Bīstamais rota vīruss..

18. Nov 2010, 21:18

Svētdiena, 14 februāris, iesākās jauki. Noskatījāmies Tv Māmiņa klubu, izdomājam dienas vidū aizbraukt ciemos uz laukiem. Taču vienā mirklī mūsu plāni strauji mainījās....

No rīta konstatējām, ka mazajam ir šķidra vēdera izeja, domāju tāds nieks vien ir. Ap pusdienas laiku konstatējām, ka mazajam ir temperetūra 39. Pazvanījām ģimenes ārstam, konsultējāmies ko mums darīt. Ieteica Paracetamol svecītes un Linex zāles. Mazajam esot Rota vīruss. Temperatūru izdevās nosit uz 38,5. Likās, ka paliek labāk. Taču uz varara pusi kļuva vēl ļaunāk, konstatējam, ka pie vēdera izejas ir parādījušās asinis un temperatūra kāp.

Nobijos,ka mums ir asinis.Zvanu atkal ģimenes ārstam, bet tas tikai saka to pašu ko sākumā, paracetamol svecītes un Linex zāles, kā arī iesaka bērnam dot stipri novārītu kumelīšu tēju un ēst rīsus. . Puika nevēlas ne ēst, ne dzert. Ar mokām pierunājam nedaudz ieēst pieniņu no pudeles. Liekas, ka mazais uz mirkli ir nomierinājies. Ak, vai mazais sāk vemt- nedaudz, traci vēl neceļu. Jo liekas, ka punci esmu piespiedusi stiprāk. Ar mokām aizmiegam. Kamēr mazais guļ internetā cenšos atrast informāciju par rota vīrusu. Kopā ar vīru nolemjam, ka rīt mazo paši vedīsim pie ģimenes ārsta, negaidīsim, kad ieradīsies pie mums. Ja gadījuma nepiekritīsiem ārsta viedoklim brauksim uz slimnīcu, jo mazais atsakās dzert.

Mazais paguļ kādu stundiņu, vēl karstāks nekā sākumā. Temperatūra ceļas. Paracetamol svecītes nelīdz. Sāk vemt trakāk, arī vēdera izeja kļūst šķidrāka un ar asinīm. Šajā brīdī izbojos nepajokam. Izaucam ātros. Mudīgi salieku somā dažas mantas, ja nu gadījumā mūs aizved uz slimnīcu. Atbrauc ātriem. Izstāstam visu kā ir. Dakterīte neapskata puiku, bet uzreiz pasaka, ka mums jābrauc uz slimnīcu. Steigā cenšos vēl salikt dažas nepieciešamās lietas. Dodamies uz slimnīcu.

Slimnīcā dakteris apskata mazo un pasaka, ka laicīgi esam ieradušies. Rīt varēja būt trakāk. Sola, ka ātri vien tiksim mājās, trešdien. Mazajam tiek ielikts katetrs, noņemtas visas analīzes. Liekot katetru mazais tā brēca, ka visa nodaļa skanēja.... pašai palika neomulīgi.Nonākam Infekcijas nodaļā. Palātā mums tiek pievienota sistēma. Puika ir neapmierināts, krata rociņu, vēlas noraut sistēmu,skaļi protestē. Ar mokām aizmiegam. Tiek uzlikta vēl viena pudele ar škidrumu.

Ar visu trako kravāšanos esmu mājās aizmirsusi pudelīti . Labi, ka māsiņai iedeva citu.

Pirmdiena,15. februāris. Noskaidroju, ka tētis mūs var apcienot jau plkst 7.00 no rīta, drīkst nākt palātā. Pa telefonu tiek nosauktas visas lietas, kas mums vēl ir nepieciešams.

Šodien mums arī ir temperatūra, bet nu jau tikai 38,6. Saņemam zāles temperatūras mazināšanai. Caureja turpinās. Mazais pusi dienas noguļ. Parādās apetīte. Pēcpusdienā puika ir savā elementā- spēlējas, pļāpā, spiedz. Daktere mūs ieraugot nopriecājas, ka tikt strauji atveselojamies un sola, ka drīz tiksim mājās. Mazajam sistēma 2 reizes dienā.

Otrdiena, 16 februāris. Temperatūras nav 37, vakarā jau 36,6. No rīta un vakarā mazais ir pie sistēmas. Esam omulīgi, jautri.

Trešdiena, 17. februāris. Naktī sākas vemšana. Temperatūras nav- 36,5. Toties caureja ir ka ūdens ar īpatnēju smaržu. Nobijos nepajokam. Ārsts nolemj, ka tagad sistēma būs trīs reizes dienā. Ar māsiņām sarunāju, kad mazais iet gulēt tad sistēmas liekam. Puika ir kļuvis kašķīgās, neapmierināts, visu laiku pa rokām. Vairs nepļapā, tikai pastiep roku un rāda, ka kaut ko vēlas. Grūti saprast, ko īsti viņs grib.

Ceturdiena,18. februāris. Atkal pa nakti vemjam. Vēdera izeja vairs nav ūdeņaina, temperatūra arī nav. Puika gan tāds nepeirīgs. Visu laiku jādomā, kā izklaidēt. Jāatrod jaunas lietas, kas piesata viņa uzmanību. Dienā konstatēju, ka mazajam roka ir uzpampusi. Kopīgi ar māsiņu nolemjam iznemt katetru. Gaidu nakti. Būs labāk vai sliktāk.

Piekdiena, 19 februāris. Nakts pagāja mierīgi. Temperatūras nav. Vēdera izeja stbilizējas. Daktere iesaka slimnīcā pavadīt vēl vienu dienu, novēros puiku. Pēcpusdienā tiek izstastīts viss, kas jādara mājās – vitamīnu un zāļu lietošana, ēdināšana utt. Sistēmu vairs neliek, jo mazajam tad nāktos no jauna uzlikt katetru.

Sestdiena, 20 februāris. Nakts ir pagājusi mierīga. Ārsts atļauj doties mājas, bet ar vienu nosacījumu, ka mājās dzersim daudz vairāk. Apsolos visu ievērot un tiekam mājās.

Slimnīcā dupsis mums kļūst sarkans, nelīdz ne viena smēre. Ārsts atnes cinka ziedi, taču paliek ļaunāk. Ar kartupeļu cieti dupsi savedam kārtībā.

Esam mājās. Lēnam iejūtamies mājas vidē. Puika atsakās ēst putras, banānu. Ēdam tikai piena maisījumu, dienā sanāk ap 700 ml. Paēdis ir, un padzēries arī. Ūdeni, tēju nedzer, labi ka piena maisījumu ēd.

Atliek veseļoties un ievērot saudzīgu režīmu. Divas nedēļas sabiedriskās vietās neapmeklēsim, iziesim pastaigāties.

Mums viss būs labi. :)