Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Tad nu padalīšos arī ar savu pieredzi par barošanu ar krūti. Jā, esmu no tām mammām, kuras uzskata, ka mātes pieniņš mazulim ir vissvarīgākais, tāpēc jau grūtniecības laikā meklēju ļoti daudz informāciju par šo tēmu...
Informācijas iegūšanas avoti
Par šo tēmu informāciju ieguvu gan internetā, gan grāmatās, gan arī sīki un smalki iztaujāju savas tuvākās draudzenes, kuras savus bērniņus baroja ar krūti. Uz nekādiem kursiem par barošanu ar krūti negāju, jo šķita, ka tas nav nepieciešams - galu galā mazais vēl nav piedzimis, līdz ar to praktiski nebūs iespējams trenēties (informāciju labāk uztveru ar redzes atmiņu vai praktiski darbojoties), bet informāciju par šo tēmu es varu taču iegūt (izlasīt) pati. Pēc visas nu iegūtās informācijas es to "apstradāju" savā galvā un izvēlējos sev piemērotāko metodi.
Tā kā esmu no tiem cilvēkiem, kuriem patīk saplānot un tad darīt, nolēmu, ka arī manam organismam nepieciešams noteikts ritms pieniņa veidošanas procesā, lai zinātu, kas ir gaidāms. Tad nu par vislabāko avotu atzinu Dž.Fordas grāmatu "Apmierināta mazuļa dienas ritms", galvenokārt, pēc kura vadījos aptuveni pirmo pusotru mēnesi. Kāpēc tā darīju tieši pirmo pusotru mēnesi? Tāpēc, ka vīrs pēc tam devās darba reisā, līdz ar to bija grūti iekļauties noteiktajos laikos, jo tad ar mazo pārsvara gājām dzīvoties ārā. Gala rezultātā mēs pamazām pargājājām uz barošanu pēc pieprasījuma.
Bet jebkurā gadījumā arī nākamajam bērniņam vismaz pirmo mēnesi (šis laiks atkarīgs no vīra došanās darba reisā) visticamāk vadīšos pēc šīs pašas metodes, jo tā man ļoti palīdzēja izplānot dienu, neapjukt (jo ar mazuli tomēr ir savādāka visa dzīve un ikdiena), nebija cīņas ar aizsprostojumiem (tikai krūšu galu sāpes, bet tās jau ir parvarētas), nebiju nogurusi, jo bija izplānots laiks arī manai atpūtai, kā arī mazulis bija ļoti mierīgs, apmierināts un labi paēdis, un labi pieņēmās svarā :)
Protams, uzreiz piebildīšu, ka visas dienas nenoritēja pēc viena ritma, jo bija arī neparedzamie ietekmējošie apstākļi (ārstu un radu vizīte, dēliņa potēšana, saslimšana ar vējbakām u.c. apstākļi), bet jebkurā gadījumā +/- tāpat sanāca iekļauties :) Un - jā, mūsu dienas ritms bija līdzīgs grāmatā minētajam, bet reizēm arī atļāvāmies kaut ko pamainīt tajā, jo mērķis nebija audzināt mazuli pēc grāmatas, bet gan tas bija veids, kā man bez stresa sagatavoties barošanai ar krūti, kamēr pieniņš vēl nav stabili izveidojies :)
Pirmās dienas pēc dēliņa piedzimšanas
Dēliņš piedzima radību mājā "Harmonija". Jau dēliņa dzimšanas dienas vakarā visi jutāmies lieliski, tapēc devāmies mājās :) Pati pirmā reize, kad deliņu pielika pie manas krūts, notika radību mājā. Šī reize bija nedaudz satraucoša no neziņas - kā būs, kas gaidāms? - bet viss bija ļoti labi - no sākuma vecmāte mani noguldīja, palīdzēja pagriezties uz labo sānu, pienesa dēliņu, kuru noguldīja pret mani (uz kreiso sānu) tā, lai viņa mutīte būtu pretī manam krūtsgalam. Dēliņš uzreiz sajuta pieniņa smaržu un smuki paņēma krūti, uzreiz sāka zīst. Man tikai bija jāpiespiež krūts, lai tā netraucētu dēliņa elpošanai un viņš nenosmaktu, jo man ir diezgan lielas krūtis, kas aizsedza deguntiņu, kad mazulis ēda (tā pieturēju apmēram pirmos divus mēnešus, kad pārgaju uz citas pozas maiņu - liku dēliņu uz pakaviņa).
Jā, pirmais man bija, tā saucamais, pirmpiens, kurš bija tādā dzeltenīgā krāsā, līdzīgs strutām, ļoti lipīgs. Šāds pieniņš man bija aptuveni 5 dienas, līdz parādījās baltas krāsas piens. Dažādos literatūras avotos minēts, ka tieši šis pirmpiens ir pats svarīgākais mazuļa imunitātes veidošanā, tāpēc arī ļoti centos barot dēliņu ar krūti, lai gan jau pirmajās dienās sāku izjust sāpes krūšu galos.
Godīgi sakot, nevienā brīdī nejutu krūtis piebriestam, pēc sajūtām viss likās ierasti, tikai pēc nepilnas nedēļas kopš dēliņa piedzimšanas pamanīju izdalījušos pieniņu uz sava apģērba.
Pirmajās dienās neievēroju noteiktu dienas ritmu, to sāku darīt brīdī, kad pirmpienu bija nomainījis piens, vienlaicīgi sekoju līdzi, lai izpildītos visi Dž.Fordas gāmatā minētie nosacījumi par pāriešanu uz dienas ritmu, proti:
1. mazulis ir atguvis savu piedzimšanas brīža svaru;
2. starp maltītēm iztur 3 stundas;
3. mazulis jāmodina, lai pabarotu;
4. pēc dažām barošanas reizēm īsu brīdi mazais spēj palikt nomodā un jūtas labi.
Tā nu pamazām arī pārgājām uz dienas režīmu.
Lasot šo visu, varbūt liekas, ka vadīšanās pēc dienas ritma ir ķēpīga un grūta padarīšana - tā nav, grūtāk bija pašā sākumā pie tā visa pierast un iegaumēt, kas jādara. Pēc tam, kad jau pierod un zina, kas tālak sekos, ir vieglak.
Manuprāt, šāda dienas ritma ieviešana un ievērošana var būt tikai pie nosacījuma, ja ir vēl kāda "palīdzīga roka", jo vienai būtu diezgan grūti visu paspēt izdarīt un iekļauties režīmā, nemaz nerunājot par to, ja ir vairāk par vienu mazuli... Bet nu, kā saka - "ja labi grib, tad visu var", jo dienas ritmā norādītie laiki ir aptuveni, tie var svarstīties, nekas traks nenotiek, ja kaut ko tomēr nepaspēj izdarīt.. :)
Apģērbs, barojot ar krūti
Man viennozīmīgi bija, ir un būs visertākā barošana salikumā ar speciālo barošanas apģērbu (vai vismaz apģērbs, kuram krūšu daļā ir kaut kas atvelkams (atpogājams).
1. Barošanas krūšturi - tos pasūtīju gan caur aliexpress.com, gan ebay.com, jo tur šos krūšturus var iegādāties lētak. Par visērtākajiem esmu atzinusi šos divus:
Šad un tad uzvelku arī parastos vai sporta krūšturus, bet vienalga man barošanas procesā visērtāk ir ar speciālajiem barošanas krūsturiem. Kas man patīk šajos divos krūšturos? Tas, ka viņi nav baigi plānie, ir tādi stingrāki, atpogājami, piepaceļ krūtis, bet tajā pat laikā ir ērti :) ;
2. Barošanas krekliņi - tos es iegādājos gan caur andelemandele.lv, gan H&M internetveikalā (parasti pērku uz atlaidēm). Esmu iegādājusies arī caur www.aliexpress.com, bet diemžēl neapmierināja to kvalitāte, kā arī izmērs neatbilda norādītajam (bija par lielu), un pēc mazgāšanas tie vispār nebija vairs velkami, vismaz ne ārā iešanai...;
3. Barošanas kelitiņas, tunikas, blūzes - tās es galvenokāt pasūtu caur www.esmilumammu.lv, jo tur apģērbam ir ļoti laba kvalitāte, liela apģērbu dažādība (salīdinoši bieži mainās piedāvajums) un labas cenas :) esmu sūtījusi arī caur www.ebay.com, pašlaik arī ar šīm kleitiņām esmu ļoti apmierināta, tikai iegādājos tās kleitiņas, kuras ir norādītas, ka pieejama tikai vienā eksemplārā (jo, pēc pieredzes esmu ievērojusi, ka tās ir daudz kvalitatīvākas), bet cenas ir diezgan līdzīgas, kā minētajā adresē (www.esmilumammu.lv), tikai tur vēl aptuveni mēnesi sanāk gaidīt, kamēr atsūtīs;
4. Bikses, legingi, svārki utt. - tos nu gan skatos parastajos veikalos, kas ir iepatikušies un ir ērti.
Protams, reizēm uzvelku arī parastos topus, bet tos tā retāk, kamēr vēl baroju mazo ar krūti.
Mani Lielākie palīgrīki, barojot ar krūti
1. Red Castle cocoonababy matracis zīdaiņiem - tiešām ļoti noderīga lieta, īpaši sākumā (lietojām līdz dēliņam palika pieci mēneši, pēc tam jau matracītis kļuva par mazu), tas ir ērti pārnēsājams (mazo ar visu matracīti ņēmām līdzi uz citām istabām), dēliņš tajā ļoti labi izgulēja savus miedziņus, tas palīdzēja vieglāk tikt gala arī ar puncīša sāpītēm, jo ir speciāls balsts kājiņām, kas notur tās. Savējo matracīti iegādājāmies Anglijā ar draudzenes palīdzību, jo tur viņš bija nopērkams lētāk (ja nemaldos, mums viņš izmaksāja ap 140 eur, un komplektā nāca līdzi 3 paladziņi, divas jostiņas, divi pārvalciņi, soma un pats matracītis. Šo vertīgo lietiņu atstājām pūriņā nākamajiem mazuļiem :) ;
2. Piena pumpis - iegadājos Medela piena pumpi, jo tas ir paredzēts abām krūtīm vienlaicīgi (tās bija manas vēlmes, lai katrai krūtij ir savs). Sākumā meklēju arī Philips firmai šādu pumpi, bet diemžēl Latvijā uz to brīdi nekur tādu neatradu... Nezinu, vai tagad ir parādījies, bet toreiz izbraukājām Rīgā gandrīz visus veikalus, kuros varētu būt, bet nekā... Tad nu atradu Medela pumpīti, kurš ļoti noderēja, īpaši pašā sakumā, lai izveidotu piena rezervītes. Protams, sākumā neizdevās izslaukt pieniņu tik daudz, cik tas noradits dienas ritma plānā (~90 ml), bet no vienas krūts man izdevās izslaukt ap 20 ml (kopā ~40-50 ml)... Bet vēlāk, kad bija pieprasījums, radās arī piedāvajums :) ;
3. Piena uzglabāšanas (saldējamie) maisiņi - tā kā biju lasījusi, ka pieniņš var pazust (pirmajos mēnešos), veidoju pieniņa rezerves, liku to glabāties saldētavā. Uz speciāli šim nolūkam paredzētajiem maisiņiem (man bija Philips firmas, kurus iegadājos caur www.andelemandele.lv, kur viena māmiņa tirgoja veselu (neatvērtu) iepakojumu), uz maisiņa uzrakstīju izslauktā piena datumu, laiku un daudzumu, glabāju maksimums 2 mēnešus. Neizlietoto pieniņu atsaldēju un izlēju ārā;
4. Zīdaiņu svari - lielisks palīgs mazuļa svara kontrolei. Mazo svērām reizi nedēļā, lai sekotu līdzi, vai vinš pietiekami pieņemās svarā. Savus svariņius iegādājāmies caur portālu www.ss.lv (tagad nu jau www.ss.com), kas mums izmaksāja 25 EUR. Svaru nosaukums: Soehnle professional. Svari ļoti viegli saprotami un ērti lietojami. Ta kā tie ir ļoti labā stāvoklī, tad arī šos noteikti atstāsim pūriņā nākamajam mazulītim :) ;
5. Philips sterilizators (4in1) - pirmajos mēnešos (kopumā lietojām līdz Raiena 6 mēnešu vecumam) bez šī lieliskā palīga nu nekādi neiztikt, ļoti noderēja gan piena pumpja, gan arī citu priekšmetu sterilizēšanai. Tas ir ļoti ērti lietojams, viegli saprotams, pietiekami daudz vietas dazādu priekšmetu sterilizēšanai. Manuprāt, tā ir ļoti noderīga lieta :) ;
6. Krūšturu ieliktnīši - tā kā sākumā pieniņš bija tik daudz, ka pats tecēja ārā brīžos, kad mazuli nebaroju, tad ļoti noderēja vienreiz lietojamie krūšturu ieliktnīši. Izmantoju Medela firmas, jo tie turējās vislabāk pie krūštura (https://www.babystore.lv/product/77116/medela-008-0374-krustura-ielikni-60-gb). Tos mainīju diezgan bieži (pēc katras barošanas reizes), jo baidījos, lai neizveidotos tā saucamā "piena sēne", jo biju lasījusi diezgan nepatīkamas pieredzes ar šo kaitēkli. Vēlāk, kad pieniņš vairs tā netecēja ārā (ap dēliņa 4-5 menešu vecumu), pārgāju uz auduma ieliktnīšiem (https://www.babystore.lv/product/17485/imse-vimse-bio-kokvilnas-flanela-ieliktnisi-3-pari), kurus mazgāju veļas mašīnā :) Tagad vairs nav nepieciešami krūšturu ieliktīši (apmēram no dēliņs 6 menešu vecuma), jo pieninš vairs netek tāpat vien un nekas vairs nesmerējās;
7. Multimam kompreses - ļoti noderēja, kad krūšu gali bija jēli un nedaudz asiņoja. Nopērkamas aptiekā;
8. Bepanthen ziede /Purelan ziede - lietoju gandrīz pēc katras barošanas reizes, lai mīkstinātu un nomierinātu sakairinātos krūtsgalus. Nopērkamas aptiekā;
9. Ķimeņu, Fenheļa un Kumelīšu tēja - Ķimenu un Fenheļa tēju dzēru, lai būtu piens, jo biju lasījusi, ka šīs divas tējiņas ļoti palīdz ražot pienu, bet Kumelīšu novārījumu izmantoju kā kompreses, lai nomierinātu sakairināos krūšu galus;
10. Vates spilventiņi - bija lieliski palīgi kumelīšu kompresēm, ko likt uz krūšu galiem. Vairumā šīs vatītes iegādājos saimniecības preču bāzē SIA "Prāna&Ko", viens iepakojums maksāja 0.58 EUR (120gb iepakojumā - http://ww.prana-ko.lv/index.php/index.php?ukey=product&productID=18736). Vatīšu kvalitāte, manuprāt, ir ļoti laba, tās ir ar apšūtajām maliņām - man jau ļoti patīk, īpaši par šādu cenu :) ;
11. Aplikācija krūts barošanai telefonā - izmantoju, lai sekotu līdzi laikam un tai krūtij, ar kuru baroju pēdējā reizē. Vēlāk gan es pārgāju uz sev vienkaršāku procesu - mainīju gredzenu, liku uz tās rokas pirksta, ar kuras puses krūti pēdējo reizi baroju mazuli (šo metodi es visticamāk izmantotu arī nākamajam mazulim, savadāk visu laiku jānēsā līdzi telefons, galvenais tikai pulksteni nolikt redzamā vietā, lai varētu pasekot līdzi barošanas ilgumam). Apmeram no dēliņa 9 menešu vecuma es vairs nesekoju līdzi krūtīm, ar kuru baroju pēdējā reizē, vienkārši baroju "uz dullo", bet visbiežak dēliņš vienā reizē ēd no abām krūtīm. Vislielākā apetīte viņam ir pēc ienākšanas no āras, pēc lielajām aktivitatēm - pašam tas kaut kā iegājies. Tagad mums vispār nav noteiktu ešanas laiku, dodu tad, kad dēliņš pats prasa;
12. Pakaviņš - manuprāt, ar putuplasta bumbiņu pildījumu ir daudz ērtāk kā ar griķu sēnalu pildījumu, jo ar sēnalu pilditais pakaviņš ir daudz smagāks, tas ir ar savu smaržu un nav pietiekami ērti lietojams barošanai ar krūti. Pakaviņu barošanas procesā izmantoju līdz dēliņš sasniedza aptuveni 7 mēnešu vecumu, tad atkal pārgājām uz barošanu guļus stāvoklī, pagriezušies viens pret otru, gulot uz sāniem. Bet no brīža, kad dēliņš sāka sēdēt, baroju viņu pozā, kad viņš ir apsēdies man klēpī. Visas šīs barošanas pozu maiņas principā ieviesa dēliņš pats, parādot, kurā pozā jūtas visērtāk.
Ļoti sāpīgie krūšu gali
Ja godīgi, manā paziņu lokā vēl nav neviena māmiņa, kura nebūtu sūdzējusies par sāpīgajiem krūšu galiem barošanas sākumā... Tām māmiņām, kurām nav bijušas sāpes - super, Jūs esat tikušas sveikā cauri, jo tās sāpes ir briesmīgas! Manuprāt, tā ir viena no lielākajām problēmām barošanai ar krūti, kas nereti noved pie tā, ka māmiņa tomēr izvēlās mazo vairs nebarot ar krūti, jo vienkārši nevar izturēt sāpes. Arī man pašā sākumā bija tādas domas, bet es tomēr cīnījos un turējos, cik nu spēju - bija reizes, kad asaras acīs pat saskrēja no tām sāpēm, bet mazais turpina tikai zīst... Ak, jā - neiztiku arī bez nelielas asiņošanas (man tā bija ļoti minimāla, laicīgi paspēju noreaģēt un sākt kaut ko darīt lietas labā - ļoti palīdzēja Multimam kompreses), bet man tomēr izdevās šīs sāpes pārvarēt :) Tāpat biju domājusi par barošanas uzgaļiem, bet izlasīju dažādus veidokļus par tiem, kas lika pārdomāt, proti, pats galvenais arguments bija tas, ka vēlāk mazais var atteikties arī no krūts ēšanas, tāpēc nodomāju: "ja jau esmu tikusi tik tālu, tad gan jau pārvarēšu, jo tās sāpes mūžīgi nevar ilgt, kaut kad taču krūtīm ir jāpierod pie jaunās situācijas".
Ko es darīju sāpju mazināšanai? Darīju ļoti daudz - sākumā krūš galus smērēju Purelan ziedi, to smērēju pēc katras barošanas, tad pargāju uz Bepanthen ziedi, jo tā man palīdzēja vairāk, bet pirms katras barošanas notīrīju krūšu galus ar kumelīšu novārījumā samitrinātu vatīti, vēlāk jau to vatīti (kumelīšu novārījumu) liku pēc katras barošanas katrai krūtij - šķita, ka tas palīdz :) Kā jau minēju -kad bija nelielā krūšu galu asiņošana, tad izmantoju Multimam kompreses, tās ļoti labi atvēsināja, mīkstināja ādu, ātri vien asiņošana beidzās. Kompreses liku uz nakti. Šī cīņa ar sāpēm ilga veselu mēnesi, bet pēc tam gan vairs nav bijis nekāds diskomforts, barojot ar krūti.
Ak, jā - vienu reizi dēliņš iekoda man, kad viņam iznāca pirmais zobiņš, tā mēs šo zobiņu tikai pamanījām - es iekliedzos, bet dēliņš sāka raudāt, kad pataustīju smaganiņu, sajutu, ka tur ir mazs zobiņš izlīdis :) pec tās reizes viņš nav vairs man kodis, ir stingrāk paņēmis, bet, kad pasaku, ka sāp, uzreiz atlaiž stingro satvērienu :)
Tuvinieku atbalsts
Pašā sākumā nenovērtējams palīgs bija mans vīrs, jo tad viss vēl bija jutīgs un sāpīgs, bija jāpieliek neliela piepūle, lai pārvietotos, kā arī aptuveni divus mēnešus pēc dzemdībām bija mēnešreizēm līdzīga asiņošana (tikai tā bija katru dienu, bez pārtraukuma). Naktīs vīrs cēlās ar mani, bet, kad izjutu lielāku nogurumu, vīrs (aptuveni no plkst. 23:00-03:00) gāja ar dēliņu uz blakus istabu, lai varu kārtīgi izgulēties - kamēr mazais gulēja, vīrs vai nu skatījās filmas, vai spēlēja spēles, bet tas ļoti palīdzēja atgūt spēkus. Tapat vīrs palīdzēja mājas uzkopšanas darbos, ēdiena gatavošanā un citos ikdienas darbos. Kad vīrs aizbrauca darba reisā, talkā nāca viņa mamma - nezinu, kā mēs tiktu galā bez viņas, jo viņa mums palīdz ĻOTI daudz, arī tagad - katru reizi, kad vīrs ir devies reisā. Reizi mēnesī aizbraucam arī pie maniem vecākiem paciemoties uz vairākām dienām, tad arī viņi daudz palīdz un pieskata dēliņu, lai varu atpūsties. Manuprāt, tuvinieku atbalsts ir ļoti svarīgs, kamēr bērniņš ir mazs, jo pat tā stundiņa dienā, ko varu veltīt sev, ir no svara, lai pēc tam justos pozitīvi un būtu spēks darboties ar mazuli.
Mani ešanas paradumi
Gan pirms grūtniecības, gan grūtniecības laikē ēdu visu, kas kārojās, bet pēc dzemdībām gan sekoju līdzi visam apēstajam - ja nu mazajam tomēr ir kāda alerģija, būtu jānovēro, kas pie vainas. Ēdu trīs reizes dienā, bet, kad sagribējās kaut ko iekost, starp ēdienreizēm uzkodu kādu auglīti vai svaigu gurķi. No rītiem ēdu pilngraudu pārslas ar bezpiedevu jogurtu un svaigām mellenēm (manā ēdienkartē jau grutniecības beigās ļoti iecienītas bija meža mellenes), pa dienu apcepu vai izsautēju saldētos dārzeņus kopā ar zivju pirkstiņiem, bet vakariņās sākumā ēdu rīsus ar sēkliņās izviļātu un apceptu vistas fileju, bet vēlāk rīsiem pievienojām kukurūzu (vīramātes recepte - tas man bija jaunums, vēl tagad ļoti garšo šis salikums). Aptuveni pēc 3-5 dienām savā ēdienkartē ieviesu vienu jaunu ēdienu (rīsus nomainīju uz griķiem; ēdu vistas gaļas kotletes ar zaļumiem, kukurūzu un griķiem - arī ļoti garšīgs salikums), tad pievienoju tam visam papiriku, un tā pamazām pievienoju jaunas garšas. Vēlāk sāku ēst arī ķiploku ēdienus, sākumā gan šķita, ka mazajam tie ne īpaši gāja pie sirds, jo kaut kā negribīgi pēc tam ņēma krūti, bet tad izdzēru lielo glāzi ar ūdeni, un mazais paņēma krūti. Tagad jau ēdu pilnīgi visu, arī saldumus un citreiz arī atlaujos apēst kādu McDonald ēdienu :) Kafiju pirmajos divos menešos nedzēru, tā vietā dzēru Fenheļa vai Ķimeņu tējiņu, bet TOP šķidrums bija ūdens, to dzēru pēc dienas ritma - gribēju vai negribēju, bet dzēru vienalga. Vienīgais, no kā esmu atteikusies kopš grutniecībaa, ir gāzetie dzērieni, tos savā uzturā lietoju ļoti reti, kad vēders "pastreiko", tad izdzeru mazo Coca-cola bundziņu, man tas kaut kā parasti palīdz, noņem sāpes :)
Barošana sabiedriskā vietā
Teikšu tā - neesmu no mammām, kuras tā vienkārši jebkurā vietā un laikā var izvilkt krūti un pabarot mazo, es parasti aplūkoju apkārtni un aizeju uz klusāku vietiņu, bet, ja ļoti nepieciešams, tad "atmetu neērtuma sajūtas" barot mazo arī sabiedrībā, jo mani interesē, lai mans mazais ir apmierināts un viņa puncītis būtu piepildīts :) ja ir vēsāks, tad parasti ārā eju ar šallīti, ar kuru tad reizēm piesedzu mūsu ēšanas procesu. Protams, jūtos daudz ērtak, ja redzu, ka citas mammas arī baro savus mazos, tad tas vairs nešķiet tik uzkrītoši.
Kāpēc es dodu priekšroku barošanai ar krūti
1. Kopš tiku pāri lielajām krušu galu sāpēm, šis process vairs nav bijis nepatīkams, jo barot ar krūti pat ir ļoti ērti - kad esam ārpus mājas, mums nav jāskrien atpakaļ, lai uzsildītu mazajam ēdienu un pabarotu viņu. Dēliņa ēdiens vienmēr ir nepieciešamajā temperatūrā un līdzās :) ;
2. Mums vairs nav jāseko līdzi laikiem, cikos ir jābaro mazais, jo baroju viņu pēc pieprasījuma. Šāda barošana nekaitē dēliņa puncim, bet esmu dzirdējusi, ka maisījumu gan ir ieteicams dot noteiktos laikos, jo pastāv risks sabojāt bērniņa kuņģīti, šo risku uzņemās paši vecāki, jo maisījuma ražotāji to ir norādījuši uz iepakojuma;
3. Nav jāsatraucās, ja mazajam vairākas dienas nav bijusi vēdera izeja, galvenais, lai regulāri čurātu;
4. Tas ir laiks mums abiem - barošanas laikā izjūtu mūsu saikni. Sirdi ļoti sasilda dēliņa skaistais smaidiņš pēc ēšanas un tā apmierinātība sejiņā, tas ir kaut kas LIELISKS, tā ir mūsu abu enerģijas uzlādēšanās :) ;
5. Mātes pieniņš stiprina mazuļa imunitāti, tas lieliski palīdz cīnīties pret iesninām, kā arī mums palīdzēja, kad dēliņam bija liela temperatūra, viņš tādā veidā uzņēma šķidrumu;
6. Lasīju, ka caur mammas pienu (pie nosacījuma, ka mamma savā uzturā maina ēdienkarti un ievieš jaunus ēdienus) bērns iepazīst šos ēdienus, pēc kā tad viņam, sākot pašam ēst piebarojumu, ir vieglāk parstrādāt šo ēdienu, jo tas jau ir iepazīts caur mammas pienu;
7. Dēliņa čāpstināšana, ēdot no krūts, ir kaut kas vienreizējs - izklausās tik garšīgi, mīļi un forši :) ;
8. Kamēr baroju ar krūti, man nav mēnešreizes (cik esmu lasījusi, tad tās var nebūt visu laiku, kamēr mamma baro ar krūti).
Ceru, ka kādai ģimenītei noderēs mūsu pieredze ;) Lai visiem aug veselīgi mazuļi! :)
Pirmais foto: no interneta (https://www.google.lv/amp/s/www.pinterest.com/amp/pin/525232375277356532/)