Mans dēliņš ir īsts vannas karalis. Es domāju, ka ja būtu tāda iespēja, tad viņš tajā pavadītu visu dienu. Bet tā noteikti ir katras māmiņas bērniņam, kuram pirmā vannošanās reize izdevās bez asarām.
Vannā viss šķiet lieliski - plunčājas, priecājas, dzīvojas smaidīgs un izbauda laiku vannojoties, bet kad iznākam no vannas, lai ģērbtos uz nakts miedziņu un barošanu, ir liels bļāviens pa visu māju līdz barošanas brīdim.
Es daru kaut ko nepareizi? Vai kādai mammai arī ir šāda "problēma"? Ko darīt, lai tas neatkārtotos?
Zinu, ka bērniņu nedrīkst barot pirms vannošanas un arī uzreiz pēc vannošanas nav ieteicams, bet mums citādi nesanāk. Uzreiz pēc vannas, mēs dodamies ņammāt, jo mazulis šķiet neapmierināts un kašķīgs.
Zinu arī to, ka ir jābūt siltai telpai, lai bērniņš nepaspētu pārāk ātri "atdzist", bet arī telpa pēc vannas ir silta.
Padalies lūdzu savā pieredzē un "rituālos" pēc vannošanās, lai varu saprast, ko daru nepareizi un iedvesmoties no jums, lai nav bērniņam katru reizi pēc vannas jāraud.
Paldies meitenes par komentāriem. Laikam vienkārši tas niķītis ir jāpieņem. 😀
Man dažreiz bija otradi, kad es ieliku berniņu vanna, viņš negribeja, bet pec tam man izdevas kaut ka viņu norunat pabūt vanniņai, kad pienaca laika no vannas izņemt, tad protams bija cita rekacija, ne uz labu pusiti 😀
Manam dēliņam ir 5mēn.un lidz un vannā ļoti patīk,bet kad jāģērbjas tad sāk īdēt un reizēm ari raudāt, bet es to vienkārši izskaidroju tā ka ganjau ir noguris pēc vannošanā.Un mēs ari uzēdam un čučam uzreiz-uzskatu ka katram bērnam ir savs rituāls vakarā.Un neko jūs nedarat nepareizi,nejau visus var audzināt pēc grāmatas😀