Daudziem bērniem skolas diena ir ļoti gara, saplānota ar dažādiem notikumiem, tostarp treniņiem un pulciņiem. Nereti mūsu atvases ceļas pat sešos no rīta, lai pagūtu savlaicīgi nonākt izglītības iestādē, tāpēc viens no priekšnoteikumiem, lai diena noritētu gludi, ir kvalitatīvas un sabalansētas maltītes. Skolu ēdinātāju darbs un maltīšu kvalitāte ir daudz nozīmīgāka nekā varētu šķist sākotnēji, jo jāatceras, ka bērnu organisms aug, tādēļ viņiem nepieciešama ar uzturvērtību bagātīgs ēdiens.
Bērnu ikdiena ir gandrīz kā pieaugušo darba diena – no rīta jāpagūst uz mācībām, pēc tam ārpusskolas nodarbībām, piemēram, sporta treniņiem, dejošanu u.c. Lai gan varētu šķist, ka atvases daudz laika pavada sēžot pie skolas sola, patiesībā bērni daudz kustas un vienlaikus arī aug, tāpēc nepieciešams liels enerģijas daudzums, ko nodrošina ēdiens. Uzturs šajos procesos spēlē milzīgu lomu, jo organismam nepieciešams plašs vitamīnu un minerālvielu klāsts, lai veicinātu augšanu un attīstību. Bērnam nepieciešams sabalansēts uzturs, kurā ir iekļauti gan augļi, gan dārzeņi, gan pilngraudu produkti, liesi olbaltumvielu produkti ar zemu tauku saturu, kā arī labie tauki. Bērniem ir jāēd, lai tiktu galā ar dienas pienākumiem, kā arī varētu izpildīt mājasdarbus, starpbrīdī uzspēlēt kādu spēli un komunicēt ar vienaudžiem.
Bērni dažkārt mēdz lielīties, ka neēd brokastis vai izlaiž kādu citu ēdienreizi, taču tas nav ieteicams, jo veicina nekontrolētu ēšanu vēlākā laika posmā, kas ar laiku var attīstīties emocionālā ēšana, savukārt ātra ēšana kā tāda samazina sāta sajūtu. Jāatceras, ka bērna organismam enerģijas un uzturvielu nodrošinājums nepieciešams visas dienas garumā.
Iespējams, ka ne visiem ir bijusi pozitīva pieredze skolas ēdnīcās, taču laiki ir mainījušies. Pavāra profesija pieprasa mūžizglītību, tādēļ regulāri tiek atjaunotas zināšanas, uzlabotas receptes un tehniskais nodrošinājums, kā arī mainās produkti. Ēst gatavošana ir arī radošs process, tāpēc ļoti svarīgi, ka pavāriem patīk viņa darbs, tādējādi nodrošinot bērnus ar kvalitatīvām maltītēm.
Manuprāt, viens no svarīgākajiem aspektiem ir runāt ar bērniem par dažādiem ēdieniem, produktiem un to, kas viņiem garšo. Taču jācenšas izvairīties no subjektīviem vērtējumiem, jo nereti atvase ir gatava kaut ko pagaršot, ja vien nedzird citu cilvēku, visbiežāk vecāku vai vienaudžu viedokļus un komentārus. Bērniem ir svarīgi piederēt pie kādas kopienas un tad var redzēt situācijas, ka gadījumā, ja kāds izvēlas ēdienu neēst, citi seko šim piemēram.
Es gribētu uzsvērt, ka mums kā vecākiem ir milzīga loma tajā, ko un kur ēdīs bērns. Ja skolas pusdienu nauda tiks iedota tēriņiem veikalā, tad rezultātā neko īsti prātīgu bērns neapēdīs un dienas izskaņā būs izsalcis kā deviņi vilki. Visbiežāk tieši vecāki ir tie, kuri ar savu maku balso vai nu par siltām, skolā gatavotām pusdienām vai arī kafejnīcas bulciņām. Viens no risinājumiem varētu būt motivācijas veidošana, piemēram, bērns ēd pusdienas skolā, bet vecāki izdomā, kā viņu iepriecināt brīvdienās, piemēram, ar kino apmeklējumu vai kādu citu izklaides pasākumu. Un atceramies, ka mums kā vecākiem ir tiesības ne tikai prasīt no skolas kvalitatīvu ēdināšanu, bet arī aiziet un reāli pagaršot, ko bērni ēd pusdienās.
Nereti skolas virtuvēs nākas saskarties ar vēl vienu milzīgu problēmu – pārtikas atkritumiem. Tieši tāpēc aicinu vecākus pārrunāt ar bērniem to, no kā veidojas skolas pusdienu šķīvja saturs. Izstāstiet savām atvasēm par to, ka dārzeņus un augļus audzē zemnieku saimniecībās, ka pusdienu sagatavošanai nepieciešams darbaspēks, piemēram, mizojot kartupeļus, burkānus utt., kā arī kā arī citu nozīmīgu informāciju. Veiciniet bērnu zināšanas par to, kā notiek ēst gatavošanas process un aiciniet bērnus palīdzēt virtuvē! Tikai tad viņi sapratīs, ka pavāra darbs, elektrība, nodokļu maksājumi, galu galā ģimenes nauda ir tā, kas tiek izmesta, ja ēdiens netiek apēsts.
Man kā uztura speciālistei īpaši simpatizē to skolu pieeja, kas izvēlas ēdināšanu veidot pēc zviedru galda principa. Tieši šādā veidā iespējams ievērojami samazināt pārtikas atkritumus, jo bērni paši var sakomplektēt savu porciju, izvēloties tos ēdienus, kas viņiem garšo vislabāk. Tāpat arī liels prieks par tām skolām, kas piekopj “ēdiena glabāšanas galdu” jeb neapēsto ēdienu ir iespējams paņemt līdzi uz mājām. Šādai rīcībai nebūtu jābūt kā apkaunojumam, bet gan uzskatāma par atbildīgu rīcību pārtikas atkritumu samazināšanas jomā.
Es kā mamma, aicinu ikvienu vecāku iesaistīties bērnu skolas dzīvē, lai runātu un aicinātu apmeklēt maltītes skolā. Tādējādi jūs varēsiet būt pārliecināti, ka atvase ir saņēmusi sev nepieciešamo uzturu, lai augtu un veiksmīgi attīstītos!