Rosina noteikt skolas gaitu sākšanu no 6 gadu vecuma

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Grozījumos paredzēta iespēja "pamatotas nepieciešamības gadījumā" uzsākt pamatizglītības apguvi arī gadu vēlāk – no septiņu gadu vecuma.

Kā skaidro ministrijā, argumenti par labu pamatizglītības uzsākšanai no sešu gadu vecuma saistāmi "ar sabiedrības daļā pastāvošo uzskatu un vienlaikus problēmu, ka vidējās izglītības pakāpē gados vecākajiem jauniešiem zūd motivācija mācīties psiholoģiski viņi vairs neatbilst vispārizglītojošās skolās šobrīd organizētajam mācību procesam, viņiem ir citas dzīves prioritātes".

IZM ir pārliecināta, ka agrāka iesaistīšanās pamatizglītības programmā, ņemot vērā pedagogu profesionalitāti, pozitīvi ietekmē bērna attīstību, novērš riskus un kompensē attīstošu vidi, ja bērnam to nespēj sniegt ģimene. Tas nozīmē, ka agrāka bērnu iesaistīšana pamatizglītības programmā īpaši var sekmēt attīstību un socializāciju bērniem no sociālā riska ģimenēm, novēršot agrīnu sabiedrības noslāņošanos un šķelšanos.

Ņemot vērā, ka šis ir jau otrais mēģinājums virzīt priekšlikumu par agrāku skolas gaitu uzsākšanu, IZM mēģinājusi atspēkot no sabiedrības puses izskanošu argumentāciju pret šādu ieceri. Piemēram, saistībā ar risku, ka vienā mācību gadā teorētiski skolas beigs aptuveni divreiz vairāk jauniešu un pastāvēs grūtības plānot profesionālās un augstākās izglītības pieejamību dubultam jauniešu skaitam, IZM ieskatā minēto pieņēmumu atspēko tas, ka process ir kontrolējams ar savlaicīgu mācību un studiju vietu plānošanu.

Tāpat IZM uzskata, ka, ieviešot kompetenču pieejā balstītu mācību saturu un paredzot iespēju pirmās klases programmu apgūt pirmsskolas izglītības iestādēs, mazināms risks, ka sešgadīgajiem skolas vidē nevar nodrošināt nepieciešamās fiziskās aktivitātes, pirmsskolai pietuvinātas prasības skolas videi u.c. Vispārizglītojošajās skolās sešgadīgie bērni mācītos tajos gadījumos, kad izglītības iestādes varēs nodrošināt šo bērnu mācībām nepieciešamos apstākļus.

Paredzēts, ka jaunais regulējums, tostarp kontekstā ar plānotajām izmaiņām vispārējās izglītības saturā, stāsies spēkā 2018.gada 1.jūlijā. Papildus minētajam likumprojekta pārejas noteikumos paredzēts regulējums, ka no 2018.gada 1.septembra līdz 2021.gada 31.augustam no valsts budžeta mērķdotācijām tiek segta bērna izglītošana pirmsskolas izglītības programmā, ja bērns pamatizglītības ieguvi nesāk tajā kalendārajā gadā, kurā viņam aprit seši gadi, bet vienu gadu vēlāk. Gadījumā, ja izglītojamais sāk pamatizglītības ieguvi septiņu, nevis sešu gadu vecumā pēc 2021.gada 31.augusta, valsts šādu finansējumu vairs nesniegs.