Mačatiņa katliņš

Vai atceraties pasaku par Mačatiņu, kas vārīja putru istabas vidū. Tas būs par šo tēmu. 

Gadu atpakaļ mani kaimiņi saņēma dāvanā no bērniem Multivārāmo katlu. Viņi nevarēja nopriecāties, cik tomēr ir parocīgi, kad nav laika un darbs darbu dzen, tāds katls. Saliek visu iekšā un pēc noteikta laika pusdienas gatavas. 

Es gan pie sevis nodomāju, ka principā nevajadzīga lieta. 

Pagāja gads un mēs sākām gatavoties mazās pirmklasnieces skolas gaitām. Es braucu uz darbu ātrāk, tētis baro un ved uz skolu. Rīts sākas ar uzmestu lūpu un tekstu, ka putru viņa negrib. Tā kā mazā dāma no tēta vij virves, viņš protams padodās. 

Es mīlu savu slinkumu un man patiesi negribās sešos no rīta stāvēt pie plīts. Pie tam, kad ģimene celsies putra būs auksta un negaršīga. Tad nu ķēros pie meklējumiem un atradu meklēto. 

Ieraugot jauninājumu un saprotot, ka tagad no putras ēšanas neizbēgt mazā dāma nebija visai priecīga. Rīts sākās ar putras šķīvi, kas bija karsta un patiesi garšīga.

Mazs, kompakts katliņš, kas pēc 15. minūtēm piedāvāja ļoti garšīgu biezputru. Pēc tam ,kad putra gatava, tas automātiski ieslēdz sildīšanas režīmu un tagad man vairs nav jāuztraucās, ka putra būs auksta. 

Lūk tā, arī man ir savs "Mačatiņa" katliņš, to, ka vads pievienots elektrībai neviens taču neredz.......