Latvijā aizvien vairāk uzkrāj bērnu nākotnei

Mēdz teikt, ka mazs bērns spiež klēpi, liels – sirdi. Taču nevar noliegt - gan lielie, gan mazie spiež arī vecāku maciņus. Bērnu audzināšana mūsdienu dinamiskajā un šobrīd neparedzamajā pasaulē ir liels finansiāls izaicinājums. Par to liecina arī tas, ka pērn audzis to ģimeņu skaits, kas  nolēmušas veidot drošības spilvenu ne tikai savai, bet arī savu bērnu nākotnei, liecina apdrošināšanas kompānijas Compensa Life dati.

Latvijā teju trešdaļa jeb 27% mājsaimniecību daļu ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Kaut gan joprojām atpaliekam no attīstītajām Eiropas valstīm, kopumā Latvijā iedzīvotāju finanšu pratība ar katru gadu pieaug. Cilvēki sāk apzināties, ka visi lielie dzīves tēriņi, tostarp ar bērnu audzināšanu saistītie kā studiju maksa u.c., ir savlaicīgi jāplāno un līdzekļi tam jāuzkrāj pakāpeniski.

Uzkrājuma mērķi var būt ļoti dažādi. Var krāt bērna pirmajam auto vai autovadītāja apliecības iegūšanai, pirmajam mājoklim vai citai lielākai dāvanai, kas ļauj vieglāk atstāt vecāku ligzdu.

Taču visbiežāk vecāki izvēlas krāt bērna izglītībai. Nekur pasaulē, arī Latvijā, izglītība nav lēts prieks. 2019./2020. mācību gadā Latvijā vairāk nekā puse pirmkursnieku jeb 57,1 % studijas uzsāka par personīgajiem līdzekļiem un tikai 42,9 % – par valsts budžeta naudu, atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati. Mācību maksa pašlaik Latvijas augstskolās par studiju gadu vidēji ir 1500-2000 eiro, bet atsevišķās specialitātēs var sasniegt 4000-5000 eiro un vairāk.

“Investējot bērna izglītībā, rūpējamies, lai mūsu bērns būtu veiksmīgāks, laimīgāks cilvēks, tāpēc svarīgi meklēt risinājumus, kas krāšanu padarītu pēc iespējas drošāku un arī ienesīgu,” uzsver Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs.

Salīdzinot dažādus krāšanas veidus, arvien populārāka kļūst uzkrājošā dzīvības apdrošināšana. Tās būtiska priekšrocība ir tā, ka, iegādājoties apdrošināšanas polisi, ik mēnesi uzkrājumā tiek novirzīta konkrēta summa, bet papildu “ienesīgumu” nodrošina valsts noteiktie nodokļu atvieglojumi. Tie katru gadu ir piemērojami 20% apmērā no uzkrājumā iemaksātās summas.

Compensa Life veiktie aprēķini atklāj, ka bērna studiju finansēšanai ar uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu ir savas priekšrocības. Pamatojoties uz tirgū pieejamiem datiem, piemēram, ņemot 15 000 eiro lielu studiju kredītu uz desmit gadiem, ikmēneša maksājums vidēji būs 164 eiro: kredīta procenti izmaksās 4700 eiro, bet kopā ar procentiem būs jāatmaksā vairāk nekā 19 700 eiro.

Turpretī, pievienojoties uzkrājošai apdrošināšanai, studijām var uzkrāt, tērējot mazāk. Sākot krāt, piemēram, no bērna divu gadu vecuma, turpinot to16 gadus un katru mēnesi atlicinot uzkrājumam 50 EUR, līdz bērna pilngadībai būs izveidojies gandrīz 13 300 eiro liels uzkrājums. Šajā piemērā uzkrātā summa ir pamatota ar vidējo ienesīgumu ieguldījumu tirgos. Savukārt, šobrīd spēkā esošie valsts nodokļu atvieglojumi veidotu 1920 eiro no uzkrātās summas.

Papildu bonuss ir arī iespēja vienam no vecākiem saņemt dzīvības apdrošināšanu, kas ir svarīgi, domājot par Covid -19 izraisīto krīzi un slimības riskiem. Ja notiek nelaime un kāds no vecākiem iet bojā negadījumā vai no kādas slimības, bērnam vai viņa aizbildnim tiek izmaksāta līdz attiecīgajam brīdim uzkrātā summa, kā arī papildus summa par dzīvības apdrošināšanu.

Minētais piemērs uzskatāmi apliecina – ja sākam krāt agri un darām to ilgi, ja protam krāt gudri, izmantojot mūsdienīgus finanšu instrumentus, varam gūt daudz lielākas priekšrocības, nekā vienkārši turot līdzekļus kontos, stāsta Viktors Gustsons.

“Lai sāktu krāt, pirmkārt, jāatmet mīts, ka uzkrāšanai vajadzīgas lielas summas. Līdzekļu uzkrāšanu ilgtermiņā var salīdzināt ar maratonu, kas prasa pacietību, izturību un disciplīnu. Arī atlicinot pārdesmit eiro mēnesī, bet darot to regulāri, līdz bērna pilngadībai var uzkrāt ievērojamu summu,” uzsver Viktors Gustsons.

foto: pexels.com