Stresiņš par skolu izsauc nervu tikus

Aiz muguras jau otrā nedēļa skolā. Ar ārprātīgi daudziem mājas darbiem visas nedēļas garumā un arī nedēļas nogalē. Ja godīgi, nav ne jausmas, kā esam izdzīvojuši līdz trešajai nedēļai skolā. Asaras, nežēlīgs nogurums, uztraukumi. 

Dēls pēc pirmās mācību nedēļas ir tik noguris, ka jau nākot mājās no skolas knapi kustas, sakot, ka ir ļoti noguris un nāk miegs. Taču ir vēl kaut, kas ko esmu piefiksējusi. Kaut kas tāds, kas iepriekš manam puikam nebija raksturīgs.

Šķiet, tā bija otrdien, ka dēls sūdzējās, ka viņam sāp apakšlūpa. Nodomāju, ka veidojas aukstumpumpa, uzsmērēju smērīti. Tā kā no rīta dēlu uz skolu veda vīrs, tad nesanāca ar viņu parunāties, taču, pēc stundām aizejot viņam pakaļ, pirmais, ko bērns teica, atkal bija par sāpošo lūpu. Pagāja vēl pāris dienas, sūdzības turpinājās. 

Tajā brīdī piefiksēju, ka dēla apakšējā lūpa ir uzpampusi teju dubultīga, apakšējā daļa zem lūpas ir sakošļāta līdz asinīm. Izrādās, no uztraukumiem par skolu, par daudzajiem mājas darbiem un lielo slodzi, mans puika ir tik ļoti sanervozējies, ka visu laiku bez pārtraukuma košļā apakšējo lūpu. Loģiski, ka tagad tā izskatās briesmīgi un ir tik sāpīga, ka nevar pat pieskarties.

Iepriekš ar tādiem nervu tikiem nebijām saskārušies. Varbūt kādam no jums ir bijusi līdzīga pieredze?

Cenšamies iespēju robežās padarīt bērna laiku daudzveidīgāku, lai visa dzīve nebūtu tikai skola, mācības un mājasdarbi. Ja godīgi, šajā nedēļas nogalē uzdoti tik daudzi mājas darbi, ka ar veselo saprātu saprotu, ka to visu dēls "nepacels", tāpēc pildām tik, cik var izpildīt. Tas nekas, ka nenopelnīs krustiņu, bet būs tikai puskrustiņš. Svarīgāk, lai jau pirmajās nedēļās pret skolu nerodas tik liels riebums, ka no tā nevar tikt vaļā visus nākamos padsmit gadus.