba karotīti un tajā palūdzu iegravēt viņas vārdiņu - Gabriela un otrajā pusē datumu,kad izšķīlās pirmais zobiņš,tātad 27.05.2011. Vakarā mazliet pasēdējām pie tortes un vīna glāzes.....

 

Dienas ritēja,vēderiņš normalizējas. Pienāca 2.jūnija nakts,nesaprotu bērns raud pa nakti,nekas viņu nevar nomierināt.Sasmērēju to pirmo zobiņu,ja nu viņai sāp? Bet tāda karsta,īsti nesapratu,varbūt pašai karsti.......atsedzu mazliet.Pienāca rīts un mana mazā atsakās ēst ,tik gulēt un gulēt.Izmeru temperaturu 38,2 ,iedodu zalītes.Pēc divām stundām izmēru atkal,bet t tik turpina kāpt nu jau 38.8. iestājas tāda kā panika.Protams izsaucu dakteri,izklaušina viss kārtībā iesaka citas zalītes.Bet protams arī no tām zālitēm t nekritas,uzkāpa ļoti auksta t 40.1.............

 

Sākās mazi krampji,atbrauca ātrie,sapotēja.Brīdināja,ja 10minūšu laikā nekritīsies t vedīd uz slimnīcu.O,mums par laimi ,mūsu acu priekšā pāris minūtēs atplauka mūsu mazā Gabriela.Krampji izuda,t nokritas līdz 37.8.   Pa vidu arī tā daktere mazo izklaušina,pārbauda kaklinu utt. Tad tā sajūsmā iesaucās,''jūs nu gan bagātas,nu jau divi zobiņi.'' Tad man tāds prieks,ka divi,vakar tik viens bija? Parādija,un tiešām meitiņai nu jau otrs zobiņš. Otrs zobiņš nāca smagāk,ka pirmais. Jau jau divi zobiņi,tad jau jāsāk uzpasēt.Gājām uz aptieku un pirkām mazajai paredzētu zobu pastu NENENTEN BABY.  Viņai patīk,ka tīra zobiņus,jo tiek masētas smaganiņas .                                                                                          

 

Tagad Gabrielai rit 11mēnesis un mums ir tie paši divi zobiņi.Loloti,uzpasēti,kopti.........

 

"Mūsu pirmais zobinš!" - piedalies konkursā un laimē!