Gaļas nozīme Tava mazuļa ēdienkartē

Lai bērns pienācīgi augtu, ķermenim ir nepieciešams uzturs, jo uzturs satur ūdeni un piecas dzīvībai svarīgas uzturvielas - olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, minerālvielas un vitamīnus. Gaļa ir viens no uzturproduktiem, kas dod mums visas šīs nepieciešamās un svarīgākās uzturvielas.

Gaļas nozīme

Gaļa mūsu uzturu papildina ar pilnvērtīgām olbaltumvielām, dažādām minerālvielām. Gaļas olbaltumvielas, kas satur visas neaizstājamās aminoskābes optimālā daudzumā un attiecībā, nepieciešamas organisma šūnu un audu veidošanai, tās ietilpst bioloģiski aktīvo vielu – hormonu un fermentu – sistēmās, ņem dalību dzīvības procesu norisēs un apgādā organismu ar enerģiju. Ļoti treknā gaļā olbaltumvielu ir maz.

Gaļa ir arī labs B vitamīna avots, kas ir būtisks augšanai, nervu sistēmas attīstībai un gremošanai.

Nereti cilvēki uzskata, ka gaļa nav veselīga, jo satur daudz taukvielu un piesātināto tauku. Ja izvēlas liellopu gaļas, cūkgaļas vai jēra gaļas liesumu, taukvielas šajā gaļā ir zemā vai vidējā lielā daudzumā. Tātad galvenais ir izvēlēties gaļu ar zem tauku saturu un prast pareizi to pagatavot. Taukvielas neuzsūcas gaļā tik daudz, ja gaļa tiek grillēta vai sautēta.

Gaļas ieviešana mazuļa ēdienkartē

Mazuļa ēdienkartē līdz 7-8 mēnešu vecumam ir jau ieviesti dārzeņi, augļi un putras. Kad mazulis ir sasniedzis 7-8 mēnešu vecumu, var sākt piedāvāt arī gaļu.

Kā gaļu, kas skaitās vismazāk alerģiska un ko var piedāvāt uzsākot gaļas ieviešanu ēdienkartē, var minēt jēra, truša un tītara gaļu. Ja ģimenē nav alerģiju pret vistas gaļu, tad arī šo gaļu var piedāvāt mazulim. Ārsti neiesaka lietot teļa gaļu, jo tā nav vēl pilnībā nobriedusi gaļa, tāpēc, lai bērniņa organisms spētu to pienācīgi izmantot, jāpielieto daudz gremošanas fermentu, kas mazajam vēl var pietrūkt.

Gaļu mazuļa ēdienkartē ievieš pakāpeniski – sākumā 5 gramus dienā līdz palielina porciju līdz 3 ēdamkarotēm dienā. Kad mazulis ir jau apradis ar gaļu savā ēdienkartē, dienā vajadzētu saņemt ap 60 gramiem gaļas. To var pasniegt kopā ar dārzeņiem vai graudaugiem.

Bērns veģetārietis

Ja vecāki ir pārliecināti veģetārieši, tad visticamāk, ka arī mazulis būs veģetārietis un gaļu neēdīs. Taču šādos gadījumos mazuļa uzturam vajadzētu pievērst daudz lielāku uzmanību, lai nodrošinātu tāda vitamīna kā dzelzs uzņemšanu. Labi dzelzs avoti ir lēcas, pākšaugi, žāvēti augļi, olas un dārzeņi. Dzelzs uzņemšana ir vieglāka, ja papildu ar dzelzs bagātinātam uzturam tiek ēsts vai dzerts ar C vitamīnu bagātināts uzturs.Dzelzs uzņemšanu var kavēt tēja, kafija un šķiedraugi.

Bērnam veģetārietim vajadzētu savā ikdienas diētā iekļaut graudaugu pārslas, pākšaugus, augļus un piena produktus, lai nodrošinātu organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām.

Ja Tavs mazulis ir stingrs veģetārietis (neēd ne piena produktus, ne olas), kalcija uzņemšana organismā jānodrošina ar citām pārtikas grupām un kamēr mazulis vēl ir mazs, jānodrošina pēc iespējas ilgāku laiku barošana ar krūti. Citi labi kalcija avoti ir ēdieni uz sojas bāzes, tofu siers, brokastu pārslas, žāvēti augļi un svaigi dārzeņi.

Lai nodrošinātu taukskābju Omega 3 piegādi bērniem veģetāriešiem, būtu nepieciešama zivju eļļas vai citu vitamīnu lietošana. Omega 3 taukskābes palīdz paaugstināt kalcija līmeni organismā, liekot tam nogulsnēties kaulos, tādejādi uzlabojot to veselību un procentuāli samazinot osteoporozes iestāšanās risku. Lielu daudzumu Omega 3 dabiskā veidā satur zivis, piemēram, lasis, skumbrija un sardīnes, kas ir viegli pieejams pārtikas produkts.

Lai gan veģetārisms prasa stingru diētu un ēdienkartes nemitīgu kontrolēšanu, tomēr ir pierādīts, ka ar ilgtermiņā veģetārisms ir ilgas veselības pamats, kas palīdz izvairīties arī no saslimšanas ar vēzi un sirds slimībām.