27.04 12:30-14:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 7
Kā jau lielais vairums pirmklasnieku, arī mēs devāmies uz dārziņu, un attiecīgi izpratne par ierašanos noteiktā vietā noteiktā laikā, tātad - plkst.8:30, mums bija jau zināma. Bet tik un tā.
Dārziņš bija dārziņš un tur uz nokavēšanos pievēra acis, bet skola ir skola un pirmā stunda sākas stingri - noteiktā laikā. Kopumā, vai nu gatavošanās iešanai uz skolu ir garāka, vai arī ceļš ir garāks. Dodu priekšroku visa novelšanai uz ceļu :) Un daļa patiesības jau tajā ir. Mūsu ceļš sniedzas no pilsētas centra uz Iļģuciemu, kur atrodas Rīgas Valdorfa skola.
To izvēlējāmies rūpīgi - bija tikšanās ar pedagogiem, iepazīšanās nodarbības bērniem, un visbeidzot, konsultācija ar psihologu, kas pārbaudīja arī kaula zobu skaitu, novērtēja bērna zīmējumus, veica individuālu sarunu ar meitiņu un vecākiem, un secināja, k a no psiholoģiskā un fiziskā viedokļa mūsu bērns ir skolai gatavs.
Daži neuzticas psihologiem, bet man šī bija ļoti svarīga tikšanās un svarīgs bija arī tās noslēgums. Tieši neatkarīga eksperta vārdi man ļāva atbrīvoties no tonnas šaubām.
Bērnu dārzā automātiski izsniedza izziņu un bērna raksturojumu. Neviens pat nepajautāja, vai bērniņš vēl gadu būs dārziņā, vai tomēr dosies uz skolu. Ceru, ka tas saistīts ar to, ka arī viņi bija pārliecināti par Betijas gatavību iekļauties pieaugušo dzīvē ;)
Un vēl svarīgs arguments par labu šai izglītības iestādei ir tas, ka pretī skolai atrodas dārziņš, kurā iekārtojām jaunāko meitiņu. Tātad, jābrauc it kā tālāk, bet tai pat laikā vienā braucienā uz izglītības iestādēm tiek nogādātas uzreiz abas skaistules.
Bet atgriežoties pie skolas režīma. Lai būtu skolā laikus, no mājas jāizbrauc 7:45, un pats vēlākais - 7:55. Modinātājam ir pat 3 zvani: 7:00, 7:10 un 7:25. Tieši 7:25 ir pēdējais laiks, kad bērni jāceļ ārā no gultām un jāapģērbj.
Pirmo divu nedēļu kopsavilkums - divreiz izdevās atbraukt ļoti laicīgi, reiz nokavējām par 15 minūtēm un pārējās dienās atkal mazliet nokavējām. Tātad - ir kur tiekties :)
Nu kāpēc bērniem ir TIK grūti no rītiem pamosties? Protams, ka tāpēc, ka viņi vēlu iet gulēt. Bet kā izmainīt režīmu?
Skola, vingrošana, iebraukšana manā darba vietā, iebraukšana veikalā pēc pārtikas.. Mājās agrāk par astoņiem vakarā ierasties izdodas reti. Vakariņas, multfilma, zobu tīrīšana un gulēt iešana.
Bet esmu lepna, jo jau kuro dienu izdodas visu nokārtot līdz desmitiem, jaunākā meita aizmieg pirms desmitiem, vecākā - uzreiz pēc tam. Tātad, no rīta mums ir divas dusošās skaistules, nevis divi nepaceļami maisi. Mūsu nākošais mērķis ir gulēt iešana pusdesmitos un tad - deviņos!
Māmiņas, jautājums jums - cikos iet gulēt jūsu bērni, un cikos tiek modināti uz skolu? Padalieties ar savas veiksmes noslēpumiem attiecībā uz režīmu!
Iespējams, kādam palīdzēs ieteikums no vienas māmiņas, kas savu pirmklasnieci modina pusseptiņos un gulēt liek pusdeviņos vakarā. Kā darāt jūs?
Anna
Man šobrīd nav pirmklasnieks, bet tas ko es darīju un daru joprojām ar mazāko - bērnudārznieku - vakarā vienojamies par drēbju kārtu jaunajai dienai (līdz ar to izpaliek jautājums - ko vilkt un izmisīga meklēšana - kur ir mīļā jaka), no rīta bērnu ceļu 7:10, jo manējiem vienmēr ir bijis svarīgs, lai rīts ir mierīgs, var pamosties skatoties multeni un paēst brokastis (bez tām neviens no diviem bērniem no mājas laukā iet nav gatavs), no mājas izejam 7:40 un visi paspējam laikus uz skolu/b/d/darbu. Mūsu gadījumā liels pluss ir skolas un b/d tuvums - ceļā ap 10 min mierīgas pastaigas.
Vakara cēliens - plānoju ēdienkarti un gatavoju ēst vairākām dienām (vismaz sevis gatavotus pusfabrikātus), vispirms tāpēc, lai vakarā mazāk laika būtu jāpavada virtuvē, un otrkārt, lai nav ik dienu dārgais laiks vakarā jātērē bodes apmeklējumā.
Mazo lieku gulēt 20:30-21:00 ar vakara rituālu - mazgāties, zobi, drēbes rītnienai, vakara pasaciņa. 9 stundas miega ir gana ok.